Baiba Lulle / Autori

«Tiesiskums ir daudz vairāk par likuma ievērošanu. Tiesiskums pirmām kārtām sākas mūsu attieksmē pret to, ko viņš dara.

Imigrācijas likuma grozījumu formālā pieņemšana valdībā raksturo šīs valdības darbības stilu kopumā – formāls, paviršs, koalīcijā nesaskaņots, ultimātus izvirzošs, eiro ieviešanai visu pakārtojošs.

Augustā apstiprināšanai valdībā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori pēc Nelijas Jezdakovas aizdomīgi klusās aiziešanas no amata, visticamāk, tiks virzīta līdzšinējā ģenerāldirektora vietniece, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore un pašreizējā vadītāja pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone.

Ja piekrītam finanšu ministra Andra Vilka teiktajam, ka «budžets ir kompromisu māksla», tad jāteic, ka gaužām švaki mākslinieki salasījušies valdībā. Aiz slēgtām durvīm valdība šodien centīsies vienoties par 2014. gada un arī trīs turpmāko gadu budžeta izdevumu kopapjomu.

Ja vecāku finansiālais slogs bērna skolas gaitu nodrošināšanai pēc tiesībsarga plosīšanās nedaudz tiks mazināts, kam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savā budžeta radusi 537 112 latus, tad pedagogu jau tā plāno maciņu valdība šajā mācību gadā draud vēl papurināt.

Valdība rudenī plāno kārtējo studiju budžeta vietu pārdali par labu dabaszinātnēm, bet studenti tikmēr šturmē sociālo zinību programmas. Līdzšinējā mehāniski administratīvā šāda pārdale un runas no augstiem plauktiem par inženieru un dabaszinātņu speciālistu trūkumu nav aizskārušas jauniešu dziļākās stīgas.

Finanšu ministrija (FM) nākusi klajā ar vēl nebijušu laipnību – iedzīvotājiem internetā balsot par 2014. gada valsts budžeta prioritātēm.

Kamēr bijušais ASV specdienestu darbinieks Edvards Snoudens iesprūdis Maskavas lidostā un meklē patvērumu, viņa parautais adīkļa diedziņš turpina irdināt ilūzijas par it kā demokrātisko valstu drošības dienestu darbu un cilvēku privātuma neaizskaramību.

Saeimas Izglītības komisija atbalstījusi Izglītības likuma grozījumus, ar kuriem noteikta vidējā izglītība kā bezmaksas.

Tautā saka, ka, lai nekļūtu šķērmi, nevajag censties uzzināt un pašu acīm ieraudzīt to, kā gatavo desas. Līdzīgi – nevajag detaļās uzzināt, kā strādā specdienesti, citādi vēlme saglabāt savu privātumu neaizskartu un potenciāli neizmatojamu liks jums dzīvot bez jelkādām mūsdienu komunikācijām – telefoniem, jo īpaši smart phone, interneta, sociālajiem tīkliem, Skype.

Par tā dēvēto olšteiniešu jeb no Zatlera Reformu partijas atšķēlušos Saeimas neatkarīgo deputātu politiskās karjeras turpmākajām iespējām un ietekmi uz esošo valdību, viņu cilvēku savdabīgo karjeru un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar neatkarīgo deputātu līderi Elīnu Siliņu.

Ar jaunā sabiedriskā medija koncepciju sanācis kā latviešu tautas pasakā kungam, kas bez prasmēm un sajēgas par kalēju taisījās – čiks vien sanāca.

«Līdere, kam nav kompleksu toleranti, mierīgi runāt par nacionālajām lietām, – tā ir liela vērtība, jo Nacionālās apvienības (NA) politiskajā plejādē cilvēku ar pozitīvu harismu, tēlu nav daudz.

2009. gada vēlēšanās Rīgas domē (RD) nespēja iekļūt nedz TB/LNNK ar toreizējo Rīgas mēru Jāni Birku priekšgalā, nedz Visu Latvijai! (VL!) ar tās līderiem, tagadējiem Saeimas deputātiem Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku.

Esošās, jau pārbaudītās, zināmās vadības pārvēlēšana, balsošana par cilvēkiem, līderiem, nevis partiju nosaukumiem, imunitāte pret priekšvēlēšanu intrigām un ķengām ir šo pašvaldību vēlēšanu raksturīgākās iezīmes. Un, protams, ļoti zemā aktivitāte, kuras vienkāršākais, bet ne nopietnākais skaidrojums būtu saulainā diena.

Tūlīt meitai bērnudārzā būs izlaidums. Atvadas no mīļajām audzinātājām, kas ne tikai mācījušas zīmēt, lasīt, rakstīt, rēķināt, dziedāt, ne tikai pinušas franču bizes un raisījušas domāšanu ar dažādām alternatīvām metodēm, bet arī centušās veidot labestības pilnas attiecības starp bērniem.

Pēdējos divos gados, jo īpaši kopš pagājušā gada, ēnu ekonomika Latvijā jūtami samazinājusies, – vēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju pētījums, kas tika analizēts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā konferencē par šo tēmu.

Neilgi pēc Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadības pārņemšanas no demisionējušās Ainas Verzes LPF publiskajā telpā bija pamanāma ar virkni aktivitāšu pieteikumu, valdības kritiku un prasību kategoriskumu. Vai tas bija noplokošs jaunā vadītāja pieteikums vai organizācijas jaunas, paliekošas kapacitātes priekšvēstnesis? Saruna par pensionāru prasībām varai, pensiju sistēmas uzlabošanas iespējām, organizācijas mērķiem un to sasniegšanas ceļiem ar LPF vadītāju Andri Siliņu.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) kārtējo reizi satracinājusi pensionārus, pavēstot, ka politiķu iepriekš solītā pensiju indeksācija šogad varētu nebūt Liepājas metalurga (LM) kraha dēļ. Vai pensionāri norīs arī šo krupi?

Saņēmis vēl vienu kurvīti no Saeimas par kriminālvajāto pašvaldību deputātu neatstādināšanu no amata pienākumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) prāto, vai turpināt darbu pēc šāda «neuzticības balsojuma».

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un tajā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība ir viena no pašvaldībās visvairāk pārstāvētajām partijām Latvijā, kamēr nacionālajā līmenī valdošā Vienotība pašvaldībās vēl tikai audzē savu masu gan domēs, gan partijas nodaļās.

Par ministra Roberta Ķīļa nomaiņu un koalīcijas nestabilitāti, Reformu partijas (RP) glābšanas plānu, problēmām ar partijas finansēm Neatkarīgās intervija ar RP nule izvirzīto izglītības un zinātnes ministra kandidātu Saeimas frakcijas un visas partijas potenciālo vadītāju Vjačeslavu Dombrovski.