Baiba Lulle / Autori

12. Saeima neilgi pirms tās pilnvaru beigām pieņēma ilgi muļļāto likumu par tā saukto čekas maisu atvēršanu. Kā tiks organizēta to satura publiskošana un skaidrošana, vai nesāksies raganu medības, vai tieši otrādi – tiks sperts solis uz priekšu nācijas apziņas un piedošanas virzienā, Neatkarīgā sarunājās ar Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk – Arhīva) ekspertu, vēstures doktoru un čekas maisu zinātniskās izpētes komisijas pētnieku Aināru Bambalu un vēsturnieku, likumprojekta Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izstrādes vadītāju, Saeimas deputātu Ritvaru Jansonu (Nacionālā apvienība).

«Lai jau pirmais lēmums nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju, aicinu jūs šodien atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, kas parlamenta darbu vadīs turpmākos četrus gadus,» 13. Saeimas deputātus pirmajā sēdē aicināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Ceturtdien 12. Saeima sanāca uz tās pēdējo sēdi. Lai cik augstprātīgi tas skanētu no Saeimas aktiera Artusa Kaimiņa mutes, viņam taisnība, ka daudzi klātesošie «te nekad dzīvē vairs neatgriezīsies».

Vai pasauli, Eiropu un arī Latviju tiešām pārņem populisma vilnis, kurš nenoplok arī pēc vēlēšanām? Vai arī noteikta tipa politiķi, kuri tiek uzskatīti par šā populisma nesējiem, regulāri izlauzīs sev ceļu uz Olimpu, jo vienkārši cilvēka daba, instinkti, smadzenes darbojas tā, lai izvēlētos alfa tēviņus? Un – ko izvēlēsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis?

Valdības veidošana, jo īpaši nomainoties partijām, deputātiem un parādoties jauniem akcentiem programmatiskajās nostādnēs, ir daudz sarežģītāks algoritms, nekā bija iedomājies JKP līderis Jānis Bordāns, likdams priekšā partijām paša nosapņotu ministriju sadalījumu.

Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski.

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

"Neatkarīgās" lasītāju zvani.

Veikt vai neveikt iemaksas par obligāto valsts veselības apdrošināšanu? Šis jautājums urdīja daudzus jau kopš 1. septembra, kad spēkā stājās Veselības aprūpes finansēšanas likums, bet Saeimā jaunievēlēto partiju solījumi atcelt šo likumu radījuši vēl lielāku apjukumu. Cik tas būtu reāli un lietderīgi vai, no mediķu viedokļa raugoties – cik bīstami?

Šī Mārtiņa Freimaņa dziesma labi raksturo pirms- un pēc-vēlēšanu situāciju, valdības veidošanu. Ar personiskiem apvainojumiem, vēršanos tiesā par konkurentu vai draudiem to darīt, tad atsaucot dažu šādu solījumu, velkot sarkanās līnijas pret partijām un personālijām, sasolot to, ko realizēt baidās ne tikai partneri, bet arī paši, pirms vēlēšanām paužot principialitāti, no kuras pēc tām jāsāk atkāpties, bet atzīt to negribas... Politiķi tā sapinušies, sapiņķējušies, kā bērnības pinķēšanās spēlē. Principiāli nolemjot nekustināt kādu no spēlētājiem vai neredzot kopbildi, var samezgloto neatpiņķēt.

Programmas un darāmie darbi, nevis amati partiju līderu pēcvēlēšanu runās klasiski tiek skandēti kā primārie faktori valdības veidošanas sarunās. Šo pantiņu pēc vēlēšanām dzirdam ikreiz, un arī jauno partiju līderi to labi iemācījušies, tikai nezin kāpēc pasniedz kā pašu oriģinālprozu. Katrs pats sev Rainis.

Lai gan 13. Saeimas vēlēšanās ar atrāvienu pārējos apsteidza Saskaņa, uzvarētāju tomēr nācās noteikt ar fotofiniša palīdzību starp KPV LV un Jauno Konservatīvo partiju (JKP). Katrā ziņā šo un vēl Attīstībai/Par! – trīs jaunu partiju – ienākšana Saeimā ar padsmit deputātiem tām ir liels panākums, kas ļauj katrai no tām dižoties ar uzvarētāju medaļām. Bet ne spoža uzvara, kādas iepriekš izcīnījušas citas politikas jaunpienācējas vai restartētas partijas.

Par publiskā sektora attieksmi pret sabiedriskā finansējuma izmantošanu, Sadales tīklu tarifu, nespēju vadīt lielus projektus, izdienas pensiju dilemmu Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

Vismaz pusei no 16 partijām, kas kandidē uz Saeimu, izredzes pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru ir ļoti niecīgas, lai neteiktu – nekādas.

Politisko konkurentu nozākāšana un vainošana dažādos grēkos allaž ir bijusi priekšvēlēšanu cīņas neatņemams elements, bet ne visus apvainojumus izdodas pacelt līdz vēlētāju izvēli būtiski ietekmējošu skandālu līmenim. Tā arī pirms šīm vēlēšanām – trokšņu ir daudz, dzirde notrulinās, vēlētāji apjūk, bet tāda viena, toni noteicoša skandāla vai notikuma, kāds bija, piemēram, Valda Zatlera «oligarhu» Saeimas atlaišana, nav. «Tiek radīti daudzi skandāli vienlaikus, un šajā skandālu konkurencē rodas liels troksnis. Lai kāds no tiem jūtami nostrādātu, tam jābūt ļoti labi režisētam, dvēseli plosošam vai ļoti skaļam, citādi vēlētāji jau paliek imūni pret tiem. Katru dienu nevar būt skandāls,» šo vēlēšanu skandalozitāti vērtē politikas komentētājs Filips Rajevskis.

Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku astoņu stundu badastreiks daudziem šķiet kā viegla atslodzīte pēc labām brokastīm un nez vai būs tas instruments, kas aizkustinās naudas dalītājus un arī plašāku sabiedrību. Bet – vajadzētu.

Ziņa par iespējamu piecu eiro iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas vēsturiskajā centrā daudziem raisījusi sašutumu, un daudz mazāk cilvēku tajā saskata pozitīvo – iespēju atslogot pilsētas centru un uzlabot tajā gaisa kvalitāti.

Aizvadītajā nedēļā daudz kritikas gan no Saeimas vēlēšanu kandidātiem, gan nozares speciālistiem saņēma veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Gan pārspīlētas, gan pamatotas, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju izslēgšanu no valsts apmaksāto veselības pakalpojumu saņēmēju loka Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Cik liela iespēja, ka Nacionālās apvienības (NA) tradicionālais premjera amata kandidāts Roberts Zīle no Briseles beidzot varētu atgriezties Latvijā un vadīt valdību un kāds ir viņa un apvienības redzējums jautājumos, kas vairs nav detalizēti atspoguļoti savulaik rūpīgi izstrādātajā Zīles ekonomiskajā programmā, Neatkarīgās intervijā ar Robertu Zīli.

Kamēr Krievijā, kur protestēšana ielās ir nelegāls un bīstams pasākums, ap 60–80 tūkstoši cilvēku pulcējās protestos pret pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, Latvijā politiķi pensionāriem sola naudu! Bet, ja tiešām izpildīs daža laba vairāksolīšanas čempiona postulēto, var gadīties, ka arī Latvijā nāksies kārtējo reizi palielināt pensionēšanās vecumu.

Interesanti, ka partijas, kas sevi dēvē par centriskām vai labējām, tik nekritiski atbalsta valsts iejaukšanos īres tirgū, īres dzīvokļu būvniecībā, kas būtu raksturīgi kreisai politikai.

Pēc sporta nozares saceltās trauksmes Saeimas sporta apakškomisija lēmusi prasīt valdībai piešķirt divus miljonus eiro ziedojumu krituma kompensēšanai sporta organizācijām. Var jau cerēt uz valdības priekšvēlēšanu periodā mīkstināto sirdi, kas jau izpaudās, piemetot naudu arī pedagogu algām, bet arī šis izskatās pēc vāja mierinājuma.