Baiba Lulle / Autori

Finanšu ministrijas (FM) rūpes par visu iedzīvotāju vienlīdzību nodokļu nomaksas jomā ir apsveicamas, taču diezin vai tās dominē maksātnespējas procesā, iekasējot nodokli no piespiedu nekustamā īpašuma pārdošanas.

Latvijas sastāvējušos, mazo politisko dīķīti satricinājusi ziņa par ZZS deputātu kandidāta Gundara Daudzes atklāsmi, ka viņš personīgi neiebilstu koalīcijai ar Saskaņu.

Lai arī dzimstība un emigrācija joprojām ir aktuālas problēmas, kuru dēļ pēdējos gados zaudējam ap 1% iedzīvotāju gadā un kā dēļ cieš arī ekonomika, politiskās varas tīkotājus šī tēma īpaši neuztrauc. Acīmredzot nav tik spožs vizulis, ar kuru būtu cerības pievilināt lielu zivju baru vai arī panākt rezultātu.

Par šogad veiktajām un nākamgad gaidāmajām izmaiņām veselības aprūpes, ģimenes ārstu darbā un pacientu aprūpē Neatkarīgā sarunājās ar divu ģimenes ārstu asociāciju vadītājām, kuras abas ar veselības aprūpes politiku vēlas nodarboties arī kā nākamās Saeimas deputātes.

Šī priekšvēlēšanu kampaņa līdztekus tradicionālajām naida kurināšanas līnijām krievi – latvieši, valdošie (zagļi, korumpanti, idioti) – opozicionāri (zagļu un korumpantu apkarotāji, smarti) ievilkusi jaunu – valsts un pašvaldību struktūrās – privātajā sektorā strādājošie.

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.

Vai vairāk uz Saeimu kandidējošās partijas varētu nozīmēt arī vairāk Saeimā ievēlēto sarakstu? Vēsturiski šāda likumsakarība ir pamanāma, lai gan rezultātu ietekmē daudzi faktori konkrētajā laikā, kas paralēļu vilkšanu un prognozēšanu šīm vēlēšanām padara riskantu. Tomēr astoņas vēlēšanas kopš neatkarības atjaunošanas ļauj runāt par tendencēm.

Svaigi sezonas augļi, dārzeņi – jāuzņem vitamīni un šķiedrvielas, jāšķin tik iekšā! No veikala iznākam ar vairākiem plastmasas maisiņiem, jo – loģiski – nebērs taču ķiršus, redīsus, burkānus, kartupeļus, gaļu tāpat uz svariem un pēc tam visu kopā iepirkumu maisā! Vai tiešām jau par katru no šiem maisiņiem būs jānoskaita pāris eirocenti?

Kas jauns sagaida vēlētājus un Saeimas deputātu kandidātus vēlēšanās oktobrī, kādas neērtības nav novērstas un cik būtiski vēlēšanu kārtība un sistēma var ietekmēt aktivitāti un attieksmi pret varu? Neatkarīgās intervija ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju Arni Cimdaru, kurš vēlēšanu procesu vada jau 21 gadu.

Fakts, ka Latvijas augstskolās pēc pirmās uzņemšanas kārtas un atsevišķās programmās arī pēc papilduzņemšanas netiek aizpildītas visas valsts budžeta studiju vietas, rada iespaidu, ka augstskolām būtu grēks sūdzēties par valsts atbalstu un ka valsts teju vai mētājas ar naudu. Bet, izrādās, hroniski mazfinansēta augstākā izglītība, zinātne un pētniecība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ mūsu augstskolas zaudē starptautiskajā konkurencē. Un zaudē ne tikai augstskolas, bet arī valsts, mūsu ekonomika, attīstība, zaudējam mēs visi.

Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā pēc Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu un arī no tās izslēgtā deputāta Romana Miroslavska pieteikuma, kuri grozījumos saskata mazākumtautību diskrimināciju.

Kāda izskatās eksakto, inženierzinātņu studiju nākotne, tās starptautiskā konkurētspēja, iekšējais pieprasījums un studentu spējas tās apgūt, kādi ir Latvijas augstākās izglītības izaicinājumi, Neatkarīgās intervija ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru Leonīdu Ribicki.

Kārtējo reizi mūsu politiķi metušies pirmajās frontes līnijās stumt ASV prezidenta Donalda Trampa izmesto ideju par NATO valstu aizsardzības budžetu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). It kā tas būtu tik vienkārši kā budžeta ailītē divnieku pārlabot par četrinieku!

Deputātu partiju maiņa nav nekas neierasts, bet pāriešana no valdošas, nacionālas partijas uz koalīcijas allaž atraidīto Saskaņu gan ir retāka parādība. Par to, vai šāda partijas maiņa iespējama bez vērtību nodošanas, par Saskaņas pārvērtībām Neatkarīgās intervija ar bijušo Vienotības deputātu, bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Tā vietā, lai pirms Saeimas vēlēšanām sasparotos finiša spurtam un vismaz mēģinātu pabeigt iesāktos darbus un izpildīt solījumus, koalīcija labprātāk tos iekonservē un deleģē nākamajai valdībai un Saeimai. Nav vairs laika veco solījumu pildīšanai, kad jau jākaldina un jābārsta jauni! Turklāt daļa darbu iesprūduši partiju strīdos un priekšstatos par to, kas varētu nebūt populāri vai kurus citas partijas varētu populistiski izmantot priekšvēlēšanu kampaņā.

Totāli pillā. Išiass jeb sēžas nerva iekaisums. Divas dažādas versijas aprunā dažādu valstu mediji un tīmekļa komentētāji, noraugoties uz Eiropas Komisāra (EK) Žana Kloda Junkera grīļīgo gaitu NATO samitā Briselē aizvadītajā nedēļā. Vai taisnība ir tāda, kāda tā izskatās, vai tiek nozākāts slims cilvēks, kurš, neraugoties uz sāpēm, cenšas pildīt amata pienākumus, turklāt, spējot vēl pajokot gan par citiem, gan sevi? Kad jūnijā, viesojoties Īrijas parlamentā, Junkers ar lielām grūtībām aizgāja līdz tribīnei, viņš pajokoja, ka tas ir dēļ sēžas nerva problēmām, nevis tādēļ, ka būtu piedzēries, lai gan viņš «labprātāk būtu piedzēries». Varbūt viņš šo vēlmi piepildīja NATO samitā?

Rezumējot aizvadītos dziesmu un deju svētkus, neiztrūkstoša ir pārākās pakāpes pievienošana dažādiem īpašības vārdiem. Šie bija vislabākie, visapmeklētākie, visskatītākie, vismierīgākie, ar vislielāko dalībnieku, tostartp ārvalstu latviešu, skaitu, vislabāk noorganizētie, vispacilājošākie, vis-vis-vis... Pamatoti vai pārspīlēti?

Ilmāra Poikāna iesniegums Ģenerālprokuratūrai bija būtisks stimuls KNAB veiktajai KPV LV līderu Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova, kā arī uzņēmēja Viestura Tamuža aizturēšanai. Kas partijas valdes locekli pārmeta ierakumu otrā pusē un kas paliek skaļo KPV LV līderu aizkadrā, Neatkarīgās intervija ar Poikānu, kuru plašāka sabiedrība pazīst kā Neo.

Bēgļu jautājums pamatīgi sašūpojis Vācijas valdību un atbalsojas arī Latvijā, draudot pirms vēlēšanām uzjundīt sensitīvo bēgļu jautājumu. Cik liels pamats bažām?

Gada sākumā sabiedrību satricināja tiesībsarga biroja atklātie pārkāpumi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži. Ārstēšana galvenokārt ārstu trūkuma dēļ lielā mērā tika aizstāta ar stundām ilgu bērnu piesiešanu, gan nespējot savaldīt bērnu agresijas vai pašsavainošanās lēkmes, gan sodot par sliktu uzvedību. Nu izrādās – cietušo nav! Vai tikai tāpēc, ka šie bērni paši nespēj aizstāvēt sevi un savas tiesības?

Pirms apmēram gada, kļūdams par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, Jēkabs Straume solīja izskaust no iepriekšējās biroja prakses šoviem līdzīgas aizturēšanas, kad vīri melnās maskās publiski saplosa personas, kuru vaina vēl nav pierādīta. Vai Saeimas deputāta un partijas KPV.LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšana iztur šo Straumes solījumu?

Par aktualitātēm saistībā ar ABLV bankas pašlikvidāciju un ārējo spēku ietekmi uz mūsu finanšu uzraudzības sektoru un nerezidentus apkalpojošo banku pārprofilēšanos Neatkarīgās intervija ar Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu.