Baiba Lulle / Autori

Nav jēgas uzvarēt Saeimas vēlēšanās un turpināt vēl 25 gadus deldēt bikses (svārkus) opozīcijā. To Saskaņa un tās pirmpartijas pārstāvji ilgajos gados politikā sapratuši. Šogad latviskā elektorāta un latvisko valdošo partiju uzrunāšanai tā plāno pamatīgu ofensīvu.

Turpinot aktualizēto matemātikas eksāmenu radošo uzdevumu tēmu, varētu rosināt uzdevumu veidotājus iekļaut pārbaudē tamlīdzīgu uzdevumu. Saeimā no 100 deputātiem trīs koalīcijas partijām ir 57 balsis. Premjera partija, kurai ir 21 deputāts un kuru atbalsta vēl vismaz viens neatkarīgais deputāts, kā arī koalīcijā esošā, bet pa vīlēm jūkošā Vienotība ar 20 deputātiem pauž neapmierinātību ar koalīcijas partnera – Nacionālās apvienības (NA) – (16 deputāti) tieslietu ministra Dzintara Rasnača darbu. Ministra demisiju pieprasa opozīcijā esošās frakcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Jautājums: vai tieslietu ministram nāksies demisionēt?

12. jūnijā Valsts policija/Kriminālpolicija veica apmeklētājus un darbiniekus apstulbinošu kratīšanu restorānu tīkla Vairāk saules ēdināšanas un citās vietās, aizturot četrus cilvēkus aizdomās par krāpšanos ar kases aparātiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

25. maijā Latvijā sāka piemērot Eiropas Savienības (ES) Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regulu), kurai arī piekārto Latvijas jauno Personas datu apstrādes likumu. Par to runāts daudz, bet skaidrības maz – lai to vairotu, Neatkarīgā iztaujāja Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietnieci Lāsmu Dilbu.

Kamēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nespēj tikt skaidrībā ar to, kas vadīs vai nevadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ceļu Saeimā uzsākusi ministrijas superiniciatīva par VID rīkotu čeku loteriju.

Pirmais solījums, ko sabiedrība gribēja dzirdēt pēc advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības, bija nevis par milzu resursu veltīšanu slepkavības atklāšanai, bet gan – ko politiķi darīs, lai politiski piesegtā un izmantotā mafijveidīgā maksātnespējas administrēšanas sistēma tiktu lauzta.

Vai matemātikas centralizētais eksāmens (CE) bija pārāk sarežģīts, vai skolotāji vai skolēni kaut ko nav izdarījuši un sapratuši, ka tas raisījis lielu ažiotāžu un daudzu teicamnieku rūgtas asaras? Kas jāmaina pārbaudījumos un mācību procesā, lai uzlabotu ne tikai vidējo CE rādītāju, bet mēs tā neatpaliktu izcilnieku statistikā, Neatkarīgās saruna ar Valsts izglītības satura centra (VISC) matemātikas ekspertu Jāni Vilciņu un Limbažu ģimnāzijas direktori, Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvi Guntu Lāci.

Laikā, kad ar tiesas lēmumu atcelti Daugavpils domes noteiktie ierobežojumi protestam pret šodien plānoto krievu skolu reformu, Saeimas komisijā iet spalvas pa sakarsēto gaisu strīdos par izglītības satura un skolas gaitu uzsākšanas reformu. Daudz reformu vienlaikus, kas konceptuāli pat nebūtu slikti, ja vien Izglītības un zinātnes ministrija spētu visas frontes līnijas aizstāvēt. Rodoties robiem tajās, viss sajaucas vienā lielā putras katlā, kas arvien vairāk draud piedegt.

Tas, ka no trijām Baltijas valstīm vienīgi Igaunijā pērn pieaudzis iedzīvotāju skaits, jau vairs nepārsteidz. Uzmanību vairāk saista dati par to, ka iedzīvotāju skaita kritumu Latvijas un Lietuvas gadījumā amortizē iebraucēji, reemigranti, bet Igaunijas gadījumā tieši viņi dod pamanāmu plusa zīmi.

Saeimas komisijā aizvadītajā nedēļā atbalstīta iecere līdz šim brīvprātīgi izvēlēto valsts aizsardzības mācību (VAM) no 2024. gada ieviest kā obligātu visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Komisijā jau spriež par tehniskiem kā? jautājumiem, nevis vai?, lai gan, manuprāt, būtu vēl nepieciešamas diskusijas. Vai aizsardzības mācība tiešām ieviešama kā obligāta, vai tomēr atstājama brīvprātīga? Vai tā ieviešama kā atsevišķs priekšmets tajā vai citā apjomā un formā, vai integrējama citos mācību priekšmetos? Vai nepietiks ar civilās aizsardzības mācību, kas jau no 2018. gada būs skolās obligāta?

Evas Juhņēvičas izglītība, pieredze un darbaspējas neliek apšaubīt to, ka viņa ir īstais cilvēks īstajā vietā. Tomēr dziesmu un deju svētku norisi ietekmējošie daudzie faktori un lielā sabiedrības uzmanība un gaidas var mest nopietnu izaicinājumu ikvienam profesionālim. Kas ir tie kritiskie punkti, kam jāpievērš uzmanība, kas būs labāk nekā iepriekš, kā mazināt ažiotāžu ap biļešu tirdzniecība un kas paliks pēc svētkiem, Neatkarīgās intervija ar XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

Sabiedrības kritiku raisījuši divi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbību reglamentējošie ierosinājumi. Lai arī tie nav populāri un tiem līdzi nāk savi riski, iniciatīvas tomēr nav nocērtamas jau saknē.

18. maijā Rīgā notiks forums Līdere – «aktīvām, atvērtām, uz izaugsmi un attīstību vērstām sievietēm». Neatkarīgā pirms foruma sarunājās tieši ar šādām – stiprām, gudrām, uzņēmīgām sievietēm par veiksmīgas karjeras un neizdegšanas formulu, sieviešu plusiem darba tirgū un vadošos amatos. Uz sarunu aicinājām foruma rīkotāju, biznesa tehnoloģiju platformas BiSMART vadītāju, Big Media izpilddirektori Solvitu Kabakovu, kouču, psihoterapeiti, International Coaching Federation Latvijas nodaļas prezidenti Katrīnu Ošleju un Ingu Zemdegu-Grāpi, kura pēc daudziem veiksmīgas karjeras gadiem vadošos amatos Henkel, Aldarī, Euroaptiekā uzdrošinājusies spert platu soli šūšanas biznesā un vada vienu no lielākajām šūšanas fabrikām Latvijā SIA Nemo.

Saeimas deputāti, vismaz no Nacionālās drošības komisijas, ērti iekārtojušies – savu pienākumu pieņemt konkrētus lēmumus likumu veidā tā paģēr no citām iestādēm, kam likumi jāpilda.

Nesaukšu viņus par urlām. Visus 9. maija atzīmētājus pie Uzvaras pieminekļa noteikti tā nevar apzīmēt. Arī visus krievvalodīgos nevar asociēt ar šo kontingentu.

Nevar visu atbildību par pašvaldību referenduma likuma nedienām uzvelt ministram Kasparam Gerhardam, bet jāatzīst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pēkšņais mēģinājums apturēt likumu tā finiša taisnē ir dīvains un pat divkosīgs.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) izdomājusi jaunu hibrīdu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā. Izskatīšanai Saeimā apvienība iesniegusi grozījumus, kas palielināšot sabiedrības lomu prezidenta izvēlē un nodrošināšot tāda prezidenta ievēlēšanu, ar kuru tauta varētu lepoties.

Kādas izmaiņas jau jūtamas veselības aprūpes jomā, kas šogad saņēmusi būtisku finanšu pieaugumu, un kādas problēmas nauda nespēj atrisināt? Kur un kad nauda var sekot pacientam, Neatkarīgās intervija ar veselības ministri Andu Čakšu (ZZS).

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Aculiecinieks sižets par ģimeni, kas pamet Latviju, izraisījis pamatīgu sabiedrības šūmēšanos un šķelšanos. Kairinājuma viena līnija ir par pašu aizbraukšanas/palikšanas tēmu, otra – par to, vai sabiedriskais medijs šādi propagandē emigrāciju un neizdevušās valsts tēlu.

Pirms nedaudz vairāk kā gada izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pedagogu algu reformai iezīmēja divus naudas avotus: ietaupījumi no skolu tīkla sakārtošanas un izglītības budžeta sasaiste ar ekonomikas izaugsmi – proporcionāli ekonomikas izaugsmei augtu arī izglītības budžets. «Ja neizpildās neviens no šiem «ja», tad mums naudas nav vispār, un tādā gadījumā šis grafiks ir tik vērts, cik vērts ir tā izlietotais papīrs,» sprieda ministrs.

Valsts attīstībā viss notiek cikliski, tikai nereti katrā nākamajā ciklā neizdodas pavirzīties uz priekšu. Diemžēl tā ir arī ar Latvijas autoceļiem.

Pērn solīja šogad pavasarī beidzot viest skaidrību par pašvaldību reformas galīgo variantu. Skaidrība ieviesta: pāris gadus muļļātā reforma faktiski izgāzusies.