Elita Veidemane / Autori

Kāda gaisotne valdīja Minhenes konferencē, par pasaules sabiedrības reakciju uz Alekseja Navaļnija nonāvēšanu, par atomelektrostacijām, par tautas izmiršanu un Latvijas lauku iztukšošanos, par Latvijas stratēģiskajiem mērķiem, kā arī vēlējumi Ukrainas tautai – turpinājums intervijai ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Rīgas pilī TV ciklā “Nra.lv sarunas” dalās savās aculiecinieka atmiņās par to, kas notika Kijivā 2022. gada 23. un 24. februārī, par patvertnēm, kuras kara sākumā gandrīz neviens neņēma vērā, par to, ka mums jābūt gataviem jebkuram scenārijam, par hibrīduzbrukumiem un dezinformāciju, par to, ka mums trūkst cilvēku iekšlietu sistēmā, armijā un skolās, kā arī par to, ka dažus ministru nevar dabūt uz interviju mēnešiem ilgi.

Šajā ēkā kādreiz dzīvoja Baltijas papīrfabrikas direktors un vēlāk – Rīgas mērs – Džordžs Armitsteds. Vietas nosaukums – Schlock. Vēlāk – Sloka. Ēkai ir aptuveni 200 gadu. Tagad te pabeigta apjomīga pārbūve, un nu Veselības un sociālās aprūpes centrā “Sloka” varam aplūkot renovēto A korpusu, kurā mitināsies 50 klienti. Korpusu atklāja 14. februārī.

“Sociālā darbiniece pateica, ka es, iedama uz skolām un stāstīdama par karu un gūstu, sēju naidu Latvijā. Un vēl viņa pateica: “Būtu tu gudrāka, varētu te palikt vēl mēnesi.” Ir paredzēta vēl viena medicīniskā izmeklēšana, kas man ārkārtīgi svarīga, tāpēc uztraucos,” stāsta AZOV kareive Marija Čeha (Gerda), kas veic rehabilitācijas kursu Latvijā. Vai iespējams, ka Ukrainas kareivju rehabilitācijas laiku un iespējas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA) tagad nosaka sociālie darbinieki, nevis iestādes speciālisti un vadība?

“Kad krievi iebruka Bučā un Irpiņā, es nebiju morāli gatavs ieraudzīt tās zvērības, ko viņi tur paveikuši. Neatpazinu sadeguša cilvēka ķermeni, noturēju to par melnu atkritumu maisu. Tas bija šausmīgi. Kad atgriezos no šīm pilsētām, kādu diennakti skatījos multfilmas par Tomu un Džeriju, neko neēdu un neatbildēju uz zvaniem,” atminas Volodimirs Birjukovs, stāstot par to, ko pieredzējis izpostītajās ukraiņu pilsētās.

Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.

Tiks vai netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un viņu bažas par vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku labklājību, cik izmaksās vēja parki un vai tie sevi atpelnīs, vai nesanāks kā ar pasažieru vilcieniem – zemā temperatūrā tie pārstās strādāt, kādus labumus saņems pašvaldības, kurās vēja parki tiks uzstādīti – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāju Jāni Urtānu.

“Vēl pagājušajā nedēļā kopā ar Juri spriedām par Edgara Liepiņa piemiņas koncertu, kam jānotiek 30. maijā. Bet pirmdien no rīta saņēmām ziņu: Juris Kulakovs ir miris. Nevaru attapties joprojām, ir smagi,” saka Juris Sējāns, mūziķis un Jura Kulakova draugs. “Pērkons” nu dārdēs bez Jura Kulakova. Par to skumst daudzi. Bet gandrīz katram, kam tuva “Pērkona” mūzika, ir kāda sava lādīte, kurā glabājas atmiņas par Juri. Tāda ir arī mūzikas žurnālistei, muzikoloģei Daigai Mazvērsītei. Dienu pēc Jura Kulakova aiziešanas parunājām par talantīgo, neparasto mūziķi.

Ko politikā nozīmē podu veči un traģikomiski personāži, ko tauta gaida no valdības, vai Latvijā iespējams izveidot politisku nāciju, kādēļ ministrijas nepārceļas uz reģioniem: žurnālistes Elitas Veidemanes intervijas turpinājums TV ciklā “Nra.lv sarunas” ar aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?

Kāda politisko un sociālo procesu vērotājam no malas izskatās mūsu sabiedrība, mūsu valdošā elite, kādēļ valdība ir tik stabila, vai mēs gaidām un kā gaidām savu “melno gulbi”, kādēļ sabiedrībā nav sajūtamas bailes – par šīm un citām tēmām TV ciklā "Nra.lv sarunas" žurnāliste Elita Veidemane iztaujā aģentūras "Latvijas fakti" vadītāju Aigaru Freimani.

Šīs nedēļas notikumi mudina atgādināt par mūsu koalīcijas ciešo saliedētību un viedokļu vienprātību.

“Dzirdējāt? Slēgs arī Mellužu pasta nodaļu,” mani uzrunā kāda sieviete, kura stāv rindā tajā pašā Mellužu pasta nodaļā, lai saņemtu sūtījumu. Arī es saņemu sūtījumu – divas grāmatas. Atbildu, ka esmu dzirdējusi. Mani personīgi šis lēmums – slēgt pasta nodaļu – neietekmē, taču zinu, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri šā lēmuma dēļ ir izmisumā un neziņā. Uzdevu dažus jautājumus “Latvijas pastam”, lai saprastu, kas ar to notiek.

Ārlietu ministrs Krišjānis Artūrs Kariņš četru Ārlietu ministrijas amatpersonu pavadībā 5. februārī izlidoja no Rīgas caur Helsinkiem pasažieru reisa lidmašīnā uz Japānu, lai, citastarp, lasītu lekciju Tokijas universitātē, tiktos ar Japānas kolēģiem, Japānas parlamentāriešiem un uzņēmējiem. Kariņam un viņa delegācijai acīmredzams ieguvums – Japānas apmeklējums, bet kāds ieguvums no šis vizītes būs Latvijas valstij?

“Nacionālo apvienību neredz un nedzird,” īso sarunu pabeidzot, bilda kāds politiķis, kurš negribēja sevi publiskot. Un viņš to teica nevis ar dusmām, bet gan ar bažām, sak, šis ir Nacionālās apvienības īstais laiks – vērtēt notiekošo, cīnīties par un pret – atbilstoši politiskās partijas nostādnēm un idejiskajiem mērķiem. “Taču ir tikai klusums, un tas mani uztrauc,” viņš piebilda. Kas notiek ar NA?

Kādēļ Latvijas politikā ir apokaliptisks humora un pašironijas trūkums, kādēļ politiķi neprot publiski atzīt savas kļūdas, tās nožēlot un plašas publikas priekšā pateikt vienkāršu sirsnīgu uzrunu tautai, kādēļ tante laukos politiķim dusmās met ar kurpi, kādēļ cilvēki laukos jūtas pamesti, – par šīm un citām Latvijas un pasaules sabiedrībā skaudrām tēmām “Neatkarīgās” saruna ar reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku.

Avoti vēsta, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir zinājis par Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) aktivitātēm vismaz kopš 2004. gada, kad viņa regulāri atskaitījās Krievijas federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūdza naudu pretvalstisku pasākumu rīkošanai.

Ja kāds mūsu valdībai uzdotu tiešu jautājumu par to, kādi ir Latvijas valsts mērķi, valdošie locīkļi uz vaicātāju droši vien paskatītos kā uz nepilnīgo: nu, kā – kādi?! Protams, ka klimatneitralitāte līdz 2050. gadam! Nē, nesmejieties, tā būtu nopietnība. Un, patiesību sakot, šī nopietnība biedē, rada spazmas pakrūtē un dzen skudriņas pār muguru.

Pašvaldībām plāno iegādāties elektroautobusus skolēnu pārvadāšanai, zinot to, ka tie mēdz aizdegties paši no sevis. Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis draudošās briesmas apzinās, savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) runasvīrs atbild, ka jautājumi par elektroautobusiem vēl neesot aktualizējušies.

Pēc publikācijas Neatkarīgajā par Latgales iedzīvotājam sarūpētajām problēmām ar "Latvijas pasta" pakalpojumu saņemšanu, valsts akciju sabiedrība, izanalizējot publikācijā aprakstīto un noskaidrojot notikušā apstākļus, apņēmusies situāciju vērst par labu – turpmāk Jānis Pīgoznis tiks pie pasta sūtījumiem.

“Esmu 2. grupas invalīds, pārvietojos ar palīglīdzekļiem, ārpus pagalma faktiski neizeju,” saka Jānis Pīgoznis, Rēzeknes novada Kantinieku pagasta iedzīvotājs. “Pasts man ir atteicis pakalpojumu: vairs nesaņemšu divus žurnālus un trīs avīzes, ko pasūtīju pērn,” viņš turpina. Kāpēc tā noticis?

Kājnieku mīnu mums nebūs, savukārt par bunkuriem, kādus Krievijas pierobežā jau sākuši būvēt igauņi, ir lielas šaubas – ja pat ar mūsu leģendāro robežas žoga būvi iet kā pa celmiem. Ideja par dronu koalīciju joprojām tīta miglā: uzņēmumus, kas gatavi ražot dronus, neviens nav informējis par to, cik lielā apjomā vajadzēs palielināt ražošanu un kāda būs lidaparātu specifikācija. Vienvārdsakot – pie mums viss kā parasti.