Elita Veidemane / Autori

“Ir ļoti labi, ka mēs joprojām to varam darīt. Ļoti slikti, ka tas vēl joprojām ir nepieciešams,” kādā tīmekļa ierakstā pauž Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonvojs” izveidotājs, cilvēks, kurš apvienojis tos Latvijas iedzīvotājus, kuri palīdz Ukrainai gan ar brīvprātīgo darbu, gan ziedojot savas automašīnas un līdzekļus auto iegādei. Katru nedēļu automašīnas tiek nogādātas Ukrainā. 17. novembrī, ceļā devās kārtējais tviterkonvojs.

Daudz laimes, Latvija, dzimšanas dienā!

Saeimas Pieprasījumu komisija vakar noraidīja “Apvienotā saraksta” (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjera (tagad ārlietu ministra) Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem. No 2021. līdz 2023. gadam Kariņa 18 lidojumi, kuros tika izmantotas privātās lidmašīnas, valstij (nodokļu maksātājiem) izmaksāja 613 830 eiro – aptuveni 10 reizes vairāk nekā izmantojot regulāros reisus.

Skaists, bagāts mūžs, ko Jānis godam nodzīvoja. Tā par Jāni Škaparu teiks katrs, kurš viņu pazina. Trešdien, 15. novembrī, viņš aizgāja Mūžībā 95 gadu vecumā. Jānis Škapars bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem un veidotājiem, viņš bija tās dzinējspēks un radošuma meklētājs.

Jau vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva pašvaldībām un sociālajiem partneriem dokumentu, kas saucas “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Iedziļinoties var secināt, ka tas ir plāns lauku skolu likvidēšanai. Bet skolas ir nozīmīgi latviskās identitātes uzturēšanas centri lauku reģionos. Ja tur nebūs skolu, izsīks latviskums, pazudīs cilvēki.

Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.

Raivis Zeltīts uzskata, ka ir samazinājies to nezinīšu skaits, kuri svēti domā, ka 11. novembris ir Lāčplēša dzimšanas diena – nevis visu Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kas sākta svinēt tad, kad 1919. gadā no Rīgas tika padzīts Bermonta karaspēks. Kāds nezinīšiem tomēr ir izstāstījis vēstures pareizo pusi. Nu Raivis, būdams zemessargs, vēlas, lai arī viņa astoņgadīgais dēls to zinātu.

Ja valdošo attieksme pret latviešu dziesmu un deju svētkiem turpinās būt tāda, kāda tā ir patlaban, baidos, ka pēc 150 gadiem (un pat tuvākā laika periodā) šo svētku vairs nebūs, – tā uzskata Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns. Cilvēks, kurš uzrunāja kultūras ministri Agnesi Loginu, uzdodot tiešus jautājumus par koru un deju kopu vadītāju algu iekļaušanu budžeta prioritātēs. “Gaismas pils” nodziedāšana pēc ministres izvairīgās atbildes bija kā svaiga gaisa malks tveicīgas tukšvārdības tuksnesī.

Biju sevī nolēmusi: ne vārda par kultūras ministri. Jo gandrīz katras dienas traģikomiskie jaunumi, kurus sagādāja ne tikai “Progresīvo” deleģētā ministre, bet visi minētās politkopas locīkļi kopumā, jau sāka šķist mazliet apnicīgi. Taču šis šedevrs pārspēja visu: aizkustinājums, lasot nepārspējamo opusu, bija tik liels, ka gandrīz izlauzās skopa asara…

“Mums jāceļ tautas vispārējais intelekta līmenis. Intelekts tika noplicināts jau padomju laikā, izkaujot un izsūtot izglītotāko tautas daļu, to aizvietojot ar okupantiem, kuri pirms tam nodarbojās ar izšaušanu, bet pēc tam ieņēma ne tikai izsūtīto un izkauto dzīvesvietas, bet arī augstus amatus. Ko okupanti mums deva? No intelektuālā – neko. Vienīgi – iemācīja dzert no “graņonkām”,” uzskata viens no Latvijas ietekmīgākajiem advokātiem – Saulvedis Vārpiņš, ar kuru sarunājamies par norisēm sabiedrībā.

Gribēju sazvanīt kādu reālu cilvēku Centrā “Marta”, bet tas nebija iespējams: ierunāta balss lūdza izklāstīt iespējamās vardarbības faktu, tad nu “Marta” sazināšoties ar zvanītāju. “Martas” anotācijā teikts, ka tā ir “Latvijas vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, kuras mērķis ir vienlīdzīgākas, iekļaujošākas un labklājīgākas sabiedrības veidošana”. Tā kā manas tiesības nebija aizskartas, paliku gribot.

Sīka, nelietīga atriebība. Tā daudzi cilvēki vērtē Ministru kabineta ikgadējās balvas nepiešķiršanu komponistam Zigmaram Liepiņam, kuru bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sākotnēji bija iekļāvis šīs balvas saņēmēju sarakstā. To vajadzēja iesniegt līdz 15. septembrim. Līdz dienai, kad Saeimā tika apstiprināta Evikas Siliņas (JV) valdība. Balvas kandidātu saraksts arī tika iesniegts līdz norādītajam datumam. Bet balvas saņēmēju sarakstā neredzam Liepiņa uzvārdu… Savāda sakritība, vai ne?

Kad sunim nav ko darīt, viņš – kā jau visi zina – laiza saldējumu. Tikpat garda nodarbošanās sanākusi arī tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), pasludinot, ka viņa Saeimas Juridiskajā komisijā esot iesniegusi likumprojektu pakotni, lai ieviestu partnerības institūtu. Latviski sakot: tieslietu ministre – it kā tieslietu jomā vairs nebūtu nopietnu mērķu, ko realizēt, – spērusi platu soli viendzimuma laulību atzīšanas virzienā.

Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA) raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” (TV24) izteicās, ka Rietumeiropā drošības situācija ir krietni sliktāka nekā Latvijā, jo tur daudzās valstīs terorakti esot teju vai ikdienas parādība. Reakcija ilgi nebija jāgaida: Dombravam uzklupa “Re:Check” pētnieki un pētnieces, lai pierādītu, ka viss ir tieši otrādi.

Kāpēc Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars apmeklēja Pārdņestras reģionu? Tur joprojām atrodas Krievijas karaspēks, šī teritorija ir tiešā Krievijas ietekmē. Vai nākamais apmeklējums būs Krievijas okupētās teritorijas Ukrainā – Luhanska un Doņecka?

Par to, kāpēc vairs ne par ko nav jāuztraucas, par smieklīgākajiem politikas notikumiem un saliedētības pētīšanu, kas maksā 1,2 miljonus eiro, par “rus.lv” un “Amerikas balsi”, par kuivižniekiem, kuri līdzīgi Latvijas valdībai, par vietējiem pārmijniekiem, kuri gūst labu peļņu, eksportējot uz Krieviju burbuļūdeņus, kas ražoti Itālijā. Tas viss – sarunā ar Dzintri Kolātu, sabiedriski politiski nepieklājīga satīriska telefonradio raidījuma “Jautājumi no provinces” veidotāju.

Mūsu kultministre Agnese Logina (PRO) sarūpējusi 1,2 miljonus eiro, lai pētītu, kā saliedēt un attīstīt pilsoniski aktīvu sabiedrību. Ļoti nozīmīgs pētījums. Tāpat “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu” – tam Kultministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz Purvīša muzejam, nedz dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.

Ja būtiski ierobežos reņģu un brētliņu nozveju, mums būs jāslēdz ražošana; tas nozīmē bankrotus un jaunus bezdarbniekus, – tā runā Latvijas zivju pārstrādātāji. Un runā jau kādu laiku. Jaunu sparu šīm runām piemeta arī Valsts prezidenta Rinkēviča pieļāvums, ko viņš izteica ceturtdien Latvijas TV: ja tiks konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.

Amanda bija mana skolas biedrene: mēs vienā gadā absolvējām Jūrmalas Pumpuru vidusskolu. Amanda bija tik ļoti atšķirīga no pārējiem skolasbiedriem, ka viņu nevarēja nepamanīt: viņa starpbrīžos stāvēja pie loga un lasīja grāmatas, viņa nepiedalījās ēverģēlībās, nedejoja tautas deju ansamblī un nedziedāja korī. Viņa mācījās labi, bija klusa un gandrīz nesmaidīga meitene. Tikai pavisam reti, it kā sadusmojusies uz kādu neprātīgu vēja brāzmu, kas aizšķīra grāmatas lapas, viņa sarauca pieri un iesaucās: “Nu kas tad tas?!”

“Bet ne visiem puikām ir penis un ne visām meitenēm ir vulva.” “Ir puiši ar vulvu un meitenes ar peni?” jautā Lo. “Tieši tā,” mamma apstiprina. “Tās sauc par transpersonām.” Un vēl. “Kad sev pieskaras tur lejā, klitors kļūst resns un apaļš, un tas liekas ļoti patīkami. Tā Lo paskaidro mamma.” Tie ir fragmenti no grāmatiņas “Tur lejā”, izdevniecība – “Pētergailis”. Rokasgrāmata pieaugušajiem? Nē, bērniem. Lai atpazītu transpersonas un iemācītu pareizi masturbēt.

Alekseja tēvu dzīvu sadedzināja krievi. Kopā ar citiem mazpilsētiņas iedzīvotājiem. “Iedomājieties, tāds klusums kā šovakar Jūrmalā, un jūs dzirdat, ka netālu kliedz cilvēki, kuri sadzīti mājā, kam pielaista uguns,” stāsta jaunais vīrietis, un viņa balsī vairs nav ne asaru, ne skumju. Viņš ir izgājis cauri elles lokiem. Tie savādā veidā dzēš dvēseles mokas – kā pretsāpju līdzeklis. Bet nedzēš atmiņas. “Tovakar no debesīm krita sniegs kopā ar pelniem,” viņš atceras.

Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.