Elita Veidemane / Autori

„Pēc Ogres koncerta, kad klausītāji izdemolēja vilcienu, „Pērkonu” aizliedza, un es kā konservatorijas pirmā kursa students paliku ar divām bērnudārza vecuma meitām – bez jebkādiem ienākumiem. Nākamie divi gadi bez „Pērkona” man bija ļoti grūti. Vakaros strādāju gāzes kantorī, lai dienā varētu studēt,” atceras Nauris Puntulis. Par algām, mākslas cenzūru, „krāniņmākslu” Venēcijā un Rotko centrā, par viendzimuma pāriem un koncertzāli – saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA).

„Es iedomājos par mazo bērniņu blakus vagonā. Tas laikam bija pirmais, kas nomira badā, visiem noskatoties, jo līdzēt neviens nevarēja.” Tās ir rindas no atmiņām, kas sāpīgiem, dziļiem burtiem iekaltas grāmatā, kas saucas „Mātes Sibīrijā”. Grāmata nule izdota, to izveidojusi Dzintra Geka, uz Sibīriju izsūtīto cilvēku skarbā un vienlaikus tik sargājošā sirdsapziņa.

No prezidentu un premjeru uzrunām, sagaidot jauno gadu, vajadzētu atteikties. Tās ir tikpat tukšas, aukstas un bezpersoniskas kā valdības deklarācijas, kas tiek sacerētas pēc vēlēšanām, ieliekot tajās gigantisku darbu, kas gan vairāk izskatās pēc bezmērķīgas peļu bara rosības. Premjera Kariņa runa izcēlās ar nekonkrētu daiļfrāzību, Valsts prezidenta Levita runā, kas arī bija daiļa, sacerētāji tomēr bija pacentušies ielikt dažas – kaut arī izplūdušas, tomēr konkrētības.

Atvadu vārdi Edgaram Savisāram

Saņēmu vēstuli no Ukrainas „Zoopatruļas”, Ukrainā reģistrētas nevalstiskas bezpeļņas organizācijas, kas specializējas kaķu un suņu veterinārajā aprūpē kara laikā. Organizācijas cilvēki pēdējo desmit mēnešu laikā ir izglābuši vairāk nekā 1000 suņu un kaķu, kas bija nonākuši Krievijas izraisītā kara šausmās.

No ezera dzīlēm iznirst baznīca, saplūst ar debesīm, metot spožu atvilni zaļajā meža sienā, kas izklājusies aiz senās celtnes. Tas ir Foļvarkas vecticībnieku dievnams. Kopš 1887. gada tas izlaupīts 12 reizes, no 162 svētbildēm palikusi tikai ikona „Kungs Cebaots” un krusts. Latgale atver visas savas durvis: gan skaistās, gan ne tik ļoti. Šis ir mans aizgājušā gada sirsnīgākais ceļojums.

Iniciatīvu portāls „Mana.Balss.lv” atsakās publicēt daugavpilieša, uzņēmēja Andreja Faibuševica iniciatīvu par tiešās valsts pārvaldes ieviešanu Daugavpilī. Savukārt iniciatīva ar viegli absurdo nosaukumu „Pārtraukt nerrot Latvijas iedzīvotājus ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību” jau publicēta un gaida rindā uz Saeimas apspriešanu, jo savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Vislielākais šodienas apdraudējums Eiropā ir ideoloģiskā kolonizācija. Jautājums, vai mēs spēsim nomest ideoloģijas čaumalu, saglabājot vērtības, kas cilvēkā iestrādātas gadu tūkstošos? Tās ir: cilvēka cieņa, sievietes līdztiesība ar vīrieti, bērna tiesības, dzīvības neaizskaramība un tā tālāk. Sasniegumu Rietumu civilizācijai ir daudz, bet mums traucē šī čaumala – tā neļauj spārniem izplesties – intervijā „Neatkarīgajai” stāsta Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Kāpēc Dievs pieļauj karu; kāpēc dzīvība tieši kara laikā tiek īpaši novērtēta; kādēļ vilšanās Krievijas Pareizticīgajā baznīcā; cik svarīga ir brīvība no vajadzības pēc impērijas; par provokatīvo mākslu un spēju ievērot robežas; par sabiedrības akceptu publiskam kailumam un ģenitāliju izrādīšanai Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags intervijā „Neatkarīgajai”.

Šķita, ka jaunās valdības radību mokas jau bija beigušās, tomēr jautājumi kā nebeidzas, tā nebeidzas. Kāpēc satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzaicināja par padomniekiem mākslas vēstures skolotāju Kristīni Kalniņu, videogrāfu Uvi Leskavnieku un meiteni bez profesijas, skolnieci Megiju Florentīni? Kādas algas paredzētas šiem padomniekiem?

To, ka Latvijai naudas ir tik daudz, ka nevar pat apjaust – cik, mēs zinām jau sen. Tāpēc Latvijas valdība, kas no iepriekšējās līgani pārplūdusi nākamajā, turpinās nolaist naudu „vaterklozetā”. Un neviens nebūs vainīgs. Piebildīsim, ka tā ir mūsu – nodokļu maksātāju – nauda. Un tie ir desmitiem miljonu eiro.

„Reizēm gribas atmest ar roku un pateikt: ejiet jūs visi...” – virziens ir saprotams, un to šķietamajiem dabas „sargiem” norāda Ķemeru Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētājs Andis Liepa.

„Dāvanas? Mums?” – sieviete, atspiedusies pret spieķīti, paspēra soli atpakaļ. Viņas pārsteigums bija neviltots, kad mēs, sasveicinājušās un paskaidrojušas sava nāciena mērķi, grasījāmies to realizēt, proti, pasniegt viņai divus saiņus ar pārtiku un ziemas drēbēm.

Polijā ir ieviests karastāvoklis – šāda ziņa sagaidīja Polijas iedzīvotājus agrā, aukstā 1981. gada 13. decembra rītā. Polijas valdību toreiz vadīja armijas ģenerālis Vojcehs Jaruzeļskis. Viņš izveda tankus pilsētu ielās, ieviesa stingru kontroli, cenzūru, apcietināja tūkstošiem cilvēku un aizliedza kustību „Solidaritāte”. Taču šis karastāvoklis tikai paātrināja komunistu režīma sabrukumu Polijā un visā Austrumeiropā.

„Es tagad nodarbojos ar „Doždj” problēmu,” klāsta Aleksejs Venediktovs, „nodarbojos ar to, lai viņiem atjaunotu raidīšanu. Man ir pārrunas ar Latvijas vadību.” Kas ir Venediktovs – to mēs zinām, viņš ir Krievijas žurnālists, bijušais „Eho Moskvi” vadītājs, kurš mīlīgi bildējas kopā ar Putinu, Simonjanu, Solovjovu... Bet kas ir „Latvijas vadība” – nav īsti skaidrs. Kāda direktoru padome, varbūt akcionāri?

„Esmu skeptiķis. Tāpēc nekāda rožaina skata uz nākotni man nav. Tomēr ir tāda pavisam klusa cerībiņa, ka, tiekot vaļā no finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un viņa ārprātīgajiem lēmumiem, mēs varam cerēt, ka kopā ar Kultūras ministriju mēs varēsim izkustināt nodokļu jautājumu attiecībā uz māksliniekiem,” teic tēlnieks Gļebs Panteļejevs, atbildot uz jautājumu: ko gaidāt no Kultūras ministrijas pie jaunās valdības?

Intervijas turpinājums ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) par Latvijas diplomātu pienesumu tautsaimniecībai, par polittūrismu un palīdzības sniegšanu Ukrainai, par to, ko darīt ar Ukrainas bēgļiem, par Latvijas vēstniecības Krievijā nozīmi un “sarkanās kartītes” iespējām Daugavpils mēram.

Krievijas sabiedrībai jābūt pieejai objektīvai informācijai; Rīgā patvērumu radušajai televīzijas kompānijai “Doždj” strikti jāievēro kara apstākļos esošie nosacījumi; NATO valstu politiķi cenšas vienoties par tālākas darbības artilērijas sistēmu piegādēm Ukrainai; Krievijas apzinātie centieni iznīcināt Ukrainas energosistēmu ir kara noziegums – par šīm un citām tēmām ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā “Neatkarīgajai”.

„Kārtējo reizi Saeimas Mandātu komisija noraidīja vairāk nekā 23 000 cilvēku iniciatīvas „Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību” jebkādu tālāku virzīšanu šī jautājuma skatīšanai pēc satura. Tas ir solis atpakaļ Latvijas tiesiskumā!” satraukusies ir Leila Rasima, Saeimas deputāte no „Progresīvajiem”.

Topošās koalīcijas partneri gada laikā sanaidosies un tā izjuks, darbošanās politikā bez vēlētāju mandāta rada neērtības, cilvēkus no ministriju departamentiem nedrīkst kā vergus sadalīt starp citām ministrijām, intervijā „Neatkarīgajai” pauž politisko procesu vērotājs, videoblogeris Dans Titavs.

„Te ir divi nošaujamo saraksti,” neslēpjot savus „humānos” nodomus, sludina kāda cilvēku grupa, kas sevi nosaukusi par „Pribaltikas antifašistiem”. Nošaut viņi gatavojas „vecos” Saeimas deputātus, kuri balsoja par „uzvaras” staba nojaukšanu, un „jaunos” deputātus, kuri balsoja pret sadarbības grupu veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

„Varbūt jūs varat izskaidrot, kādi ir „sevišķie nopelni Latvijas valsts labā”, par ko ar Triju Zvaigžņu ordeni (TZO) ir apbalvots Rumānijas prezidents, ieceļot viņu par TZO lielkrusta komandieri?” – šādu jautājumu uzdeva vairāki lasītāji. Arī sociālajos tīklos izskanēja šis jautājums. To nosūtīju Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Andrim Teikmanim.