“Šobrīd “Apvienotais saraksts” (AS) un Nacionālā apvienība (NA) bloķē darbu labklājības celšanai un ekonomikas izaugsmei,” pirmdien tviterlentē pauda nu jau ekspremjers Krišjānis Kariņš. Vai AS un NA kaut ar pušplēstu zilbi iebilda ekspremjera meliem par darbu bloķēšanu? Neesmu dzirdējusi. Un jūs?
Tāpēc vaicāju šobrīd: kāpēc neiebildāt šiem meliem? Saeimas deputāts Edgars Tavars (AS) diplomātiski skaidro: “Tikšanās laikā ar AS pārstāvjiem Kariņa kungs gan teica kaut ko pilnīgi pretēju: vislabākos vārdus par mums. Bet tagad, vērtējot viņa rakstīto (sociālajos tīklos - E.V.), teikšu: par aizgājējiem - labu vai neko.”
Tavars tomēr turpina savu aizstāvības domu: “Paskatieties uz mūsu frakcijas sastāvu: tur ir tautsaimnieki, uzņēmēji, lielu uzņēmumu vadītāji. Tautas labklājības līmeņa celšana - tas ir mūsu politiskās apvienības mērķis. Vienlaikus - iekšējā un ārējā drošība. Tad kā var pateikt kaut ko pilnīgi pretēju?”
Tieši tāpēc AS līderiem vajadzēja skaidri un nepārprotami aizrādīt Kariņam, ka augstas amatpersonas tukšmuldēšana pie laba gala neved - tai ir ne tikai morālas degradācijas piesmaka, bet arī ekonomiska rakstura bremžu iespējamība - it īpaši, ja nākamajā valdībā AS tomēr grasās strādāt kopā ar JV.
“Maigi sakot, tas bija ļoti neprecīzs mūsu sadarbības raksturojums,” piebilst Tavars. “Man šķiet, viņš pats tviterī nav rakstījis šo tekstu,” saka Tavars. Mācieties, Kariņa kungs, no Valsts prezidenta: viņš pats raksta savus sociālo tīklu tekstus. Tad nebūs iespējams kaut ko “pārprast”. Bet nepārprotami bija tas, ka klātienē Kariņš piedāvāja “Apvienotajam sarakstam” ieņemt ekonomikas ministra posteni. Par spīti tam, ka AS “bloķē darbu ekonomikas izaugsmei”? Interesanta loģika.
Vai tomēr nevajadzēja Kariņam pateikt, lai beidz melot? “Te jau tik daudzi cits citu publiski par meļiem saukā,” nopūšas Tavars, “domāju, ka pietiks.” Lai nebūtu ar meļu vārdiem jāmētājas, var izpausties arī teātra lomās: stāsta, ka premjers Kariņš, kopā ar kundzi pastaigādamies sestdien gar jūru, izdomāja, ka kļūs par ekspremjeru. To viņš pēc tam stāstījis ar asarām acīs. “Man šķita, ka tas nāca no sirds,” līdzjūtīgi secina Tavars.
Pragmatiskāks, brīvs no politiskās iejūtības šķiet Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA), kuram uzdodu to pašu jautājumu: kāpēc NA neprotestēja pret Kariņa meliem? “Kuru vairs interesē Kariņa viedoklis? Nav ko piesieties sīkumiem. Kariņam jau ir sabojāta eirokarjera: diez vai viņš kļūs par eirokomisāru. Kad viņš ieradīsies uz komisijas izklaušināšanu, kurā viņam jautājumus uzdos liberāļi (arī Eiroparlamentā vairums ir tādi), pirmais jautājums būs: no kuras valsts jūs esat? Ak, no Latvijas? Ko jūs īsti gribat? Jūs esat jau faktiski trešajā valdībā, bet neesat panācis, ka tiek ratificēta Stambulas konvencija un pieņemts Civilsavienības likums.”
Tā jau ir. Kas gan cits varētu interesēt Eiropas Parlamentu? Latvijas nacionālās intereses? Kas tās tādas? Kiršteins uzskata, ka vienīgais, kuram ir saprašana par Latvijas nacionālajām interesēm un kurš līdz ar to varētu būt premjers, ir Uldis Pīlēns.
“Taču tagad ZZS un “Progresīvie” ir sadziedājušies un apgalvo, ka par premjeru jābūt cilvēkam no lielākās frakcijas. Pagaidiet, bet iepriekšējā sasaukumā premjers Kariņš bija no mazākās frakcijas,” saka Kiršteins, “tagad varētu paņemt kādu no otrās vai trešās frakcijas.”
Kāpēc gan NA beidzot nevarētu virzīt savu premjera amata kandidātu? “Problēma ir daudz nopietnāka,” skaidro Kiršteins, “neviens Latvijā nav pateicis, ka valsts atpalicības cēloņi nav viens vai otrs ministrs, vai pat premjerministrs. Latvijas atpalicība ir jau ieprogrammēta. Tā sākās tad, kad atteicāmies no savas monetārās politikas; kad nesapratām, ka nevaram kopēt Igauniju, kas strādā kopā ar Somiju tās ekonomiskajā telpā - vairākas reizes jaudīgākā nekā mūsējā; ka nevaram kopēt Lietuvu, kas ir vienā ekonomiskajā telpā ar Poliju un tālāk - ar Vāciju. Ja nekonstatē slimības cēloņus, kas meklējami laikā, kad iestājāmies eirozonā, nekas neuzlabosies. No visiem premjera kandidātiem to apzinās varbūt tikai Uldis Pīlēns.”
Kiršteins arī uzskata, ka vismaz divus Saeimas sasaukumus vajadzētu atturēties valdības vadītāja amatā laist kādu JV politiķi. “Viņi nav sapratuši Latvijas atpalicības iemeslus. Turklāt - viņi nesaprot arī to, ka “zaļā enerģija” ir krāpniecība. Šobrīd šīs “enerģētikas” sekas jau ir investīciju sabrukums un ekonomikas nīkuļošana.” Pēc Kiršteina domām, stagnējošā politika ir aizvedusi trimdā simtiem tūkstošu latviešu, un šie cilvēkresursu zaudējumi ir pat vēl lielāki par tiem, ko Latvijai izdarīja Otrais pasaules karš, padomju deportācijas un okupācija.
Un tomēr netiek atbildēts uz jautājumu: kāpēc NA un AS, kā mēdz teikt, vismaz vārdiski nesadeva premjeram “pa zobiem” par muldēšanu? Varbūt palikusi cerība, ka abas politiskās apvienības vēl tiks uzaicinātas veidot kārtējo valdību? Cerība ir vientiešu pēdējais mierinājums…
Tomēr izbrīna kas cits. Kamēr no NA un AS politiķiem neizvelk kādu viedokli, lielākoties viņi klusē. Tajā laikā, kad vajadzētu kliegt pilnā balsī: pie varas esošā “Jaunā vienotība” nīcina valsti! Mēs piedāvājam savu premjera amata kandidātu! Mums ir zināms valsts atpalicības cēlonis! Mums ir skaidrs, kas jādara!
Protams, vēlētājs nezina šīs klusēšanas iemeslus. Varbūt partijnieki ir apnikuši paši sev un vēlas likvidēties kā partija? Varbūt tiešām tā arī izdarīt? Grūti pat apjaust, cik daudzi vēlētāji ir vīlušies un atmetuši ar roku, gaidot “savas” partijas aktivizēšanos tik svarīgā laikā, kāds ir tagad; cik daudzi nesaprot, kāpēc NA nekad neizvirza savu premjera amata kandidātu. Tad kur jūs esat, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”?
