Ilze Šteinfelde / Autori

Neskatoties uz valstī valdošo krīzi un attālināto darbu, 13. Saeimas deputāti šogad var saņemt vēl lielākas kompensācijas par mājokļa īri un transporta izdevumiem nekā pērn. Četru gadu laikā šis atbalsts deputātu maciņiem ir pieaudzis par 25 procentiem. Šogad deputāti var pretendēt no 161 eiro lielas kompensācijas mēnesī (Rīgā un Pierīgā dzīvojošie) līdz 1076 eiro lielai kompensācijai mēnesī, ja deputāta dzīvesvieta ir tālāk nekā 280 kilometri no Rīgas.

Ministru reitings Latvijā šobrīd nav neko augsts, bet īpaši zemu pašreizējo un tikko amatu pametušo ministru darbu vērtē krieviski runājošās ģimenēs. Lai gan savu kritikas devu ir saņēmuši visi ministri, divas Latvijas ministres krieviski runājošā sabiedrība neuztver tik negatīvi kā latvieši.

Viena no pasaulē populārākajām saziņas lietotnēm “WhatsApp” pēdējā laikā piedzīvojusi lietotāju skaita samazinājumu – daļa migrējuši uz citām saziņas lietotnēm, piemēram, “Telegram” vai “Signal”, daļai šī lietotne vienkārši vairs nedarbojas.

Ļoti dāsni atalgotajam Vakcinācijas projekta birojam daļu no darbiniekiem pieņems bez konkursa – tos izvēlēsies jaunā biroja vadošie darbinieki paši pēc saviem ieskatiem. Kopumā darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem plānots novirzīt 641 800 eiro. Vakcinācijas projekta biroja izveidē ir saskatāma uzkrītoša līdzība ar Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko komisiju, kura līdzīgi kā topošais Vakcinācijas projekta birojs ar pieticību nesirga.

Rīgas domes deputātu privileģētā iespēja novietot automašīnu Vecrīgā bez maksas (vai nodot caurlaidi kādam citam) šogad ir beigusies. Tagad deputātiem, tāpat kā ikvienam, par automašīnas novietošanu pie Vecrīgas ir jāmaksā, tajā skaitā 5 eiro par pirmo stundu, ja automašīna atstāta 11. novembra krastmalā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei, tas ir autostāvvietā, kur 1. oktobrī lētākā B tarifu zona tika nomainīta pret dārgāko R zonu. Tieši šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē tiks lemts, vai atgriezt šajā vietā lētāko zonu.

Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm, solot maksāt algā līdz 4900 eiro, kas ir krietni vairāk nekā Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadībai un pat ministriem.

Šķidrums, kurā ir konservētas pupiņas vai zirņi, parasti tiek izliets. Taču šo šķidrumu, ko sauc par aquafaba, var izmantot kulinārijā kā olu baltuma aizstājēju. Neviens no tiem, kuriem devu garšot šos cepumus, nespēja uzminēt visas sastāvdaļas. Šokolādi un mandeles lielākā daļa sagaršoja, bet, kad teicu, ka tajos ir arī šķidrums no konservēto zirņu burciņas, gandrīz visi neticīgi grozīja galvu.

Piespiedu mājsēde, attālinātas mācības un darbs no mājām šogad vairāk nekā iepriekšējos gados rada vēlmi aktīvi baudīt ziemas priekus. Tā kā populārākās kalnu slēpošanas un snovošanas trases nemaz nevar vienlaikus uzņemt visus slēpotājgribētājus, šajās vietās apmeklētāju plūsmu regulē elektroniskas rindas. Uz distanču slēpošanu gan pagaidām rindā nav jāgaida.

Lai gan aizvadīto 10 gadu laikā dzīve Latvijā ar katru gadu kļūst dārgāka, atsevišķi produkti un pakalpojumi ir kļuvuši lētāki. Tiesa, visticamāk, dažu produktu palētināšanās nav uz ilgu laiku.

Krišjāņa Kariņa valdībai sākot darbu 2019. gada janvārī, lielākā daļa politiķu sabiedrībai jau bija zināmi. Viszināmākie un vispozitīvāk novērtētie tobrīd bija pats premjers Krišjānis Kariņs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, visvairāk kritizētā – toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele, bet viņa jau arī vairs nav ministre. Šobrīd kritizētākās ministres tituls būtu jāpiešķir izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Aizvadītajā gadā, kuru iedzīvotāji un uzņēmumi bija spiesti pavadīt ārkārtējas situācijas apstākļos ar attālinātu darbu un pat mājsēdi, lētāka kļuva degviela, apģērbs, apavi. Tajā pašā laikā sadārdzinājās pārtika, veselības aprūpe un arī apbedīšanas pakalpojumi.

Jautājot iedzīvotājiem, kā viņi vērtē konkrēta ministra līdzšinējo darbu, diemžēl negatīvo vērtējumu ir vairāk nekā pozitīvo. Turklāt daļu ministru tauta atpazīst visai vāji.

Ķirbis ruleti padara skaisti dzeltenu un sulīgu.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, joprojām ir pieprasījums pēc ceļošanas – vieniem tā ir darba diktēta nepieciešamība, citi noilgojušies pēc atpūtas svešās zemēs. Taču jārēķinās, ka vismaz tuvākajā laikā gan biznesa, gan tūrisma braucieni nebūs tik bezrūpīgi kā pirms pandēmijas.

Despite the Covid-19 pandemic, there is still a demand for travel - for some it is a necessity dictated by work, others long for holidays in foreign lands. However, it must be taken into account that, at least in the near future, both business and tourist trips will not be as carefree as before the pandemic.

Last year, the lowest number of new companies in the last 17 years has been registered, according to a Lursoft study. Last year, no new companies were established in three municipalities - Cibla, Rugāji, and Zilupe. At the same time, last year, despite the crisis, the number of liquidated companies has been lower than in 2019, when a record number of companies were liquidated.

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.

Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ierobežojusi tirdzniecību un mainījusi iepirkšanās paradumus, bet arī koriģējusi veikalu attīstības plānus, lielāku uzsvaru liekot uz e-komerciju. Neskatoties uz to, arī šogad tiek plānots Latvijā atvērt jaunus veikalus.

Students from India, Germany, Uzbekistan, and Kazakhstan are the biggest groups who choose Latvia as their study destination. Although the goal for all these students is the same - to get a good education in Latvia - the motives are different. Students from European countries go to Latvia to study if for some reason they have not been able to get the desired education in their own country, while students from India purposefully choose Latvia as a place to get a European diploma, says Dr. Elīna Apsīte-Beriņa's, the leading researcher of the Department of Human Geography in the University of Latvia, research.

Latviju kā studiju galamērķi galvenokārt izvēlās studenti no Indijas, Vācijas, Uzbekistānas un Kazahstānas. Lai gan mērķis visiem šiem studentiem ir viens – iegūt labu izglītību Latvijā –, motīvi ir atšķirīgi. Studenti no Eiropas valstīm studēt uz Latviju dodas, ja kādu iemeslu dēļ viņiem nav izdevies iegūt vēlamo izglītību pašu zemē, savukārt studenti no Indijas Latviju izvēlas mērķtiecīgi kā vietu, kur iegūt Eiropas diplomu, liecina Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras vadošās pētnieces Dr. Elīnas Apsītes-Beriņas pētījums.

Lai gan gada nogales lielākie svētki jau aiz muguras, tas neliedz saglabāt svētku sajūtu kaut vai garšas ziņā. Ziemas vakaros palutinās un ļaus sasildīties gards kakao.

Lietuvas un Igaunijas prezidenti, kuru alga pirms nodokļu nomaksas pārsniedz attiecīgi 9 tūkstošus eiro un 6 tūkstošus eiro, ir labāk atalgoti nekā Latvijas prezidents, kura alga šogad, tāpat kā pērn, nesasniedz 6 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no Latvijas prezidenta, kurš algā uz rokas, visticamāk, saņems vairāk nekā pērn, Lietuvas prezidenta alga pēc nodokļu nomaksas būs mazāka nekā pagājušajā gadā.