Covid-19 krīze uzņēmējdarbībā: likvidēti tūkstošiem uzņēmumu

TOP JAUNA RŪPNĪCA. 2020. gada decembrī no putna lidojuma uzņemtajā fotogrāfijā redzams, ka blakus “Laimas” jaunajai ražotnei notiek rosība un turpinās būvniecības process ražotnei, kurā taps cepumi un vafeles Baltijai un Skandināvijai © Publicitātes foto

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina “Lursoft” pētījums. Trīs pašvaldībās – Ciblas, Rugāju un Zilupes novados – pērn nav izveidojies neviens jauns uzņēmums. Tai pašā laikā pagājušajā gadā, par spīti krīzei, likvidēto uzņēmumu skaits ir bijis pat mazāks nekā 2019. gadā, kad tika likvidēts rekordliels uzņēmumu skaits.

“Lursoft” apkopotā informācija parāda, ka 2020. gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019. gadā. Pērn, līdzīgi kā 2019. gadā, lielākā daļa bijusi mazkapitāla SIA. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. 2019. gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, bet pērn to skaits sarucis par 51 procentu. Tieši krīzes laikā, tas ir no pērnā gada marta līdz decembra beigām, likvidēti 9463 uzņēmumi, reģistrēti 6957 jauni uzņēmumi.

2019. gada rekordlielo likvidēto uzņēmu skaitu pērn “Lursoft” skaidroja ar Uzņēmumu reģistra vienkāršoto likvidācijas procesu augsta riska klientiem, vispirms no reģistra izslēdzot tās juridiskās personas, kuras nav atklājušas patiesā labuma guvējus, ja dalībnieku vidū ir bijušas ārvalstīs reģistrētas juridiskas personas. Tā rezultātā pērn bijušas reizes, kad vienas dienas laikā vien vienkāršotas likvidācijas kārtībā no reģistra izslēgti uzreiz vairāki simti uzņēmumu.

Gads iesākās cerīgi

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020. gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% vairāk jaunu uzņēmumu nekā 2019. gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels kritums (arī aptuveni 3% apmērā). Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019. gadā. “Lursoft” izpētījis, ka martā, kad ārkārtējā situācija valstī izsludināta pirmo reizi, reģistrēts par 19,16% jaunu uzņēmumu mazāk nekā 2019. gadā, bet aprīlī to skaits bijis pat uz pusi mazāks nekā gadu iepriekš. Pēc janvāra, kad jauno uzņēmumu bijis vairāk nekā 2019. gadā, ar pozitīvu tendenci bijis vien jūlijs (par 6,07% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019. gada jūlijā) un septembris (par 3,78% vairāk jaunu uzņēmumu nekā 2019. gada septembrī). Jau oktobrī jauno uzņēmumu skaits bijis par piektdaļu jeb 21% zemāks nekā gadu iepriekš, negatīva tendence reģistrēta arī novembrī un decembrī.

34 pašvaldībās audzis jaundibināto uzņēmumu skaits

Teju puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā. “Lursoft” pētījuma dati atklāj, ka galvaspilsētā 2020. gadā reģistrēts 4451 jauns uzņēmums, kas ir par 12,8% mazāk nekā 2019. gadā. Gluži tāpat kā Rīgā, arī pārējās Latvijas lielajās pilsētās bija vērojams jauno uzņēmumu skaita kritums. Vienīgais izņēmums lielo pilsētu vidū bijusi Jēkabpils, kur reģistrēts par 8 uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš, proti, 2019. gadā Jēkabpilī reģistrēti 63 jauni uzņēmumi, bet aizvadītajā gadā - 71.

Arī lielākajā daļā citu pašvaldību aina ir līdzīga - jauni uzņēmumi tiek dibināti, bet ne tik strauji kā pērn. Izņēmums ir 34 pašvaldības, kurās krīzē jauno uzņēmumu skaits pat ir pieaudzis. Straujākā jaunu uzņēmumu izveide 2020. gadā fiksēta Ludzas novadā, kur pērn bijis divreiz lielāks jaunreģistrēto uzņēmumu skaits nekā 2019. gadā (2019. gadā - 19 jauni uzņēmumi, 2020. gadā - 39 jauni uzņēmumi), sasniedzot pēdējo sešu gadu augstāko rezultātu.

Savukārt Ciblas, Zilupes un Rugāju novadā aizvadītā gada laikā vispār nav piepulcējies neviens jauns uzņēmums. 2019. gadā, piemēram, Ciblas novadā bija izveidojušies pat 9 jauni uzņēmumi.

Lielākais jaunuzņēmums Ādažos būvē cepumu rūpnīcu

Lai gan lielākā daļa jaundibināto uzņēmumu ir mazkapitāla SIA, 37 uzņēmumos pamatkapitāls pārsniedz 1 miljonu eiro. Lielākais no tiem - aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 miljoni eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. 2020. gada novembrī uzņēmums uzsāka jaunās cepumu un vafeļu ražotnes būvniecību Ādažos.

“Šobrīd pastāvošā situācija rada papildu apgrūtinājumus, bet process turpinās, un Covid-19 neatstāj ietekmi uz projekta termiņiem. Ievērojot visus valstī noteiktos drošības un piesardzības pasākumus, darbi būvlaukumā turpinās. Pašlaik jau pāļu iedzīšana ir veikta, kā arī līdz janvāra vidum ražotnes pamati būs izbūvēti. Vienlaikus notiek pazemes komunikāciju ierīkošana un ceļu sagatavošana. Nākamie soļi ir ēkas virszemes daļas izbūve, kurai sāks montēt betona kolonnas būvkonstrukcijai, tādējādi pat nedaudz apsteidzot plānoto laika grafiku,” Neatkarīgajai stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Lai nodrošinātu maksimālu drošību Covid-19 pandēmijas laikā, būvniecības uzņēmuma darbinieki strādā divās maiņās. Saziņai un darba grupu darbam tiek izmantotas digitālās saziņas sistēmas. Tāpat būvobjektā ir uzstādītas vairāk nekā 40 kameras, kas palīdz gan uzraudzīt, gan novērtēt procesa gaitu. Darba drošībai un aizsardzībai uzņēmums ir piesaistījis ārpakalpojuma sniedzējus, kas veic regulāras apgaitas un darba uzraudzību kopā ar būvkompānijas pārstāvjiem. Rūpnīcu plānots pabeigt 2022. gadā.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais “Orkla Eesti AS”.

Lielākie - ārzemju kapitālam piederošie

Otrs lielākais jaunizveidotais uzņēmums 2020. gadā ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020. gada 21. decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkstošu eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 miljoniem eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Regals nami”, kura īpašnieku vidū ir gan Arturs Rakovskis, gan Ilona Savčenkova un igauņu uzņēmums OU “L1LV”. Taču kā SIA “Marijas 2” vienīgā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova, Neatkarīgajai atklāj “Lursoft” komunikācijas vadītāja Indra Urtāne. SIA “Regals nami” kopā ar “Novira Capital” gatavojas būvēt septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 miljonus eiro.

SIA “LEH INV.CSP”, kura pamatkapitāls ir 7,15 miljoni eiro, vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs, pēc “Lursoft” pieejamās informācijas, ir no Spānijas - Kastella Garsija Markoss Vinsente (Castella Garcia Marcos Vincente).

Ar 6,11 miljonu eiro pamatkapitālu reģistrētās SIA “RL2A” īpašnieks un arī patiesie labuma guvēji ir no Lietuvas, savukārt SIA “Ulmana 115” (pamatkapitāls 4,79 miljoni eiro) īpašnieks ir norvēģu kompānija.

No visiem 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 uzņēmumos vismaz viens no kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm. Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm - no Krievijas, Igaunijas un Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020. gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir pieaugums par 147,71 miljonu eiro, liecina “Lursoft” dati.

Auce zaudē 57 uzņēmumus

Lai gan kopumā Latvijā pērn likvidēts mazāk uzņēmumu nekā 2019. gadā, atsevišķās pašvaldībās darbību pārtraukuši salīdzinoši daudz uzņēmumu. Piemēram, Auces novadā 2020. gadā pērn likvidēti 63, bet no jauna dibināti vien 6 uzņēmumi.

Pērn uzņēmumi likvidēti ne tikai Auces novadā. Faktiski tas noticis visos Latvijas novados un pilsētās - citos vairāk, citos mazāk.

Visbiežāk likvidēto uzņēmumu vidū sastopamas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības sektorā strādājošās firmas (22,6% no visiem 2020. gadā likvidētajiem uzņēmumiem).

Likvidēto uzņēmumu vidū plaši pārstāvētas arī firmas, kas nodarbojas ar specializētajiem būvdarbiem, sauszemes un cauruļvadu transporta pakalpojumiem, kā arī veikušas operācijas ar nekustamo īpašumu.

Analizējot datus, “Lursoft” secinājis, ka ar katru gadu tiek likvidēti arvien jaunāki uzņēmumi, proti, 2018. gadā likvidēto uzņēmumu vidējais vecums bija nepilni 11 gadi, 2019. gadā - 8,4 gadi, pērn -7,4 gadi. Pērn likvidēto tirdzniecības uzņēmumu vidū ir pieci uzņēmumi, kas savu darbību uzsākuši vien 2020. gadā.

Aizvadītajā gadā 56 pilsētās un novados jauno uzņēmumu skaits pārsniedzis likvidēto uzņēmumu skaitu. Pārējās pašvaldībās uzņēmumu gada bilance bijusi negatīva. Lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pārsvars pār likvidētajiem uzņēmumiem 2020. gadā fiksēts Mārupes novadā. Neskatoties uz to, ka pašvaldības teritorijā jauno uzņēmumu skaits pērn samazinājies, likvidēto uzņēmumu skaita kritums bijis vēl straujāks, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaits Mārupes novadā pērn gada laikā audzis par 38 komersantiem.

2020. gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma

SIA “Orkla Biscuit Production” 20
SIA “Marijas 2” 14,50
SIA “LEH INV.CSP” 7,15
SIA “RL2A” 6,11
SIA “Ulmana 115” 4,79

Avots: Lursoft

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais