Joprojām nav skaidrs, vai un kādā formā Latvijas likumdošanā iestrādāt fiskālās disciplīnas normu, ko janvāra beigās akceptējušas 25 Eiropas Savienības (ES) valstis. Politiķi vairs nav tik pārliecināti, vai taupības princips būtu jādefinē Satversmē vai pietiktu tikai ar speciālā likuma radīšanu, tikmēr premjers uzskata, ka jautājums noteikti nebūtu nododams referendumam.
Kārtējo reizi aktualizējies jautājums par Saeimas deputātu skaita samazināšanu. Valsts prezidents Andris Bērziņš atzinis, ka šā brīža valsts pārvalde ir iesīkstējusi un ļauj politiķiem izvairīties no atbildības, tāpēc būtu nepieciešama tās reorganizācija.
Politiķi uzskata, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa spēja mainīt viedokli ir cienīgs solis, kas varētu mudināt arī citus neizlēmušos doties uz referendumu.
Pēc tikšanās ar visiem 11. Saeimas politiskajiem spēkiem Valsts prezidents Andris Bērziņš secinājis, ka šajā sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne un sarkano līniju pārspīlēta uzturēšana kļūst par šķērsli valsts attīstībai.
Šodien Eiropadomes sanāksmē Eiropas Savienības nacionālo valstu vadītājiem būs pieejams gan fiskālās disciplīnas līguma projekts, gan līgums par Eiropas stabilitātes mehānisma nodibināšanu.
Nākamnedēļ Valda Dombrovska trešajai valdībai aprit 100 darbības dienu. Augstākās amatpersonas gan neslēpj, ka šajā laikā valdība tā arī nav uzrādījusi būtiskus rezultātus. Esot izdarīti minimālie darbi, pieņemts arī sabalansēts budžets, taču kardinālu reformu nav.
Saeimas neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina neviennozīmīgā apstiprināšana Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā var gan kaitēt nozares attīstībai, gan arī liecina, ka esošā koalīcija par savu prioritāti izvirza cīņu par varu. Šādu viedokli pauž eksperti un politiķi.
Jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu informatīvajai kampaņai, kas Latvijas iedzīvotājus aicinātu piedalīties 18. februārī gaidāmajā divvalodības referendumā, ir noņemts no valdības dienaskārtības.
Neatkarīgā Saeimas deputāta Klāva Olšteina aktivitātes kārtējo reizi raisījušas politiskās peripetijas. Vakar, norādot uz premjera un satiksmes ministra vienprātību, K. Olšteins oficiāli ieguva ilgi kāroto Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra posteni.
Kamēr Satversmes tiesa vēl tikai spriež par divvalodības referenduma iesaldēšanu, Saeima sākusi darbu, lai turpmāk vairs nepieļautu gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt valstiskuma pamatvērtības.
Saeima sākusi darbu pie fiskālās disciplīnas principu iestrādes gan speciālajā likumdošanā, gan Satversmē. Lai gan jaunā sistēma uz mūsu valsti obligātā kārtā nemaz neattiecas, Latvija tomēr ir gatava demonstrēt visaugstāko centību un ieviest fiskālās disciplīnas principus pat vēl pirms Eiropas Savienība ir līdz galam definējusi vēlamās normas.
Līdztekus peripetijām ap divvalodības referendumu nacionālo jautājumu Latvijā saasina arī parakstu vākšana par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Akcijas atbalstītāji ir pārliecināti: pilsonības akcijai esot reālas iespējas sasniegt mērķi, jo tā saistīta ar izmaiņām likumā, nevis Satversmē.
Visticamāk, jau šonedēļ kļūs zināms Satversmes tiesas lēmums par krievu valodas referenduma apturēšanu uz laiku, kamēr tiks vērtēts šā balsojuma tiesiskums. Tikmēr tautas nobalsošanas priekšdarbi jau ir sākušies un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) veikusi pirmos poligrāfijas darbu pasūtījumus.
Parlaments ir atbalstījis Kristapa Zakuļa iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatā, tomēr veids, kādā tas noticis, starp koalīcijas partijām radījis klaju neizpratni un pārmetumus par politiskajām intrigām.
Vai izvairīšanās no referenduma ir vērtējama kā gļēvulība, baidoties no latviešu vienaldzības un nepārliecinoša PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?
Nacionālās apvienības atbalstītājs, ārzemju latvietis Aivars Slucis šodien Latvijas lielākajos laikrakstos ievietojis apmaksātu publikāciju, kurā Valsts prezidentu Andri Bērziņu sauc par "vecu komunistu, pārkrievotu padomju cilvēku un oligarhu", kurš divvalodības referendumā palīdz "Saskaņas centram".
Neraugoties uz Zatlera Reformu partijas iebildēm par lēmuma sasteigšanu, Saeima šorīt tomēr ievēlēja Kristapu Zakuli Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja amatā.
Politiskās domstarpības par februārī gaidāmo referendumu un tā konstitucionālo tiesiskumu vēršas platumā. Gan ekspertiem, gan politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi par tautas nobalsošanas likumību, taču nacionālais flangs ir stingri apņēmies apstrīdēt referenduma ierosināšanu.
Visi trīs koalīcijas spēki ir vienādās domās par to, ka sabiedrība jāizglīto par valsts konstitucionālajiem pamatiem, taču atšķiras partiju viedoklis par metodēm, kā tas darāms, un to, vai šādu kampaņu iespējams pagūt realizēt vēl pirms tautas nobalsošanas. Centrālā vēlēšanu komisija šodien spriedīs par papildinājumiem referenduma zīmēs, lai pēc iespējas precīzāk skaidrotu vēlētājiem katra balsojuma būtību.
Rīt Saeimas Aizsardzības komisija skatīs ierosmi izmaiņām Operatīvās darbības likumā. Priekšlikuma izstrādātāji uzsver, ka tādējādi vēlas mazināt drošības iestāžu patvaļu, tikmēr varas partijas šādā iniciatīvā saskata sakarību ar februārī gaidāmo referendumu un ar kopējo spriedzes pieaugumu nacionālajā jautājumā.