Ilze Zonne / Autori

Kad cilvēks gatavojas apmeklēt svešas zemes, viņš ir noskaņots jauniem iespaidiem, dzīves baudīšanai un atpūtai. Ceļojums bieži vien ir gaidīts un plānots visu gadu, iztēle to zīmē saulaini bezrūpīgu un vismazāk gribas domāt par dažādām veselības problēmām, kas varētu atgadīties. Viena no tām ir caureja.

Ja kādā aptaujā pēkšņi gribētu noskaidrot, kurš gadalaiks cilvēkiem visvairāk saistās ar caureju, tad daudzi atbildētu, ka tā ir vasara. Ārsti gan iebildīs, ka “skrejamā kaite” ir izplatīta visos gadalaikos, taču vasarā mēdz būt īpaši daudz notikumu, ko tā var sabojāt – izlaidumi, kāzas, ceļojumi, aktīva atpūta dabā un galu galā pat pasīva zvilnēšana pludmalē. Tāpēc der zināt, kā ar šo problēmu saprātīgi tikt galā.

Sēņošanas sezonu visbiežāk atklājam tieši ar gailenēm. Tās ir viegli pamanāmas, viegli tīrāmas un viegli gatavojamas. Mazsvarīgi nav arī tas, ka gailenes ir grūti sajaukt ar citām sēnēm, tāpēc tās droši var vākt pat nepieredzējuši sēņotāji un bērni, bez savas gaileņu saujas nepaliks arī cilvēki ar slikti trenētu «sēņu redzi». Ievērojot tradīciju, pirmās gailenītes latvietis parasti liek sēņu mērcē ar speķi un sīpoliem. Bet jācer, ka sekos arī otrās, trešās un turpmākās gailenes, varēs izmēģināt dažādas jaunas receptes un vēl sagatavot krājumus ziemai.

Nepacietīgākie pircēji arbūzus meklē un atrod veikalos jau jūnijā, pat maijā, un gadās, ka arī janvārī, bet zinātāji apgalvo, ka īstie arbūzi, tie lielie un svītrainie, parādās augustā. Piedāvājums kļūst plašāks, cenas krīt, un tad nu var atļauties iet uz tirgu vai veikalu pēc kāda prāva svītraina eksemplāra, citādi – kas gan tā par vasaru, ja nav notiesāts neviens arbūzs.

Sācies rabarberu laiks un līdz Jāņiem rabarberu kāti ir vislabākie, jo vēlāk tajos pieaug skābeņskābes saturs, pāraugot rabarberi kļūst cieti, koksnaini un ļoti skābi.

Mērenās devās šokolāde, ja vien tā patiešām ir īsta šokolāde, nevis salda tāfelīte, kur kakao sviests aizstāts ar palmu vai sojas eļļu, nāk par labu, jo satur antioksidantus, zināmā mērā stiprina imunitāti un palīdz pret sliktu noskaņojumu.

Atceries bērnību, saplūc kādu saujiņu skābeņu lapu un vienkārši tāpat apēd. Tās ar garantiju saņēmušas zemes spēku un gatavas tajā ar mums dalīties.

Laiks izrevidēt ziemai sarūpētos ievārījuma krājumus, protams, ja tādi ir. Dažs savas trīs četras burciņas sen jau izēdis vai, apsietas ar zeltītu lentīti, uzdāvinājis draugiem Ziemassvētkos. Cits turpretī vasarā un rudenī ir čakli pārstrādājis sava dārza ogas un augļus, tāpēc pieliekamais pilns ar zaptēm, bet kādā plaukta stūrī, iespējams, vēl patvērušās pērnās un aizpērnās burkas.

Laika sprīdis, kad tecina bērzu sulas, ir tik īss, ka to itin viegli var palaist garām. Patiesībā būtu ideāli, ja ikviens varētu braukt uz laukiem un katru dienu dzert bērzu sulu, kas tikko nākusi no koka. Arī ļaužu apkārt būtu mazāk un distanci varētu ievērot bez pūlēm.

1. aprīlis taču ir Smieklu diena! Neraugoties uz drūmo un neziņas pilno situāciju, smieties joprojām ir veselīgi. Gan pilnā balsī rēkt, skatoties komēdiju, gan ķiķināt, lasot kādu smieklīgu grāmatu, gan vienkārši pasmieties pie sevis un pašam par sevi. Smiekli ir zāles pret daudzām kaitēm un jo sevišķi – pret spriedzi, ar kuru tik piesātināta mūsu ikdiena. Varbūt šoreiz iztiksim bez aprill, aprill klasiskajā nozīmē – bez apcelšanas, izjokošanas un mānīšanās, tam nudien nav īstais brīdis, bet var taču jokoties sirsnīgi un labsirdīgi.

2020. gada 29. martā pulksten 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) notiks pāreja uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu, – vēstīts Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Arī tas vēl!

Parasti nātru un citu ēdamo nezāļu laiks pienāk kaut kad maijā, bet šajā dīvainajā pavasarī sauju jauno nātru dzinumu dažviet varēja saplūkt jau februāra beigās. Varbūt arī jūsu apkārtnē kaut kur piesaulītē zem pērnajām lapām slēpjas pirmie maigie nātru zaļumi.

Pirmais, ko var uzzināt, meklējot informāciju par ciedru riekstiem: tie vispār nav rieksti, tāpat arī koki, kuros tie aug, nav nekādi ciedri. Tomēr publikāciju autoriem nākas atzīt, ka no zinātniskā viedokļa nepareizais nosaukums «ir nostiprinājies kulinārijā». Par laimi, kļūmīgais ķēķī dotais vārds nepasliktina ciedru riekstiņu garšu.

Divi pacienti, vienāda diagnoze, bet katram var palīdzēt atšķirīga ārstēšana – tāda situācija medicīnā kļūst arvien biežāka. Kā ārsti zina, kuru metodi izvēlēties? Lielā mērā viņu lēmums balstīts uz izmeklējumu rezultātiem, kas veikti patoloģijas laboratorijā. Mēdz teikt, ka patologs ir pacientam neredzamais mediķu komandas dalībnieks, bet no viņa darba ir atkarīgs ļoti daudz.

Pat ja esat ļāvušies panikai un koronavīrusa epidēmijas gaidās lielā daudzumā sapirkušies griķus, tā nebūs velti izšķērdēta nauda. Griķi ir veselīgs produkts, no kura organisms var gūt daudz labuma.

Mostoties dabai, mostas arī cilvēku vēlme kļūt fiziski aktīvākiem, atbrīvoties no muguras problēmām, atgūt možumu, dzīvot saskaņā ar sevi un neļauties raizēm. Tas prasa gan neatlaidību, gan lielu darbu, kas nav paveicams vienā dienā, tomēr rezultāts ir pūļu vērts. Lai iecerētais izdotos, nepieciešami kompetenti un uzticami konsultanti, kuri palīdzēs gan izprast problēmas būtību, gan iedvesmos to risināt. Padomus sniedz Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri speciālistes.

Kāda kriminālromāna varone, nevaļīga un izsalkusi policiste, reiz izteicās, ka tunča konservi ir slinko meiteņu draugi. Ja mājās nekā prātīga nav, no vienas tādas kārbiņas var paēst. Bet, ja krājumos ir arī citi produkti, vajadzīgs kāds brīdis laika un nedaudz fantāzijas, lai izdotos patiešām garda maltīte.

Lūdzu kaut ko nemākslotu. Mūsu senčiem bijis pieņemts laikā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Pavasara Mārai (25. martam) ēst tauku putru, bet pārējā laikā – piena putru. Tā bija kārtīga putra no miežu putraimiem. Nenoslinkosim un izvārīsim tādu arī mēs, lai nu aplejamās paciņu putras paliek darbdienu steigai. Ja negribas putru, lai būtu zupa – arī tajā miežu putraimi iederēsies un piešķirs papildu sātīgumu.

Alkoholisms ir viena no senākajām atkarībām, un tomēr gan pašiem atkarīgajiem, gan citiem joprojām trūkst izpratnes, ka tā ir slimība, nevis izlaidība, vājš raksturs vai slikts ieradums. Daudzi uzskata, ka pietiek tikai saņemties, lai tiktu ar to galā. Taču slimības ārstēšanā vajadzīga speciālistu palīdzība un ir jāiegulda liels darbs, lai izprastu atkarības mehānismu, sakārtotu domāšanu un rastu motivāciju nedzert.

Kressalātu dīgsti jeb, kā tagad mēdz teikt, mikrozaļumi, noteikti jāiekļauj savā ēdienkartē, gaidot pavasari. Tos var pirkt veikalā vai izaudzēt kabatlakata lieluma dārziņā uz palodzes, laiku pa laikam pievienojot kādu šķipsniņu salātiem, zupai, omletei vai uzliekot uz sviestmaizes – būs gan rotājums, gan svaigs garšas akcents.

Vārdkopu personalizētā medicīna jeb precīzijas medicīna, domājams, turpmāk dzirdēsim arvien biežāk. Pasaulē tā tiek uzskatīta par vienu no galvenajām veselības aprūpes prioritātēm, un plašākā izpratnē tā ir medicīniskās aprūpes pielāgošana katra pacienta individuālajām īpatnībām. Sevišķa nozīme šai pieejai ir onkoloģijā.

Kāda īsti ir jūsu attieksme pret Valentīna dienu? Droši vien katrs pazīst kādu, kurš to kategoriski neatzīst, un kādu citu, kuram ap šo laiku jau rīta kafija pasniegta gultā, rožu pilna māja un ledusskapī visneiedomājamākā kūka sirds formā. Bet ļoti daudziem cilvēkiem, jo sevišķi tādā dzīves posmā, kad mīlas lietās valda stabilitāte, attieksmi nosaka mirkļa noskaņa: ja redzi, ka apkārt visi skraida, puķes pirkdami un romantiskas vakariņas plānodami, tad var jau ļauties impulsam un arī pagatavot kaut ko valentīndienīgu.