Ilze Zonne / Autori

Profesora Jāņa Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīnikā risina gan ārstnieciskas, gan estētiskas problēmas. Katrā gadalaikā un katram vecumam raksturīgas savas ādas problēmas.

Pēdējo gadu laikā pasaulē viena no galvenajām prioritātēm ir tā dēvētā personalizētā medicīna, kas paver jaunas iespējas daudzu slimību, tostarp arī vēža, diagnostikā un ārstēšanā. Īpaši svarīga loma šajā procesā ir patologam, mediķu komandas dalībniekam, kuru pacients nemaz nesastop aci pret aci.

Laiku pa laikam dermatologi atgādina, ka vajadzētu veikt ādas veidojumu pašpārbaudi un arī doties pie ārsta, lai tos izvērtētu. Zem nosaukuma «ādas veidojums» var slēpties gan visnevainīgākā kārpiņa, gan ļaundabīgs audzējs. Kā veidot saprātīgu attieksmi pret savas ādas veselību, lai nepalaistu garām nopietnu problēmu, bet arī nekristu panikā par katru sīkumu, un kā nenodarīt ādai pāri? Par to – saruna ar Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģi Anitu Ābelīti.

«Jebkuras sievietes dieva dotā sūtība ir būt mātei,» saka Jura Vītola operatīvās ginekoloģijas un sieviešu slimību klīnikas galvenais ginekologs Juris Vītols. «Mūsdienās sievietei nereti ir citas prioritātes – elitāra izglītība, karjeras augstākais pakāpiens, materiālā labklājība. Kad tas viss ir sasniegts, izrādās, ka viņa jau ir palaidusi garām brīdi, kad ir optimālas izredzes dzemdēt veselīgus bērnus, kad ģenētiskais materiāls ir svaigāks un labāks.

Nopērc taču vienreiz dzirdes aparātu – mēs sakām tuviniekam, ar kuru kļuvis grūti sarunāties.

Iesnas, kakla sāpes un klepus. Sajūtot šīs pazīmes, nav vērts nogaidīt un paskatīties, vai tās nepāries. Ir jārīkojas tūlīt. Mūsu elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi.

Arī šajā tehnoloģiju laikmetā balss ir un paliek mūsu akustiskā vizītkarte, viena no dziļi individuālajām iezīmēm, pēc kuras citi mūs pazīst. Daudzās profesijās balsij ir pat lielāka nozīme nekā senāk, patīkama balss nereti nodrošina labākus panākumus. Statistika rāda, ka balss ir viens no galvenajiem darbarīkiem aptuveni trešdaļai strādājošo – tie ir skolotāji, lektori, skatuves mākslinieki, gidi, zvanu centru operatori un daudzi citi.

Daudzveidīgi un īpaši aromātiski salāti ir rudens priekšrocība. Ēdienkartē vēl gribas saglabāt vasaras atspirdzinošo svaigumu un vieglumu, bet vienlaikus rodas vēlme arī pēc kaut kā sātīgāka.

Daudzveidīgi un īpaši aromātiski salāti ir rudens priekšrocība. Ēdienkartē vēl gribas saglabāt vasaras atspirdzinošo svaigumu un vieglumu, bet vienlaikus rodas vēlme arī pēc kaut kā sātīgāka.

Divējāda ir attieksme pret to, kas izaudzis dārziņā. Pirmais variants: visa ir tik daudz, ka nav, kur likt, un tas nekas, ka daļa nonāks kompostā. Otrais: visam, kas pašu rokām audzēts, ir īpaša vērtība, tāpēc neko nedrīkst laist zudumā. Jātiek galā gan ar pārprodukciju, gan ar jaunievedumiem, kas sēti un stādīti mirkļa iespaidā, nemaz nezinot, kā tos izmanto.

Mainīga, neregulāra vēdera izeja šķiet parasta, maznozīmīga problēma, un cilvēki to risina ar bezrecepšu līdzekļiem vai vienkārši samierinās.

Sievietei, kura piekrita Mājai pastāstīt par savu ārstēšanās pieredzi, nenosaucot vārdu, patiešām nevar pārmest paviršu attieksmi pret veselību: sportiska, bez kaitīgiem ieradumiem, regulāri apmeklē savu ginekologu, dzīvo veselīgā vidē. Smagā slimība negāja secen, bet viņa ir apņēmības pilna ar to cīnīties.

Nekrītot panikā, sievietēm jāpatur prātā doma par olnīcu vēzi.

Lai gan vasarā, iespējams, gribētos aizmirst par apkures sezonu un apkures rēķiniem, prātīgs saimnieks tā nerīkojas. Varbūt tieši šobrīd ir vērts padomāt par to, kādēļ izdevumi par apkuri ir krietni lielāki, nekā tie varētu būt, neraugoties uz to, ka mājokļos ziemā nemaz tik silti nav.

Kampaņu Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu! maijā nudien nevarēja nepamanīt – tā uzrunāja mūs medijos, reklāmas stendos un galvaspilsētas transporta pieturās. Šogad galvenā uzmanība akcijā bija veltīta krūšu pašpārbaudei. Māja tikās ar sievieti, kura savulaik patiešām ir izdarījusi to, uz ko aicina kampaņa – pārbaudījusi krūtis, lai dzīvotu.

Viens no latviešu paradumiem, dodoties uz ārzemēm, ir rupjmaizes līdzņemšana. Vieni ar to iestiprinās un atgūst enerģiju, esot kalnu ielokā Norvēģijā, citi kā dāvanu pasniedz, iepazīstinot cittautiešus kādā prezentācijā kā ar vienu no savas valsts delikatesēm. Protams, arī regulārajā mājinieku pakā ārzemēs esošam studentam rupjmaize tiek iepakota blakus biezpiena sieriņiem un šokolādēm. Pašlaik rupjmaizes klasiskās izpratnes robežas kļuvušas brīvākas.

Augi sagaida pavasari ar savu stāstu: viens pārziemojis labi, cits ne tik labi, kāds vēlētos, lai to pārstāda, vēl kāds varbūt ir apvainojies, ka pērn nav ticis pareizi apcirpts... Un visi prasa ēst, tāpēc dārzkopim jāsarūpē piemērota barība viengadīgiem un daudzgadīgiem, dekoratīviem un ēdamiem augiem. Dodot pavasarī dārza kultūrām kvalitatīvu mēslojumu, viņš ieliek pamatu visai turpmākajai sezonai.

«Šoreiz, neskarot detaļas, kas atstājamas ārsta kompetencē, gribu parunāt par simptomiem, kas sievietes dzīves laikā var norādīt uz kādu problēmu viņas sievišķo orgānu veselībā,» saka Jura Vītola operatīvās ginekoloģijas un sieviešu slimību klīnikas galvenais ginekologs Juris Vītols.

Nu, kā tad tu jūties? – sieviete, kura pārvedusi mājās jaundzimušo, šo jautājumu saņem no katra, kurš atnāk, piezvana, atsūta īsziņu vai komunicē ar viņu sociālajos tīklos. Priekšnieks, iespējams, jautā pieklājības pēc, draudzenes un radu tantes varbūt vairāk interesē fiziskā pašsajūta un tas, vai mazulim sapirkts viss vajadzīgais, un jaunā mamma atbild: labi, viss ir kārtībā.

Ja svētkos iecerēts pasniegt nelielu cienastu, kas neprasa galda klājumu ar visiem iespējamiem piederumiem, tomēr gribas ko vairāk nekā vienkārši cepumu kārbu un ne visiem ir pa prātam saldumi, tad samērā populārs risinājums ir gatavi groziņi un «karotītes», kurus var pildīt pēc saviem ieskatiem.

Jūs noteikti pazīstat kādu, kurš atliek un atliek dažādus darbus. Ko tur liegties – gandrīz katrs no mums savu reizi tā dara. To var saukt par novilcināšanu, bumbulēšanu vai gumijas stiepšanu, bet pēdējos gados sabiedrība apguvusi vārdu «prokrastinācija».

Marcipāns ir ekskluzīvs našķis, kas jābauda lēni un maziem kumosiņiem, turklāt tas ir ļoti sātīgs. Ja prāts nesas uz saldumiem un gribas tos gatavot pašu rokām, marcipāns noteikti ir viena no alternatīvām. Šis process prasa zināmu darbu un pacietību, taču ir vienkāršāks, nekā šķiet. Marcipāna recepti Māja saņēma mantojumā no Hedvigas kundzes – Ritas Blaumanes, un tā izdevās ar pirmo reizi.