Ilze Zonne / Autori

Valentīna diena. Vai spontāni uzdāvināts rožu pušķis radīs prieku, izbrīnu vai varbūt aizdomas, ka partneris grib manipulēt? Iespējams, attieksme atkarīga no tā, kāda situācija sirdslietās ir katram pašam. Šī diena atgādina, ka mēs esam sievietes un vīrieši, ne tikai bērnu vecāki vai kopīgas mājsaimniecības uzturētāji, un neviļus liek aizdomāties par to, vai ikdienas rutīnā un attiecību līkločos šis aspekts nav pazaudēts.

Tu­vo­jas 14. feb­ru­ā­ris. Vai tā ir vi­su mī­lē­tā­ju die­na vai ne­jē­dzī­gu ba­nā­lu iz­da­rī­bu čem­pi­o­nāts? Uz­ska­tiet, kā gri­bat.

Statistikas dati liecina, ka no 96 no katriem 100 pasaules iedzīvotājiem lieto mobilo tālruni. Latvija pieder pie tām diezgan daudzajām valstīm, kur šādu tālruņu ir vairāk nekā iedzīvotāju – aptuveni 130 mobilo uz 100 cilvēkiem. Ikdienā ienākuši viedtālruņi, arvien daudzveidīgākas kļūst to lietošanas iespējas, un līdz ar to pieaug arī laiks, ko cilvēki pavada ar tālruni rokā vai pie auss. Likumsakarīgi, ka laiku pa laikam tiek aktualizēts arī jautājums par mobilo tālruņu ietekmi uz mūsu veselību: vai tie nedara pāri ausīm, acīm, rokām, mugurai, nerviem un vai, lietoti ilgāku laiku, nevar veicināt vēža attīstību.

Ar zi­nā­mu ap­brī­nu uz­lū­ko­jam mo­žus se­ni­orus, ku­rus, var­būt ne pā­rāk lie­lā skai­tā, to­mēr var re­dzēt slē­po­jam vai rai­ti so­ļo­jam me­žā, par­kā, gar jū­ru. Te­pat līdz­ās ir arī ci­ti pie­mē­ri – vi­ņu vie­nau­dži, ku­ri vi­su zie­mu cen­šas ne­spert ne so­li lau­kā no mā­jas, bai­do­ties pa­slī­dēt ap­le­do­ju­ša­jās ie­lās, jo kri­tiens va­rē­tu beig­ties ar lū­zu­mu. Pa­mats ba­žām ne­re­ti ir os­te­opo­ro­ze, tau­tā dē­vē­ta par traus­lo kau­lu sli­mī­bu – to pa­šu, ku­ras pro­fi­lak­sei mums ie­sa­ka lie­tot kal­ci­ja pre­pa­rā­tus.

Varbūt saldētavā glabājas pašu sarūpētās zemenes, mellenes, avenes, ķirši un citas dārza un meža veltes. Ja nē – tādas var atrast arī veikalos. Šobrīd tās ir labākas par svaigajām, nezin no kurienes atvestajām un ļoti dārgajām. Kvalitatīvas, pareizi sagatavotas saldētās ogas satur vairāk vitamīnu nekā ievārījumā vai kompotā savārītās.

Da­žas frā­zes ve­cā­ku lek­si­kā ir ļo­ti no­tu­rī­gas, sa­cī­tas jau gad­sim­tiem il­gi un kat­rā pa­au­dzē no­da­rī­ju­šas lie­lā­ku vai ma­zā­ku pos­tu. Mēs rei­zēm ne­maz ne­pa­ma­nām, cik vieg­li tās nāk pār lū­pām. Mā­ja pie­vēr­sa uz­ma­nī­bu šā­diem ti­pis­kiem iz­tei­cie­niem. Kā­pēc no tiem va­ja­dzē­tu at­tu­rē­ties – ko­men­tē psiho­lo­ģe Za­ne Si­li­ņa.

Ja esi legāli nodarbināts, tad ik pēc noteikta laika atkarībā no darba specifikas tevi jānosūta uz obligāto veselības pārbaudi (OVP). Kārtību, kādā tā veicama, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 219. Kāda no šīm pārbaudēm jēga – par to mūsu domas dalās. Vieniem nav nekas pretī kādu laiku pasēdēt rindās pie mediķu kabinetiem kopā ar kolēģiem, patērzēt un salīdzināt pārbaudē noskaidroto ar to, ko teicis ģimenes ārsts. Otrus tāda kavēšanās sanikno, bet trešie ļoti nervozē un prāto, ko ārstam stāstīt, ko nestāstīt, lai tiktu atzīti par derīgiem savam darbam, kuru paniski baidās zaudēt.

Tas būs ne­liels so­lis pre­tī ve­se­lī­gā­kam uz­tu­ram: kon­fek­šu vie­tā iz­vē­lē­ties da­te­les. Arā­bu sa­kām­vārds stās­ta, ka Dievs da­te­lēm pie­šķī­ris četr­as brī­niš­ķī­gas spē­jas: glābt no ba­da, sniegt bau­du, at­brī­vot no ne­lā­gām do­mām un ār­stēt. Arā­bu zem­ēs da­teļ­pal­mas audzē jau vis­maz 6000 ga­du. Da­teļ­pal­mai pa­tīk, ja kā­jas ir ūde­nī, bet gal­va sau­lē. Tās ie­mī­ļo­tā da­bis­kā aug­ša­nas vie­ta ir tuk­sne­ša oā­ze.

Interesants virtuves eksperiments nedēļas nogalei: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.

Pa­ru­na vēs­ta, ka la­bai ka­fi­jai jā­būt kar­stai kā el­lei, mel­nai kā vel­nam un sal­dai kā mī­lai. Vie­na no se­nā­ka­jām tur­ku ka­fi­jas re­cep­tēm pa­tie­šām bi­ju­si tā­da: ņem 5 ka­ro­tes smal­ki mal­tas ka­fi­jas, 5 ka­ro­tes cu­ku­ra, 5 ma­zas ta­sī­tes auk­sta ūdens; ka­fi­jas bie­zu­mus kat­li­ņā sa­mai­sa ar cu­ku­ru, pār­lej ar auk­stu ūde­ni, uz­vā­ra trīs rei­zes, pēc kat­ras uz­vā­rī­ša­nās uz brī­ti­ņu no­ņe­mot kat­lu no uguns. Pēc tam dzē­rie­nā ie­smi­dzi­na rož­ūde­ni, lai bie­zu­mi la­bāk no­sē­žas. Pa­sniedz ļo­ti kar­stu.

Dāmas sūrojas, ka nevar valkāt elegantus apavus, jo viņām, lūk, «aug kauliņi». Šāds formulējums neizklausās tik draudīgs kā «greizais īkšķis», latīniski – hallux valgus. Priekšstats par kauliņu augšanu gan ir maldīgs, tie vienkārši nenoturas savā vietā. Kā un kāpēc tas notiek, kā šo procesu var aizkavēt un kāda ārstēšana ir iespējama, lai atvieglotu dzīvi izplatīto pēdu problēmu mocītajiem cilvēkiem – jautājām traumatologam ortopēdam Jurim Jukonim.

Ja jū­su ap­ņem­ša­nās ir jaun­ajā ga­dā pa­da­rīt sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus kaut ne­daudz ve­se­lī­gā­kus, tad viens no plā­na pun­ktiem, ko var īs­te­not bez īpa­šām grū­tī­bām, ir skāb­pie­na pro­duk­tu re­gu­lā­ra lie­to­ša­na

Cāļa zupa ir īstais ēdiens, ko gatavot, kad ir auksti tiešā un pārnestā nozīmē. Vistas buljons ir tautā jau gadsimtiem pazīstams spēcinošs ēdiens, kas piemērots arī slimnieku uzturam. Daži zinātnieki cenšas pētīt, vai un kāpēc cāļa zupa palīdz, citi tikai pasmejas. Bet, ja jau tā remdē izsalkumu, uzlabo garastāvokli un pašsajūtu, tad nav tik svarīgi, vai tur darbojas neatklāti bioķīmiski mehānismi vai vienkārši zupas vārītāja sirsnīgā un gādīgā attieksme.

Kaut arī labi zinām, ka ziemā cilvēki mēdz paslīdēt apledojušās ielās, kritieni un tiem sekojošās traumas vienmēr nāk negaidīti, uz īsāku vai ilgāku laiku izjaucot plānus daudzās dzīves jomās. Tie, kuriem pašiem nekad šāda liksta nav gadījusies, cietušo gan pažēlo, tomēr arī pārmet: vai tad tu tiešām nevarēji uzmanīties? Diemžēl slidenajās ielās ļaudis zaudē modrību biežāk nekā aktīvi nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem.

Ja kāds pēkšņi sāk sliktāk gulēt, lai arī nav acīmredzama stresa un citu faktoru, kas ietekmē miega kvalitāti, ir vērts vispirms pašam izvērtēt: kādos apstākļos tad īsti es guļu, kas man traucē? Ja, atklājot un novēršot šos faktorus, miegs uzlabojas – viss kārtībā. Ja tomēr miegs nav tik labs, varbūt cilvēkam ir miega traucējumi, kas prasa kompetentu medicīnisku palīdzību.

Kad Rainis teica – pastāvēs, kas pārvērtīsies, viņš ar to nedomāja gripu. Bet tieši pēc šāda principa gripa darbojas, tā ir vīrusu pasaules modes dāma, kas ik gadu atgriežas pie mums, piedzīvojusi kārtējās pārvērtības, gatava uzbrukt katram.

Lai arī nākuši no tālām subtropu zemēm, citrusaugļi mūsu ēdienkartē iekarojuši paliekošu vietu, jo sevišķi ziemā. Daudziem cilvēkiem mūsu platuma grādos citrusaugļi ir spirdzinošs, dzīvespriecīgs akcents ēdienkartē un vērā ņemams C vitamīna avots.

Solījumi, kurus cilvēki, jaunu gadu sākot, dod sev un citiem, bieži attiecas uz veselības stiprināšanu: lietot pareizu uzturu un notievēt, vairāk kustēties, biežāk doties svaigā gaisā, atmest smēķēšanu, nešķiest tik daudz laika sociālajos tīklos, bet tā vietā kārtīgi izgulēties. Valstīs, kur Jaungada solījumi ir visaptveroša tradīcija, statistika liecina, ka pēc nedēļas tos vēl pilda ap 70% cilvēku, pēc pusgada – labi ja 40%, bet īstenot solīto izdodas 8–12 procentiem. Kādi ir priekšnoteikumi, lai iekļūtu šo veiksminieku pulciņā, – par to saruna ar psiholoģi Zani Siliņu un klīnisko psihologu Edgaru Skrodeli.

Ja acu­mir­klī nav ne­kā­das ie­spē­jas pie­šķirt vai­rāk asu­ma sa­vai dzī­vei, tad ir pa­vi­sam vien­kār­ši pie­šķirt asu­mu ēdie­nam. At­liek vien pie­vie­not ne­daudz si­nep­ju.

Ja bērns piedzimis vājdzirdīgs un īsti nezina, kā ir dzirdēt labi, viņš saskaras ar nopietnām grūtībām, apgūstot runāto valodu. Tas ir pavisam citādi nekā gadījumā, kad dzirde pavājinās pieaugušam cilvēkam, kuram runāt nav jāmācās. Bērnam, kurš piedzimis ar paliekošu vājdzirdību, draud vesels problēmu komplekss: dzirde – valoda – komunikācija – psihiskas un emocionālas problēmas. Lai tā nenotiktu, izšķirīga loma ir dzirdes palīgierīcēm.

Medicīniskās rehabilitācijas nozīme ir daudz lielāka, nekā esam pieraduši domāt. Iespējams, vidusmēra iedzīvotājam maz ko izsaka definīcija, ka rehabilitācija ir pasākumu komplekss, kas vērsts uz cilvēka funkcionālo spēju atjaunošanu. Jo neienāk prātā, ka funkcionālās spējas ietver arī tās, ko uzskatām par pašsaprotamām, piemēram, piecelties un apsēsties, staigāt, apģērbties, ēst, runāt, komunicēt ar citiem, orientēties laikā un telpā.

Agri atnākusī ziema daudziem liek mainīt plānus. Kāds līksmi steidz baudīt ziemas priekus un pavada vairāk laika ārā, cits, gluži otrādi, cenšas pēc iespējas uzturēties telpās. Ko par to visu saka mūsu ķermeņa lielākais orgāns – āda, un kā to ziemā pareizi kopt? Uz Mājas jautājumiem atbild dermatoloģe Linda Kapteine