Ilze Zonne / Autori

«Cilvēka mūžs nav bezgalīgs, to ierobežo laiks. Varbūt labāk ir priecāties, ka dienā, kura pagājusi, ar tevi nav noticis nekas ļauns, tu esi spējis domāt, strādāt, atpūsties, ka tevi neviens nav pagrūdis vai pazemojis. Atskatīsimies un teiksim – tā bija gluži laimīga diena. Un tad šādu dienu sakrāsies vairāk nekā nelaimīgo,» – tā rakstīja Rita Blaumane savā Hedvigas slejā 2006. gada 24. janvārī.

Reizēm gadās dzirdēt uzskatu, ka elpceļu vīrusu infekcijas, tostarp arī gripa, bērniem esot pat vēlamas un mazotnē vajagot kārtīgi izslimoties, lai veidotu imunitāti un vēlāk mūžā nebūtu šādas slimības jāpiedzīvo.

Kūrorta rehabilitācijas centrs Jaunķemeri slavens ar to, ka līdztekus vispārpieņemtajām rehabilitācijas metodēm saglabājis arī kūrorta ārstēšanas tradīcijas.

Modei ir zināma teikšana arī veselīga uztura jomā. Tendences nāk un iet, grūti paredzēt, kuras būs paliekošas, kuras – pārejošas, kuras tiks atzītas par neefektīvām, pat smieklīgām, un kurās pētnieki saredzēs racionālu perspektīvu. Daudzas lietas drīz vien būs aizmirstas, bet kādas, iespējams, vēl ilgi tiks pētītas un vētītas. Un tomēr allaž ir interesanti uzzināt jaunu informāciju. Tas nenozīmē, ka steigšus jāmetas mainīt savus ēšanas paradumus, bet varbūt kaut kas no tā visa var noderēt, iepatikties vai vienkārši likt padomāt.

Četriem vai pieciem cilvēkiem no simta novērojamas dzirdes izmaiņas – tā liecina pasaules statistika. Kad aktuāla kļūst dzirdes palīglīdzekļu izvēle, jāņem vērā tik dažādi faktori, ka cilvēkam, kurš ar šo jautājumu saskaras pirmoreiz, tie pat īsti neienāk prātā. Arī pastāvīgiem dzirdes palīglīdzekļu lietotājiem ne vienmēr pietiek informācijas par tehnoloģiju augošajām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski sastapt kompetentus dzirdes speciālistus, lai kopīgi atrastu optimālu risinājumu.

Iecerot Ziemassvētku un Vecgada vakara cienastu, uzmanību piesaista neticami skaisti attēli ar profesionāļu gatavotiem un rotātiem ēdieniem. Daudzas namamātes par tiem brīdi papriecājas, bet, reālistiski samērojot savu varēšanu ar šefpavāru mākslu, šīs receptes tomēr neizvēlas. Reizēm, lasot aprakstu, šķiet, ka viss ir izdarāms, taču attur garais sastāvdaļu saraksts – maza šķipsniņa no šī, pilīte no tā, kriksītis no vēl kaut kā, bet galu galā iznāk, ka jāsapērk vesela kaudze iepakojumu, kuriem ir visai mazas izredzes tapt izlietotiem līdz galam.

Saskaņā ar Eiropas Savienībā pieņemto klasifikāciju slimība tiek uzskatīta par retu, ja ar to slimo ne vairāk par pieciem cilvēkiem no desmit tūkstošiem. «Runājot par plaušu slimībām, šobrīd Latvijā paradoksālā kārtā tām nosacīti pieskaitāma arī tuberkuloze, jo ar to saslimst ap 40 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču tuberkuloze medicīnai ir labi pazīstama un no ftiziatrijas – tuberkulozes – ārstēšanas pasaulē attīstījusies gan citu plaušu slimību ārstēšana, gan torakālā – krūškurvja – ķirurģija. Grūtāk ir atklāt ļoti retās slimības, kādas ārsts redz vienreiz gadā, desmit gados vai pat vienreiz mūžā,» stāsta plaušu slimību speciālists, asociētais profesors Alvils Krams.

Par aptaukošanās problēmu nobažījušies gan ārsti, gan plašāka sabiedrība. Tiesa, abu redzējums ne vienmēr sakrīt. «Medicīna konsekventi skata aptaukošanos kā slimību, bet sabiedrības attieksmi nereti vairāk nosaka valdošie estētiskie priekšstati par to, kāds ir pareizais izskats un pareizais svars,» saka klīnikas Ķīniešu medicīna akupunktūras ārste Dana Misiņa.

Ikdienā cilvēki palaikam mētājas ar virspusējiem spriedelējumiem: pietiek kādam ieklepoties, kad atrodas kāds, kurš saka: ārprāts, vai tikai tev nav bronhīts? Viens klepotājs sāk taisnoties, ka tas ir tikai «parasts klepus», cits steidzas uz aptieku pēc sīrupiem, tabletēm vai pastilām, vēl kāds sāk lietot antibiotikas, kas pērn bijušas parakstītas citam ģimenes loceklim. Savukārt prātīgs cilvēks konsultējas ar ārstu.

Lai arī daudzās pozīcijās veselības aprūpē Latvija starp citām Eiropas valstīm ierindojas pēdējās vietās, par krūts vēža diagnostiku un ārstēšanu to nevar teikt.

Kad sieviešu dzīvē pienāk neizbēgamais pārejas periods, vienai tas nerada gandrīz nekādus pašsajūtas traucējumus, kamēr citai simptomi ir ļoti apgrūtinoši. Kad draudzenes atklāti salīdzina iespaidus, palaikam rodas daudz satraucošu jautājumu. «Ja rodas jautājumi, vajag konsultēties ar ģimenes ārstu vai ginekologu, nevis klusēt un ciest, jo mēs varam katrai sievietei izraudzīties piemērotu terapiju, lai viņa varētu normāli justies,» saka ginekoloģe Daiga Baranovska.

Šķiet, pinnes ir nepārejoša aktualitāte, kas allaž kādam sagādā raizes. Mediķi to sauc par multifaktoriālu slimību, jo pinnes ietekmē gan hormonālie procesi organismā, gan ģenētiski faktori, gan uzturs, dzīvesveids un higiēna, gan arī cilvēka paša attieksme pret šo problēmu.

Iespējams, ka vēža tematikai pēdējā laikā pievēršamies biežāk nekā parasti, bet ir taču Vēža modrības gads. Šoreiz runa būs par vēža veidiem, kas skar tieši sievietes. Pirmā reakcija, izlasot tādu temata pieteikumu, nereti ir – negribu par to neko zināt! Vēzis nešķiro savus upurus zinošos un nezinošos, taču droši var teikt, ka tām sievietēm, kuras ir labāk informētas un vērīgākas pret sevi, ir lielākas izredzes, ka sastapšanās ar ļauno diagnozi beigsies laimīgi.

Bēgļu jautājums kļuvis par vienu no lielajām aktualitātēm, par to vēsta mediji, to apspriež valstu līderi, sabiedriskas organizācijas un pircēji veikalā. Attieksme pretrunīga. No vienas puses – gribas palīdzēt nelaimē nonākušajiem, no otras – svešādu kultūru, reliģiju un rasu pārstāvji izraisa aizdomas, bažas un pat izteiktu nepatiku.

Vecāki var justies priecīgi un savā ziņā arī atviegloti, ja pēc pirmajām mācību gada dienām pirmklasnieks joprojām saka: man skolā patīk!

Rūpējoties par to, lai skolēnam būtu viss mācībām nepieciešamais, nedrīkst piemirst arī par pilnvērtīgu uzturu. Reizēm tas ir grūti, jo sevišķi tad, ja atvase sasniegusi spuraino tīņu vecumu. Tomēr ir vērts papūlēties, jo uzturs patiešām ietekmē veselību, pašsajūtu, dzīvesprieku un ilgtermiņā – arī sekmes mācībās.

Tas vienmēr izklausās kārdinoši: sāc katru rītu ar to vai citu brīnumproduktu, un liekie kilogrami pazudīs. Vai arī – svītro no savas ēdienkartes trīs vai piecus konkrētus produktus, un tu jutīsies kolosāli. Ja aizraujaties ar dažādām diētām, tad par garlaicību nav jāsūdzas: jaunus ēšanas stilus ievieš ne tikai uztura speciālisti vai ārsti, bet arī slaveni aktieri, mūziķi un citas zvaigznes, dažādu savdabīgu pasaules uzskatu piekritēji un pavisam parasti cilvēki, kuri apgalvo, ka radikāla ēdienkartes maiņa palīdzējusi viņiem atrisināt veselības problēmas.

Šajā gadalaikā mēs visi esam pelnījuši kaut vai neilgu laiku pagozēties pludmalē, tāpat vien palaiskoties, nedarot neko nopietnu. Ja jums ir tieksme katrā ziņā veikt kaut ko atbildīgu un svarīgu, tad ziniet: tieši vaļojoties pludmalē, jūs jau to darāt! Atpūta ir pienākuma pildīšana pret savu organismu, ļoti svarīga veselībai, labai pašsajūtai, fizisko un garīgo resursu atjaunošanai. Atpūsties un labi justies vasarā jāļauj arī acīm.

Lielākā daļa cilvēku vasarā kļūst kustīgāki, bet dažiem fiziskā slodze pieaug pat visai jūtami. Nereti ziema tiek pavadīta, gandrīz neizejot no mājām, bet vasarā sākas ceļošana, dārza darbi, braucieni ar velosipēdu utt. Vienlaikus tas ir arī tests locītavām – vai viss kārtībā, vai tās ir lokanas un vingras, vai negadīsies tā, ka, dodoties ilgi gaidītajā un rūpīgi plānotajā ceļojumā, staigājot pa kalnu kūrortpilsētiņas ielām vai muzeju zālēm, pēkšņi sāk izpausties problēmas, kas ikdienā nemaz netraucē?

Vasaras bezrūpīgajā noskaņojumā dzīvi uztveram vieglāk nekā parasti un, ja, dodoties uz vasarnīcu vai apceļojot tuvākas un tālākas vietas, kaut kas aizmirsies, par to tikai pasmaidām – sīkums. Varbūt tiešām nav vērts bojāt garastāvokli mājās palikuša zeķu pāra vai ceļasomā izbirušu žāvēto augļu dēļ, bet vienai lietai gan jābūt kārtībā: tā ir aptieciņa. Iespējams, neko no tās satura mums nevajadzēs, un kaut nu tā būtu, taču paļauties uz veiksmi ir vieglprātīgi.

Tā nu reiz ir tautas tradīcija – līdz Jāņiem dārzam jābūt izravētam. Čakls dārzkopis parasti to arī ir izdarījis, taču dažkārt nezāles jau paguvušas sazelt par jaunu.

Kāds par to visu domā vienīgi uz Jāņiem, bet citi rīko piknikus un dārza svētkus katru nedēļas nogali visu vasaru. Un tas rada papildu slodzi mūsu aknām, kuras nereti arī ikdienā cieš no trekna uztura, sāļiem un asiem ēdieniem, alkohola lietošanas, smēķēšanas, pretsāpju līdzekļiem un daudzām citām zālēm. Aknu ienaidnieks ir arī nepārdomāti lietota un pavirši uzglabāta sadzīves ķīmija un visbeidzot – arī mazkustīgs dzīvesveids.