Ilze Zonne / Autori

Mēs sakām – zemenes ir ogas. Pareizs botāniskais nosaukums gan esot sulīgie riekstiņu kopaugļi. Arī tā izklausās diezgan garšīgi, bet nez ko teiktu pārdevējs tirgū, ja mēs viņam tādus prasītu.

Baziliks ir labs kalcija, A vitamīna, mangāna, magnija un C vitamīna avots, turklāt satur balastvielas. Protams, viss atkarīgs no tā, cik daudz bazilika cilvēks lieto uzturā un cik regulāri to dara.

Tas vien­mēr ir kaut kur starp vē­la­mo un eso­šo. Gri­bas ie­vē­rot tra­dī­ci­jas, jo kas tā par lī­go­ša­nu ar kār­tē­jo šaš­li­ku no kār­tē­jā plast­ma­sas spai­nī­ša, bet – ak vai, kā­ro­jas arī to šaš­li­ku. Mē­ģi­not iz­zi­nāt, kāds tad bi­ja Jā­ņu cie­nasts se­nos lai­kos, var iz­la­sīt, ka mie­las­tu sā­ku­ši ga­ta­vot jau ve­se­lu ne­dē­ļu ie­priekš – pro­tams, brū­vē­ju­ši alu un sē­ju­ši sie­ru, kā arī kā­vu­ši jē­rus un gā­dā­ju­ši, lai gal­dā ne­kā ne­trūk­tu.

In­te­re­si par spel­tas jeb plēk­šņu kvie­šiem jau zau­dē­ju­ši de­dzī­gā­kie vir­tu­ves mo­des se­ko­tā­ji, va­rē­tu sa­cīt – līdz­skrē­jē­ji, ku­ri do­mā: ja jau kā­du pro­duk­tu var at­rast liel­vei­ka­lā, tas vairs nav pē­dē­jais mo­des klie­dziens un tā­tad – ne­kas eks­klu­zīvs.

Medikamentiem, tāpat kā cilvēkiem, ir sava biogrāfija. Daži ienāk apritē un pazūd, pirms vēl ļaudis paguvuši iegaumēt to nosaukumus, citi tiek lietoti ilgāku laiku, līdz to vietā nāk modernāki preparāti, vēl citi izrādās noderīgi vairākām lietotāju paaudzēm. Tāds nenoliedzami ir aspirīns. Daudzi zina arī tā ķīmisko nosaukumu – acetilsalicilskābe.

Kad, noskatījušies kādu filmu, kur darbojas nedzirdīgi vai neredzīgi varoņi, cilvēki sāk savā nodabā prātot, kas būtu sliktāk – zaudēt dzirdi vai redzi, tad visdrīzāk neviena no abām šīm maņām viņiem nesagādā problēmas.

Kad dermatologi skaidro sabiedrībai par sauļošanās kaitīgumu, vienmēr atrodas kāds, kurš saka: es visu mūžu esmu sauļojies un sauļošos.

Pinnes jeb acne vulgaris ir visizplatītākā ādas problēma – strutains ādas iekaisums, kas sākotnēji rodas hormonu ietekmē: ādā pastiprināti darbojas tauku dziedzeri, lielā daudzumā producējot biezus taukus, un to saķepšana traucē ādas virskārtas pārragošanās un nolobīšanās procesu.

Deguns ir stipri izvirzīta sejas daļa, tāpēc nav brīnums, ka tieši pa degunu ķildnieki piesola cits citam strīda karstumā un arī dažādos negadījumos deguns bieži vien saņem pirmo triecienu.

Mūsdienu dzīvesveids radījis veselu virkni faktoru, kuri negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Mazkustīgums un nepareizs uzturs, spriedze un pārstrādāšanās, attiecību sarežģījumi un nesakārtota sadzīve – tie ir tikai daži.

Pērnā gada nogalē Māja jau informēja lasītājus par jauno šķiedrvielu produktu ColonClean, kuru ražo Latvijas uzņēmums Lotos pharma un kura sastāvs veidots sadarbībā ar Inovatīvo biotehnoloģiju institūtu, kopīgi ar gastroenterologiem un farmakologiem.

Latvieši var lepoties ar savu prasmi pazīt, ievākt savvaļā vai izaudzēt dārzā augus, no kuriem var gatavot gardas tējas. Šajās zālītēs ir dabas spēks, daudzas lieto pret visādām kaitēm, bet ne jau tas šoreiz ir galvenais.

«Bieži vien cilvēki cer, ka līdz ar pavasara atnākšanu vairs nebūs jāraizējas par saaukstēšanos. Taču organisma rezerves, iespējams, ir jau krietni izsmeltas rudenī un ziemā, tādēļ pavasarī aizsargspējas ir novājinātas,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Virtulis ir apveltīts ar lielu kārdinātāja talantu. Silti, smaržīgi, zeltaini, ar pūdercukuru apbārstīti – īstā maltīte drēgnai, nemīlīgai darbdienai ziemas otrajā pusē, kad ir tik daudz pienākumu.

Apmeklēt fizioterapeitu der ikvienam, arī tam, kurš nupat saņēmis ārsta izziņu ar slēdzienu – praktiski vesels. «Nav bijis neviena pacienta, kuram es varētu teikt: ko jūs pie manis atnācāt, man ar jums nav ko darīt! Katrs cilvēks var justies vēl labāk,» saka Headline privātklīnikas fizioterapeite Dace Driba.

Tuvojoties pavasarim, pieņemts tīrīt mājokli, pagalmu, dārzu. Vai jātīra arī organisms? Par to cilvēku domas dalās, gluži tāpat kā par paņēmieniem šā mērķa īstenošanai. Reizēm izskan galēji pretrunīgi viedokļi par to, vai jāpalīdz izvadīt no ķermeņa kaitīgās vielas ar speciālu uztura bagātinātāju palīdzību.

Mazuļi vai pusaudži, kautrīgi vai runīgi, droši, bikli vai pat tādi, kuri par sliktu uzvedību biedēti ar ļauno dakteri un lielo šprici – bērni paliek bērni, un, kad rodas vajadzība pēc LOR speciālista konsultācijas, ārstam ar visiem jācenšas saprasties.

Reizēm šķiet, ka veselīgam dzīvesveidam veltītajos rakstos un raidījumos vārdu «imunitāte» daudzina pārāk bieži, jo sevišķi laika posmā no vēla rudens līdz agram pavasarim.

«Apsveicami, ka pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam un videi draudzīgam dzīvesveidam, cenšas lietot bioloģisko pārtiku, meklē dabiskus mazgāšanas līdzekļus un arī ķermeņa, sejas un mutes dobuma kopšanā dod priekšroku produktiem, kas nākuši no dabas,» saka klīnikas 33. zobs zobārste Anita Bergmane.

Ja, iztiekot bez šausmināšanās, bet arī neļaujoties pārliekai bezrūpībai, katrs cilvēks objektīvi izvērtētu, cik daudz ķīmijas viņam diendienā ir visapkārt, tad rezultāts būtu pārdomu vērts.

Tikai retajam cilvēkam šajā gadalaikā laimējas iztikt bez saaukstēšanās. «Jābūt pietiekami labai imunitātei, lai organisms spētu pielāgoties mūsu mainīgajām ziemām un krasajiem kontrastiem starp drēgno āra gaisu un karsto, sauso mikroklimatu telpās,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Ziema nudien var trāpīt pa degunu – ja ne ar sniega piku, tad vismaz veicinot iesnas un citas elpceļu kaites. Viena no tādām ir deguna blakusdobumu iekaisums. Kā šis iekaisums rodas, kādas pazīmes liek par to domāt, un kāda ir ārstēšana?