Ilze Zonne / Autori

Latvijā algoloģija ir salīdzinoši jauna medicīnas specialitāte, un, sastopot algologu, daudzi jautā, ar ko šis speciālists nodarbojas. «Uzzinot, ka tas ir sāpju ārsts, daži saka: izklausās briesmīgi, gluži vai bail pie tāda iet.

Uzņemt pietiekami daudz šķidruma ir svarīgi jebkurā gadalaikā. No skolas gados mācītā atceramies, ka cilvēka organismā ir ap 65% vai vairāk ūdens, kas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvības procesus.

Ne visi pagaidām ir dzirdējuši par bezalkoholiskajiem vīniem. Tie, kuri pretendē uz smalku vīnu pazinēju un baudītāju statusu, palaikam izsakās nicīgi – kas nu tas par vīnu bez alkohola!

Ievārījums noteikti pieder pie tiem našķiem, ko var izmantot visa gada garumā,– ar kraukšķīgām pankūkām, svaigu baltmaizi, to var baudīt kopā ar karstu tēju. Un kāpēc gan no tā nevarētu izcept svētku pīrāgu.

Patiesībā nemaz nav tāda cilvēka, kuram zem Ziemassvētku eglītes ar vislabākajiem novēlējumiem nevarētu likt zivju eļļu. Tā ir dāvana, kas noderēs ikvienam, ja būs pareizi izraudzīta tieši viņam.

Ziemassvētku dāvanā – zivju eļļa? Daudziem tā šķiet laba doma, jo šāda dāvana noder visai ģimenei, tā ietver sevī labas veselības vēlējumu un praktisku lietu, kas palīdz šo vēlējumu piepildīt.

Tie, kam tuvs viss dabiskais, ciena kosmētikas līdzekļus, kas gatavoti no dabas vielām, turklāt arvien populārāka visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, kļūst tādu produktu izmantošana, kuru sastāvs ir vienkāršs un nemākslots, piemēram, daudzi iemācījušies likt lietā ēteriskās eļļas, kas vēl nesen šķita domātas tikai smalkiem lietpratējiem.

Pudeli sārtvīna var atvērt gan ļoti romantisku, gan pilnīgi prozaisku iemeslu dēļ. Kad tumšā rudens vakarā gribas atcerēties vasaru, iepriecināt mīļoto, izcept kūku un sagaidīt ciemos dāmu kompāniju.

Uztura bagātināšana ar zivju eļļu daudzās ģimenēs kļuvusi par ierastu lietu, jo cilvēki ir izpratuši un praksē pārbaudījuši tās labvēlīgo ietekmi uz organismu.

Vairāk gribas gulēt un reizēm arī paskumt? Rudenī tas ir normāli – atzīst tradicionālā ķīniešu medicīna. Ir arī citi veselības aspekti, kuriem šajā gadalaikā vajadzētu pievērst uzmanību.

Bišu māšu peru pieniņš ir produkts, kura labās īpašības Latvijā ir lieliski pazīstamas. Bišu māšu peru pieniņš ir viela, ko izdala darba bišu rīkles un virsžokļu dziedzeri, un ar to bites baro māti.

Domu par baltvīna iegādi tradicionāli apsveram, kad plānojam galdā pasniegt zivis vai jūras veltes. Visbiežāk jau vīns nav mūsu ikdienas maltītes sastāvdaļa, tomēr katram vīna pasaulē ir savas simpātijas.

Aukstums un drēgnums, apkures sezonas sākums un elpceļu vīrusu sarosīšanās ir zelta rudens blakusparādības, ar kurām jāsadzīvo, gribi vai negribi.

Ne bez pamata cukuru mēdz dēvēt par balto indi. It kā jau visi zinām, ka uztura piramīdā cukurs un saldumi novietoti pašā augšā un normāli tiem mūsu ēdienkartē būtu jāatvēl pavisam niecīga vieta, priekšroku dodot veselīgākiem produktiem.

Pieņemts domāt, ka vasarā cilvēki ir labi atpūtušies, uzņēmuši enerģiju un norūdījušies, turklāt rudenī netrūkst svaigu un vitamīniem bagātu vietējo augļu un dārzeņu, ko likt galdā, tāpēc mums jābūt īpaši spirgtiem un možiem.

Statistika liecina, ka pinnes ir vairāk nekā 80 procentiem pusaudžu. Meitenēm tās attīstās aptuveni 12 gadu vecumā, zēniem ap 13 gadiem. «Daudzi vēlas ārstēties, jo pinnes rada ļoti lielu diskomfortu un samazina dzīves kvalitāti, bet ir arī tādi pusaudži, kuri saka – man tas nav vajadzīgs, mēs visi klasē esam pumpaini.

Vārdu stāja lieto tiešā un pārnestā nozīmē. Šajā rakstā parunāsim par stāju medicīniskā izpratnē.

Ja, cenšoties orientēties plašajā eļļu un sēkliņu klāstā, kas atrodams dažādās tirdzniecības vietās, gribas atrast kaut ko tādu, kas nebūtu nācis no tālām zemēm, tad noteikti nedrīkst paiet garām linsēklu produktiem.

Laika ritējumā, kas šķiet aizvien straujāks, mainās paradumi, ik brīdi rodas dažādas jauninājumi. Reizēm nepelnīti aizmirstas arī veselīgi pārtikas produkti un vārdi, kuros tos sauc. Viens no tādiem ir staks – tikai retais tūlīt zinās, kas tas tāds.

Margarīnu var nosaukt par karotāju gan tāpēc, ka tam nācies pastāvīgi cīnīties par vietu mūsu ēdienkartē, gan tādēļ, ka tieši kara laikos interese par šo produktu allaž pieaugusi.

Atrašanās vieta un apmeklētāju loks neapšaubāmi uzliek savu zīmogu ikvienai ēdināšanas iestādei. Lai gan ēdieni no tiem pašiem produktiem vien jau tiek gatavoti, pavisam atšķirīga gaisotne varētu būt kafejnīcā, kas atrodas skolā, kādā valsts iestādē, sporta kompleksā vai, piemēram, lielas tranzīta maģistrāles malā.

Šitakē, reiši, kordiceps, maitakē, Brazīlijas atmatene – tās ir pasaulē visvairāk izpētītās sēnes, kuras dod vislielāko labumu cilvēku veselībai. Sēnes tiek izmantotas tautas medicīnā jau tūkstošiem gadu.