Ilze Zonne / Autori

Kāds saka: man ir jutīga āda. Ko viņš ar to domā? «Jutīgas ādas jēdzienu var saprast dažādi. Viens cilvēks teiks, ka jutīga āda ir tā, kam nepatīk, ja pieskaras – tas var būt saistīts ar apasiņošanas un inervācijas īpatnībām vai neirotisku stāvokli.

Visbīstamāk veselībai ir spaidīt pinnes, kas atrodas zonā no vaigu daļas uz augšu un līdz pieres daļai.

Žurnāla iepriekšējā numurā rakstījām par to, kāpēc ir būtiski regulāri pārbaudīt aknu veselību, kaut arī pašsajūta ir laba, un par to, kā pasargāt sevi no nopietniem aknu bojājumiem.

Katram fototipam vajadzīgi atbilstoši saules aizsarglīdzekļi. Jāņem vērā arī īpaši apstākļi: pastiprināta aizsardzība nepieciešama, atrodoties kalnos, ūdeņu un citu atstarojošu virsmu tuvumā.

Laikā, kad dārzos un mežos ienākas ogas un augļi, būtu grēks iet ierasto vieglo ceļu un saldos ēdienus gatavot no šokolādes, konserviem, citrusaugļiem vai banāniem. Lai nu tie paliek ziemai un pavasarim, šobrīd jāliek lietā viss, kas ir svaigs un tepat Latvijā izaudzis.

Pat ja sen aizmirsusies savulaik skolā mācītā viela, katram būs palicis atmiņā vismaz tas, ka normālas mūsu organisma darbības nodrošināšanā ļoti liela loma ir ūdenim.

Ze­me­ņu smar­ža ie­dves­mo. To sa­jū­tot, tū­līt gri­bas no­bau­dīt kā­du svai­gu ogu, pa­ga­ta­vot va­sa­rī­gu de­ser­tu vai dzē­rie­nu un, ja esi žur­nā­lists, arī uz­rak­stīt par ze­me­nēm.

LASI, pirms ĒD – šāds nosaukums dots izglītojošam projektam, kuru uzsākusi Latvijas Diētas ārstu asociācija kopā ar labas gribas vēstnešiem, kuru vidū ir ārsti, pārtikas ražotāji, valsts amatpersonas u.c.

Savās jāņubērnu gaitās katrs būs pārliecinājies, ka pienāk brīdis, kad brīvā daba, svaigais gaiss, brišana pļavā pēc jāņuzālēm, lēkšana pār ugunskuru un citas svētkiem piedienošas darbības pamodina kārtīgu ēstgribu un tad ar alu, alu un sieru, sieru vairs nav līdzēts. Jāņu vakara galdā lieliski iederas mūsu tradicionālie pīrāgi, dažādi sāļi un saldi rauši un cepumi.

Nemitīgās diskusijas par to, ko labāk ēst – sviestu vai margarīnu, liek painteresēties, no kā un kādā veidā tiek gatavots margarīns, kādas ir tā priekšrocības un trūkumi.

Kādam garšo laša krēmzupa ar spinātiem un garnelēm, kas pagatavota restorānā, cits turpretī ir pārliecināts, ka īstā zivju zupa jāvāra upmalā uz ugunskura, nokvēpušā katlā, no svaigi ķerta loma. Taču netrūkst arī citu variantu, un katram kāds ir pa prātam.

Ikdienā pat tie, kuri noskaņoti rūpēties par savu veselību, piemirst, ka viņiem ir arī tāds orgāns kā vairogdziedzeris. Un te kādu dienu, piemēram, veicot ultraskaņas izmeklējumu kakla asinsvadiem, kas nozīmēts reiboņa vai galvassāpju dēļ, atklājas, ka cilvēkam ir arī vairogdziedzera mezgli – izmainīta audu struktūra.

Mūsdienīgas strādājošas mammas laika plānotājā ir daudz ierakstu, un kādu dienu viens no tiem atgādina, ka bērnam paredzēta vizīte pie LOR speciālista.

Intensīvas fiziskas slodzes apstākļos organisms vairāk tērē praktiski visas uzturvielu grupas. Profesionālam sportistam bieži vien nepieciešams 3–4 reizes vairāk olbaltumvielu, ogļhidrātu, vitamīnu un minerālvielu nekā cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs, tāpēc nākas lietot speciālu sporta uzturu, kur visas šīs vielas iekļautas daudz koncentrētākā veidā nekā parastos produktos.

Apzinoties, kādu kaitējumu ādai var nodarīt saules ultravioleto staru iedarbība, daudzi cilvēki, jau tuvojoties pavasarim, iegādājas saules aizsargkosmētiku, taču nereti gadās, ka tā tiek lietota vien dažas reizes, bet pēc tam piemirstas vai vienkārši apnīk ziest šos līdzekļus uz ādas.

Kraukšķīgi, svaigi, ne pārāk sīvi, tomēr jau ar savu asumiņu, redīsi prasīties prasās ziemas nogurdināto cilvēku ēdienkartē.

Kalcijs mūsu organismam vajadzīgs visu mūžu. Viens no dzīves posmiem, kad kalcija nekādā ziņā nedrīkst pietrūkt, ir bērnība.

«Precīzu datu nav, taču 30–50% Latvijas iedzīvotāju varētu būt slēptais jeb latentais dzelzs deficīts. Līdz šim dzelzs trūkumu organismā uzskatīja galvenokārt par jaunattīstības valstu problēmu, kur tas skar vairāk nekā pusi iedzīvotāju. Mūsdienās arī attīstīto Eiropas valstu mediķu uzmanības lokā latentais dzelzs deficīts nonāk arvien biežāk, jo to veicina gan daži moderni uztura paradumi, gan citi faktori,» stāsta ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs.

«Cilvēki mēdz aizrauties ar uztura bagātinātājiem, kurus bieži vien kombinē paši pēc saviem ieskaitiem, bet kārtīgi nelieto zāles, kas viņiem patiešām ir vajadzīgas, piemēram, asinsspiediena regulēšanai un holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs,» saka kardiologs Andris Skride.

Kad pienāk pavasaris, tas ne vienmēr nozīmē, ka saaukstēšanās sezona ir beigusies. «Bieži vien notiek tā, ka organisma rezerves ir jau krietni izsmeltas rudenī un ziemā, tāpēc pavasarī aizsargspējas ir novājinātas,» saka ārsts Kaspars Ivanovs, SIA Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

DiaMed nosaukums līdz šim vairāk bija pazīstams cilvēkiem, kuriem šajā magnētiskās rezonanses centrā tika veikti izmeklējumi. Tagad izveidota arī DiaMed ķirurģijas klīnika, līdz ar to pacienti var turp doties ne tikai uz diagnostiku, bet daudzos gadījumos turpat saņemt arī ārstēšanu. Šāds solis ir likumsakarīgs gan no pacientu, gan no ārstu viedokļa.

Kaut arī kalendārs vēsta, ka pavasaris šogad pienācis jau 20. martā, daba īpaši nesteidzas priecēt mūs ar saulīti un siltu laiku. Daudziem joprojām aktuālas ir rūpes par to, lai augšējie elpceļi spētu tikt galā ar saviem uzdevumiem organismā.