Ilze Zonne / Autori

Arvien mazāk kļūst cilvēku, kuri var apgalvot, ka viņiem vēders strādā kā pulkstenis. Tas nozīmē, ka dzīvi neapgrūtina problēmas, kas saistītas ar zarnu trakta darbību.

Ja, rūpējoties par savu veselību, dodat priekšroku līdzekļiem no dabas vielām, ziedes Evija nosaukums komentārus neprasa, jo tā ir tautā iecienīta un izturējusi laika pārbaudi. Pēdējā laikā arvien vairāk kļūst to, kuri atgriežas pie dabas vērtībām, jo daba nepieviļ.

Kas nekait bērniem – reizēm domā pieaugušie, cenšoties apkarot pavasara nogurumu ar veselīgiem un ne tik veselīgiem paņēmieniem. Salīdzinājumā ar mums bērni šķiet tik aktīvi un enerģiski. Bet jāņem vērā, ka viņu organismam diendienā jādara nopietns darbs – jāaug.

«Pagājušā gada decembrī sadarbībā ar ārstiem un farmaceitiem mēs veicām aptauju par to, kādas iedzīvotāju kategorijas izsaka vēlmi rūpēties par aknu veselību,» stāsta ārsts Kaspars Ivanovs, Lotos pharma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Pret kalmāriem rodas daudz aizspriedumu, tos pat nenogaršojot. «Es neēdīšu krākenu!» savulaik teica bērni, noskatījušies filmu par Karību jūras pirātiem. Arī pieauguši cilvēki palaikam noskurinās – kā var ēst tādu glumu briesmoni ar taustekļiem...

Kamēr vairākums Latvijas ļaužu nekad nav nogaršojuši kvinoju un daudzi pat nenojauš, kas tā tāda ir, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir oficiāli pasludinājusi 2013. gadu par Starptautisko kvinojas gadu.

«Cilvēki, kuri vēlas iegādāties ūdens jonizatorus, bieži vien jau ir labi informēti par jonizēto ūdeni un tā īpašībām, daži pat atceras, kā savulaik astoņdesmitajos gados paši centušies konstruēt ierīces ūdens jonizēšanai, izmantojot aprakstus un shēmas no populārzinātniskiem žurnāliem,» stāsta SIA Joneks direktors Aivars Lasmanis.

«Man pat nebija ienācis prātā, ka ir tik daudz vienkāršu un interesantu veidu, kā ikdienā darboties ar mazuli, lai viņu attīstītu,» saka ne viena vien māmiņa.

Katrs gadalaiks ietekmē cilvēka organismu, un ziema nav izņēmums. Viens to izjūt vairāk, cits mazāk, kāds ziemā ļaujas mierīgākam dzīves ritmam, kāds, gluži otrādi, cenšas tam spītēt un metas trakulīgā pasākumu virpulī vai brauc uz siltajām zemēm.

Neveiksmīgs nobrauciens ar slēpēm, neveikls izklupiens vai pietupšanās, mājas darbus darot, un kaut kas nelāgs ir noticis ar celi. «Celis ir viena no mūsu organisma sarežģītākajām un arī biežāk traumētajām locītavām,» stāsta medicīnas sabiedrības ARS traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks. «Tai ir jānodrošina liels dažādu kustību apjoms un vienlaikus jāiztur pamatīga slodze.

«Neraugoties uz to, ka mūsu valstī ir augsta mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām, bet iedzīvotāju mūža ilgums – īsāks nekā ekonomiski labāk attīstītās valstīs, tam tomēr piemīt tendence pagarināties,» saka ārsts Māris Belte, SIA Ekomed valdes priekšsēdētājs.

Kamēr eksperti rezumē iedzīvotāju gada nogales tēriņus un arī mediji atskatās uz pirmssvētku iepirkšanās drudzi, dzīve turpinās un agri vai vēlu atkal jāiet uz veikalu. Vienam tas nepatīk, otram nav iebildumu, bet trešajam, iespējams, ir radusies atkarība no iepirkšanās. Tā notiek ne tikai ārzemju komēdiju seriālos.

Neveiksmīgs nobrauciens ar slēpēm, neveikls izklupiens vai pietupšanās, mājas darbus darot, un kaut kas nelāgs ir noticis ar celi. «Celis ir viena no mūsu organisma sarežģītākajām un arī biežāk traumētajām locītavām,» stāsta medicīnas sabiedrības ARS traumatologs ortopēds Jānis Dobelnieks.

Ikvienai telpai, arī šķietami prozaiskai un funkcionālai, mūsu mājoklī ir sava gaisotne un, var pat sacīt, sava dvēsele. Nereti taču cilvēkiem ir izjūta, ka mājoklis dzīvo līdzi savu iemītnieku priekiem un bēdām, atbalsta un uzticīgi sargā.

Aicinājumu rūpēties par organisma imunitāti dzirdam tik bieži, ka reizēm rodas neizpratne – kad tad īsti to vislabāk darīt? Mēs zinām, ka ikvienam gadalaikam ir savas specifiskas aktualitātes, piemēram, gaidot ziemu, der padomāt par vakcinēšanos pret gripu, bet vasarā, lai varētu drošāk doties dabā, jābūt vakcinētam pret ērču encefalītu.

Kad pašsajūta pasliktinājusies, cilvēks nereti steidzas uz aptieku, kur cer iegādāties kādu tableti vai mikstūru, kas ļautu ātrāk atkal būt labā formā, un viņam negribas iedziļināties problēmas būtībā.

Ir ļoti labi zināms, ka vitamīnu trūkums vai vitamīnu pārdozēšana negatīvi ietekmē cilvēka organisma funkcionēšanu. Bet ne visi saprot un zina, kāda loma ir šīm aktīvajām vielām mūsu organismā.

Mūsdienu dzīve diktē savu ritmu un noteikumus, tāpēc uz cilvēka organismu iedarbojas vesela virkne nelabvēlīgu faktoru. Galvenais mūsu ķermeņa orgāns, kas turas pretī šiem faktoriem un neitralizē tos, ir aknas – smagākais iekšējais orgāns cilvēka organismā.

Pagatavot kaut ko garšīgu kopā ar bērniem – tā ir mīļa, absolūti atbalstāma un vienlaikus arī mazliet riskanta iecere. Kopīga rosīšanās virtuvē var satuvināt paaudzes, bet var arī beigties ar konfliktu.

«Jāuzņem pietiekami daudz balastvielu,» tādu ieteikumu, runājot par slimību profilaksi, intervijās Mājai sacījuši dažādu specialitāšu ārsti. Kas ir šīs izdaudzinātās vielas, ko tās mums dod, kur meklējamas un cik daudz jāapēd? Rast atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Veselības centra 4 dietoloģe Laila Meija.

Ja sarīkotu konkursu par gada drūmāko mēnesi, tad novembris, iespējams, iegūtu pirmo vietu – tumšs un drēgns, sniega vēl nav, prognozes par apkures rēķina lielumu šausmina, un netrūkst arī citu problēmu, kuras daudziem uz šā fona šķiet smagākas un grūtāk risināmas, nekā varbūt liktos siltā un saulainā laikā.

Alerģija ir nelūgta viešņa, kas var pie mums atnākt dažādu augu ziedēšanas laikā, bet tikpat labi var arī atbrist pa slapju kritušo lapu paklāju. Un, kad tā ir klāt, sākas attiecīgas problēmas: šķaudīšana, aizlikts deguns, izdalījumi no deguna, acu asarošana, klepus un citas nepatīkamas parādības, ko cilvēks nereti notur par saaukstēšanās pazīmēm.