Internātskolā Liepnas pagastā vēl pirms četriem gadiem mitinājās 76 bērni no dažādām Latvijas vietām – nemīlēti, negribēti, bez vecākiem palikuši, daudzi ar uzvedības problēmām. Milzīgā silikātķieģeļu ēkā, kas ir tikpat nemīlīga kā šo bērnu likteņi. Internātskolu slēdza, un tagad tajā tiks ieguldīti 700 tūkstoši eiro, lai pārveidotu par patīkamu mājvietu Latvijā noziedzīgā ceļā iekļuvušiem migrantiem.
Four years ago, an orphanage boarding school in Liepna parish housed 76 children from different parts of Latvia - unloved, unwanted, left without parents, many with behavioral problems. In a huge silicate brick building, which looked as cold as the fates of these children. The boarding school has been closed, and now €700,000 will be invested in turning it into a pleasant home for migrants who have criminally entered Latvia.
5. janvārī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlumāja ir paglābusi Daugavpils iedzīvotājus no trīskārša tarifu lēciena, taču no februāra tāpat būs jāmaksā ievērojami vairāk – tā ir cena par aplamu siltumapgādes politiku vietējā un arī nacionālā līmenī. Cena par valsts atbalstīto OIK biznesu
Rīgas domes ierosinātais individuālās apkures aizliegums ievērojamā pilsētas daļā un būtiski ierobežojumi energoefektīvu apkures iekārtu uzstādīšanai izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sacerētā “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.–2030. gadam”, taču galvaspilsētas domnieku izpildījumā jaunie noteikumi būs vēl daudz skarbāki, būtiski pasliktinot iedzīvotāju ekonomisko situāciju jau tuvākajos gados.
Daugavpils pašvaldības mājaslapā pāri ziņai, ka pilsētā tiek izsludināta enerģētiskā krīze siltumapgādē, sijājas mīlīgas dekoratīvas sniegpārsliņas, un patiesi daugavpilieši jau februārī sajutīs dzestrumu un sarmu savos mitekļos, jo ar tādu tarifu par siltumu maksāt varēs atļauties vien retais. Varbūt vienīgi mērs Andrejs Elksniņš ar savu svītu, kas līdzatbildīga par joprojām neiedarbināto šķeldas katlumāju.
Tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu iemeslus, kādēļ lielākais un ietekmīgākais Eiropas drukātais izdevums “Bild” izplata smagus apvainojumus Latvijas valstij un apsūdzības ietekmīgiem Latvijas politiķiem, Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka vērsīsies policijā pret Neatkarīgo Rīta Avīzi, kas publicējusi vēsti par Vācijas izdevuma publikāciju. Gļēva rīcība – nošaujam ziņnesi. Viņi cerēja šo skandālu paslaucīt zem tepiķa, bet par Latvijas aptraipīto reputāciju viņiem vienalga – gan Jurašam un Bordānam, gan koalīcijai kopumā.
Instead of explaining to the public the reasons why the largest and most influential European print magazine Bild is spreading serious insults against the Latvian state and accusations against influential Latvian politicians, the New Conservative Party (Jaunā konservatīvā partija, JKP) has announced that it will turn to the police against Neatkarīgā Rīta Avīze, which published a story about the German publication. A cowardly act – to shoot the messenger. They hoped to sweep this scandal under the rug, and they do not care about Latvia's tarnished reputation - not only Jurašs and Bordāns, but also the coalition as a whole.
Lai cik ļoti NATO valstis pagājušā gada laikā centās formulēt un aizsūtīt uz Kremli dažādus neērtus signālus, biedēt ar neiedomājami bargām ekonomiskajām sankcijām un aizliegumu Krievijas amatpersonām iepirkties Nicas “buķikos”, Kremlis neērtos signālus izliekas nemanām, pats pretī sūta ne mazāk neērtus signālus, un runa nav par atteikšanos no Rīgas šprotēm, bet gan “militāri tehnisku pasākumu veikšanu” saistībā ar situāciju Ukrainā un visu NATO austrumu robežu.
No matter how much the NATO countries tried to formulate and send various uncomfortable signals to the Kremlin over the past year, scaring it with unimaginably harsh economic sanctions and a ban on Russian officials shopping in boutiques in Nice, the Kremlin pretends not to notice the uncomfortable signals, sending no less uncomfortable signals in return, and it is not about giving up Riga sprats, but about taking "military-technical measures" regarding the situation in Ukraine and NATO's entire eastern border.
Pie šīs konkrētās robežapsardzības nodaļas ēkas pat Latvijas karoga mastā nav. Jautāju – kāpēc? A saplīsa. Kad saplīsa? A sen jau. Šis neesošais karogs simbolizē attieksmi pret Latvijas valsts robežu trīsdesmit gadu garumā. Nožēlojama infrastruktūra un lipīga vienaldzība. Kuru gan tas karogs interesē...
Atšķirībā no citām reģiona valstīm Latvijas aizsardzība pilnībā balstās uz brīvprātību – gribi, ej un strādā par pilnas slodzes karavīru, gribi – stājies Zemessardzē un sargā Latviju no pamatdarba brīvajā laikā. Un tikai no 2024. gada valsts aizsardzības sistēmas arhitektūrā parādīsies pirmais obligātuma elements – valsts aizsardzības mācība kā obligāts izglītības priekšmets.
Unlike other countries in the region, Latvia's defense is entirely voluntary - if you want to, go and work as a full-time soldier, if you want to, join the National Guard and protect Latvia in your spare time. And only from 2024 onwards will the first element of compulsory education - national defense training as a compulsory subject - appear in the national defense system architecture.
Vēja un OIK enerģētikas vētrainā attīstība Latvijā nonākusi pretrunā ne vien vides un vietējo kopienu interesēm, bet arī rada potenciālu traucējumu NATO integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas NATINAMDS darbībai. Šī sistēma nodrošina patrulēšanu un pretraķešu vairoga darbību Latvijas un NATO gaisa telpā. Vēja parku izbūve var radīt fiziskus aizēnojumus gaisa telpas novērošanas un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem.
The tumultuous development of wind and OIK energy in Latvia has not only run counter to the interests of the environment and local communities, but also poses a potential disruption to the operation of NATO's Integrated Air and Missile Defense System, NATINAMDS. This system provides patrol and missile shield operations in Latvian and NATO airspace. The construction of wind farms may cause physical obstruction to air surveillance and navigation equipment.
Iztērējot 10 miljonus eiro, valdība plāno palielināt Latvijas autoparku par 3800 mašīnām, taču nav pamata bažām, ka tas būtiski ietekmēs izmešu daudzumu vidē, un arī jaunradīto atkritumu daudzums būs minimāls, jo turīgi cilvēki ar lūžņiem nebraukā un šīs mašīnas būs izdevīgāk pārdot otrreizējā tirgū, nevis norakstīt.
By spending €10 million, the government plans to increase Latvia's car fleet by 3,800 cars, but there is no reason to fear that this will have a significant impact on emissions and the amount of waste generated will also be minimal, as wealthy people do not drive around with junk cars and it will be more profitable to sell these cars on the secondary market rather than scrap them.
Aizejošā gada pēdējā sēdē valdība nolēma pasniegt ekskluzīvu dāvanu turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, automašīnu dīleriem un līzinga
kompānijām – subsīdiju 10 000 000 eiro apmērā.
At its last meeting of the year, the government decided to give an exclusive gift to Latvia's wealthy residents, car dealers and leasing companies - a subsidy of €10,000,000.
Vēl līdz gada beigām notiks ārkārtas sēde, kurā jaunieceltā “Latvijas valsts mežu” padome no atlikušo valdes locekļu vidus izvēlēsies īstermiņa aizvietotāju Robertam Strīpniekam – uzņēmuma izveidotājam un tā ilggadējam vadītājam. Kapteinis kuģi atstāj pirms laika, un vismaz pagaidām nekas neliecina, ka tā būtu laba zīme.
An extraordinary meeting will be held before the end of the year, at which the newly appointed Supervisory Board of Latvijas valsts meži will choose a short-term replacement for Roberts Strīpnieks, the company's founder and long-time CEO, from among the remaining members of the Management Board. The captain is leaving the ship early, and at least for now, there are no signs that this is a good omen.
Mazgāt rokas un skatīties reizi dienā video ar dzīvnieciņiem. Tāds ir valdības apstiprinātais risinājums, iespējams, bīstamākajam kovida perēklim Latvijā – uzņēmuma “Baltic Devon Mink” ūdeļu audzētavai Iecavas novadā. Pretēji epidemiologu ieteikumam ūdeles netiks izkautas. Šis risinājums ļaus no dzīvnieciņiem izspiest vēl maksimālu labumu līdz 2026. gadam, kad nozari iecerēts slēgt.
Wash your hands and watch a video with cute animals once a day. This is the government-approved solution for what is probably the most dangerous Covid breeding ground in Latvia - the Baltic Devon Mink farm in Iecava municipality. Contrary to the advice of epidemiologists, the mink will not be culled. This solution will allow the maximum benefit to be squeezed out of the animals until 2026, when the industry is due to close.