Bāreņu namu vietā pierobežā būs migrantu aprūpes centrs

© Ekrānšāviņš

Internātskolā Liepnas pagastā vēl pirms četriem gadiem mitinājās 76 bērni no dažādām Latvijas vietām – nemīlēti, negribēti, bez vecākiem palikuši, daudzi ar uzvedības problēmām. Milzīgā silikātķieģeļu ēkā, kas ir tikpat nemīlīga kā šo bērnu likteņi. Internātskolu slēdza, un tagad tajā tiks ieguldīti 700 tūkstoši eiro, lai pārveidotu par patīkamu mājvietu Latvijā noziedzīgā ceļā iekļuvušiem migrantiem.

Šī ir slikta vēsts ne tikai Alūksnes novada Liepnas iedzīvotājiem, bet Latvijai kopumā. Žogs nav uzbūvēts, katru dienu Latvijas teritorijā ienāk vairākus desmitus cilvēku lielas noziedznieku grupas. Un Iekšlietu ministrija plāno ielaist Latvijā lielāku skaitu migrantu. Pagaidām vairumu iebrucēju ar armijas palīdzību izdodas patriekt, tomēr daļai izdodas rast līdzekļus, lai apietu Baltijas valstu un Polijas piemēroto migrantu atturēšanas politiku. Pietiek ar vienu nepilngadīgo noziedznieku grupā vai kādu slimnieku, kurš ar varu atstiepts uz robežu. Taču attiecībā uz migrantiem Rietumeiropas deklarētā neiecietība pret cilvēktirdzniecību nedarbojas.

Mucenieki nav no gumijas

Humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaistās personas un viņu daudzskaitlīgie pavadoņi tiek nogādāti uz Pierīgā esošo Mucenieku ciematu, kur ierīkots Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs un ielas otrā pusē - Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs, cietums. Taču par robežas šķērsošanas noziegumu un nepilngadīgo ekspluatāciju cietumā nevienu vairs neliek, jābūt pastrādātiem vēl kādiem citiem noziegumiem. Migranti tiek sistemātiski ielaisti valstī, attaisnojot to ar pērnvasar pierobežā izsludināto ārkārtējo situāciju. Protams, Mucenieku ietilpība nav neizsmeļama. Ja nesēdina gluži vienu otram klēpī - vieta 400 cilvēkiem. Pērn vienā brīdī migrantu valstī salaists tik daudz, ka īstos un likumīgos Latvijas patvēruma lūdzējus nācās izvietot Iekšlietu ministrijas atpūtas centrā Jūrmalā. Arī Baltkrievijas un Krievijas hibrīdoperācijas tālākā gaita nav prognozējama. Šobrīd vienā diennaktī atvairīto migrantu skaits nepārsniedz simtu, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas kopumā robežsargiem “humāno apsvērumu dēļ” tika pavēlēts ielaist arī aptuveni simtu - tātad pusgada laikā. Bet, ja uz Latvijas robežu vienlaikus atnāks simti un tūkstoši, kā tas notika Polijā, tad arī ielaist nāksies lielāku skaitu migrantu.

250 migrantu uz 600 iedzīvotājiem

Eiropas Komisija, parlaments un citas Eiropas Savienības institūcijas pret migrāciju ir noskaņotas labvēlīgi un jau ilgstoši realizē atvērto durvju politiku. Nav zināms, cik ilgi Latvijai un pārējām migrantu uzbrukuma skartajām valstīm būs atļauts piekopt atstumšanas stratēģiju, kas praksē nozīmē mūsu valstī ienākušo migrantu izķeršanu un padzīšanu atpakaļ uz Baltkrievijas teritoriju. Brisele uzskata, ka tas nav humāni. Vēl arī pandēmija ietekmē migrantu uzņemšanu, liekot viņiem atvēlēt lielāku dzīvojamo platību.

Visu šo apstākļu un apsvērumu kopsumma ir nepieciešamība pēc jaunām un dzīvošanai tīkamām telpām migrantiem - Alūksnes novada Liepnas pagastā.

Šajā pierobežas miestā mīt ap 600 iedzīvotāju, un rudenī, kad būs izremontēta un nelūgto ciemiņu vajadzībām iekārtota vecā internāta ēka, viņiem piepulcēsies līdz pat 250 migrantiem, viņu ekspluatētajiem upuriem, iespējams arī islāma radikāļiem. Par šādu iespējamību vairākkārt brīdinājuši valstu specdienesti. Iekšlietu ministrija gan mierina: “Tāpat kā Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki”, arī jaunā patvēruma meklētāju izmitināšanas filiāle būs nožogota un visu diennakti tiks apsargāta. Vajadzības gadījumā sabiedriskās kārtības uzturēšanai pārvalde sadarbosies ar Valsts policiju.” Taču te arī jāatgādina, ka patvēruma centra iemītnieki netiek uzskatīti par noziedzniekiem, un, kā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde: “Patvēruma meklētājiem, kuri uzturas PMIC “Mucenieki”, ir tiesības brīvi pārvietoties gan centrā, gan brīvi doties savās gaitās ārpus centra teritorijas.” Tātad arī Liepnas pagastā viņi varēs dzīvoties pēc saviem ieskatiem, ja vien netiks pieņemts kāds jauns regulējums vai noteikta karantīna pandēmijas dēļ.

Vietējie bažīgi par drošību

Karte

Lai gan vietējiem iedzīvotājiem pagasta pārtapšana migrantu centrā sola jaunas darba vietas - būs vajadzīgi dežuranti, autovadītāji, atbalsta personāls, tomēr daudzi pagasta ļaudis noskaņoti noraidoši. Liepnas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Paia lēš - puse uz pusi. Puse šo ieceri atbalsta, puse nē. Bet ar iedzīvotājiem konsultācijas nav notikušas. Ministrija pašvaldībām pieprasīja informāciju par brīvām piemērotām telpām, Alūksnes pašvaldība aizsūtīja piedāvājumu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atzina par gana labu. Un tā arī ir - ja jau gadiem ilgi neremontētajā ēkā varēja dzīvot Latvijas bērni, kādēļ lai pēc dārga “eiroremonta” tur valsts maizē nedzīvotu migranti. Tā nu Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums uz četriem gadiem nodot Nodrošinājuma valsts aģentūrai bezatlīdzības lietošanā daļu no pašvaldības īpašuma - bijušās internātskolas internāta ēku, palīgēku un daļu zemesgabala 0,66 ha platībā.

Solīti tikai miermīlīgie “inženieri”

Pašvaldībai jaunas valsts institūcijas un tās apsaimniekojamās publikas ienākšana pagastā ir izdevīga, jo vismaz šos četrus gadus nebūs jāraizējas par milzīgās ēkas izmantojumu. Iepriekš tā piedāvāta apkaimes uzņēmējiem, taču neviens pat par velti nav gribējis tajā kaut ko darīt, jo pielāgošana ražošanai prasītu pārāk lielas investīcijas. Kas attiecas uz iedzīvotāju bažām par drošību un epidemioloģisko situāciju, pagastam atliek tikai paļauties uz ministrijas solījumiem, ka tādi īsti krimināli elementi uz šejieni vesti netiks, tikai miermīlīgi “inženieri” un “arhitekti”. Drošības dienesti un robežsargi būs noskaidrojuši viņu personības. Un arī medicīniski viņi būšot pārbaudīti, lai neievazā kādas jaunas sērgas. Turklāt vedīšot uz Liepnu viņus tikai tad, kad “Mucenieki” būs pārpildīti. No saimnieciskā viedokļa tas, protams, nebūtu saprātīgi - Liepna tepat līdzās austrumu robežai, Rīga daudz tālāk. Izremontēt māju un tad turēt tukšu.

Taču, kā viss notiks realitātē, zināt nevar. Un arī to, kā veidosies pagasta ļaužu un migrantu attiecības - nē. “Nav mums tādas pieredzes,” atzīst pagasta pārvaldes vadītāja. Gaidāms, ka pirmo pieredzi Latvijā ielaisto migrantu apsaimniekošanā Alūksnes novads, Liepnas pagasts un tā iedzīvotāji gūs ne agrāk kā septembrī, līdz ar ēkas remonta pabeigšanu. Taču viss var mainīties, jo nelegāļu plūsma pāri Latvijas robežai ir atkarīga ne tikai no Iekšlietu ministrijas humānajiem apsvērumiem un labvēlības.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".