Cīnoties ar daudzveidīgām tehniskas dabas ķibelēm, atsākusies administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta izskatīšana atbildīgajā komisijā. Uz trešo lasījumu iesniegti 366 priekšlikumi, piedāvājot arī ļoti radikālus jauninājumus.
Nacionālā apvienība piedzīvojusi atkārtotu informatīvu uzbrukumu un zaudējusi tajā vienu no sabiedriskās domas ietekmes instrumentiem – kontu sociālajā tīklā Twitter. Administratori nepaskaidro iemeslus konta darbības apturēšanai, taču netiešas norādes vedina domāt, ka diskreditācijas kampaņu īstenojuši partijas politiskie oponenti – komunistiski noskaņoti LGBT aktīvisti.
Gandrīz piektā daļa aizsardzības budžeta pēdējos gados tiek tērēta transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei, tomēr vidējais armijas transporta vecums būtiski nesamazinās. Tas tādēļ, ka masveidā tiek iepirkta lietota tehnika.
Lai kāpās trīskāršā liegumā iebūvētu brīnišķīgu namīpašumu, ir jāatrod pazīmes par tur esošu vai kādreiz bijušu būvi. Pat pamatu paliekas būtu pilnīgi pietiekamas, lai piemērotu izņēmuma punktu Aizsargjoslu likumā. Daži akmeņi. Bet te dabā bija saglabājies dēļu slietenis ar šīferu jumtu, ķieģeļu būcenis un vēl aprūsējis metāla skatu tornis.
Valsts iepirkumiem parasti ir raksturīga smagnēja gaita un savstarpējas pretendentu intrigas, bet jo īpaši sarežģīti ir aizsardzības nozares iepirkumi, kuros apgrozās lielas naudas un militāri noslēpumi. Transporta zīmola Unimog pārstāvis Latvijā vērsies pie Neatkarīgās ar atklāsmēm, ka ministrijā visaugstākajā līmenī tiekot lobētas somu ražotāja Patria intereses, savukārt vāciešus no konkursa aprites cenšas negodīgi izspiest laukā. Ministrija visus pārmetumus noraida.
Amerikānis Pēteris Ragaušs, pārstāvot nezināmas izcelsmes naudu un apšaubāmu projektu Saulkrastu kūrorta industrializācijai, piedzīvojis vēl vienu zaudējumu. Saulkrastu pašvaldība atsaukusi savu atbalstu peldošā gāzes termināļa un ar to saistītā gāzes vada izbūvei uz Inčukalna krātuvi.
Pastāv uzskats, ka Baltijas jūras kāpās un jo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās būvēties nedrīkst. Taču tas tikai daļēji atbilst patiesībai, jo nedrīkst sabiedrības vairākums, bet ietekmīgi bagātnieki drīkst. Baltijas jūras piekrastes joslā, lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā Līvu krasts, dabas liegumā Ovīši ir uzcelts brīnišķīgs triju māju komplekss ar skatu torni – vieta kā radīta vienam pensionētam miljonāram – vecumdienu sagaidīšanai.
Latvijā dzīvnieku vidū nav apstiprināts neviens saslimšanas gadījums ar Covid-19, un nav gūti pierādījumi, ka dzīvnieki nodotu cilvēkiem koronavīrusu SARS-CoV-2. Un tomēr, pieaugot stresa līmenim sabiedrībā, arī pret dzīvniekiem tiek vērstas nepamatotas aizdomas un agresija.
Valsts drošības dienests jau pagājušajā gadā pievērsis uzmanību biznesa shēmai, ko Ukrainas aviodzinēju ražotājs izmanto, lai apietu savas valdības aizliegumu tirdzniecībai ar Krieviju. Pārbaudē konstatēts, ka Latvijas firmas starpniekošana preces nogādāšanai Krievijā nav noziegums. Un arī Ukrainas vēstniecībai par šo shēmu nav nekas sakāms. Visi draudzīgi piever acis, jo nauda ripo.
Atsaucoties Latvijas mediju pieprasījumam pēc palīdzības, Ministru kabinets apstiprinājis divus miljonus vērtu ārkārtas programmu, lai daļēji kompensētu koronakrīzes izraisītos nozares zaudējumus. Tagad starp komercmedijiem sāksies cīņa par naudu, jo sadalīta tā tiks līdzšinējā konkursa kārtībā, un tas nozīmē, ka uzvarēs labākie projektu rakstītāji.
Atkritumu apsaimniekotāji ziņo, ka reģionos pieaug poligoniem nodoto sadzīves atkritumu daudzums, tomēr pagaidām atkritumu apsaimniekošanas sistēma nav aizrijusies un arī vīruss nav traumējis tajā strādājošo darbaspējas. Vienlaikus lielāku publicitāti gūst dabā izmestie atkritumi, radot iespaidu, ka piesārņojums būtiski pieaudzis.
Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku sarīkotā skandāla Vides ministrija zināmā mērā piekāpusies. Pārdalīt funkcijas starp Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu solīts, konstruktīvi par to vienojoties. Atvēlētais termiņš gan tāpat ir ļoti īss.
Pēc Neatkarīgās publikācijas par Latvijas starpniekošanu Ukrainā ražoto aviācijas dzinēju eksportā uz Krieviju, Ārlietu ministrija vairāk satraukusies par nekorektas terminoloģijas lietošanu un situācijas dēvēšanu par skandalozu nekā pašu faktu, ka Ukrainas ierobežojumi tiek apieti caur mūsu valsti.
Dabas aizsardzības pārvaldei uzdots steidzami piecu dienu laikā apzināt visus resursus, lai nodotu tos Valsts vides dienestam. Ministrija faktiski nolēmusi likvidēt šo iestādi, atstājot tai vien dekoratīvu sabiedrības izglītošanas pienākumu. Droši vien arī tikai uz laiku.
Ukrainas militāros portālus apskrējusi ziņa, ka uz Latviju pērn nogādātas divas partijas aviācijas dzinēju helikopteriem – 6,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Neatkarīgās izpēte liecina, ka Latvija nav bijusi šā sūtījuma galamērķis, bet gan Krievija. Faktiski ar Latvijas uzņēmuma SIA Aeroservice starpniecību Ukrainas uzņēmums Motor Sich apiet savas valsts noteikto tirgošanās aizliegumu ar Krieviju. Mūsu drošības iestādes šādu shēmu atzīst par legālu.
Koronavīrusa krīzes vadīšanā līdz bruņotiem karavīriem pilsētu ielās vēl nav nonācis, taču atbalsta sniegšanā civilajām institūcijām iesaistās arī Nacionālie bruņotie spēki. Vairāki simti karavīru un zemessargu devušies talkā Latvijas robežu sargāšanā. Tāpat gatavībā ir mobilo telšu saimniecība, lai nepieciešamības gadījumā ar tām nodrošinātu mediķus un pacientus.
Operatīvi vienojusies par to, ka vīrusa pandēmijas laika dīkstāves pabalsti pienākas arī uzņēmumiem ar NACE kodu – «ar monētu darbināmu spēļu automātu darbība (izmantošana)», valdība joprojām kavējas palīdzēt medijiem, kas reklāmas tirgus sabrukuma dēļ cieš milzu zaudējumus.
Propagandas organizācija Re:Baltica noslēgusi nozīmīgu līgumu ar sociālās saziņas vietni Facebook par satura cenzūru. Turpmāk šī Rīgā bāzētā organizācija noteiks, kāds saturs ir un kāds saturs nav vēlams izplatīšanai Baltijas valstīs. Tas ir bīstami, jo, līdztekus kvalitatīvas pētnieciskās žurnālistikas piemēriem, organizācija īsteno arī informācijas operācijas.
Valdības kuluāros noslēptu iemeslu dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir samierinājies ar ministra Jura Pūces sievas iecelšanu Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta vadībā. Tomēr niecīgā valsts pārvaldes iestāde sagādā arvien jaunus nepatīkamus pārsteigumus. Situāciju fondā sācis izvērtēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Nu jau gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam ir kāds rads, draugs vai paziņa, kam koronavīrusa infekcijas vai tās riska dēļ nepieciešams pašizolēties, un atbildīga kaimiņa pienākums šādā situācijā ir sniegt palīdzīgu roku, proti, aiziet uz vīrusu epicentru – lielveikalu, iepirkt kaudzi ēdamlietu vismaz nedēļai un tad diskrēti to visu nolikt uz mājas lieveņa. Uzdevums šķietami vienkāršs, bet pirmā reize praksē var izvērsties par nervus kutinošu pārbaudījumu.
It kā ar koronavīrusa izraisīto reklāmas ieņēmumu kritumu vien nepietiktu, drukātajai periodikai saasinājusies cita – hroniska – liga. Valsts uzņēmums Latvijas pasts grasās pieteikt jaunos tarifus abonētās preses piegādēm, un tie būs četrkārt augstāki, ja valdība atteiksies pastu subsidēt.
Latvijas Republikas prokuratūra ir iepirkusi tādas videonovērošanas kameras, kas neatbilst valsts drošības iestāžu rekomendācijām. Turklāt problēmas var rasties finanšu iestādēm, kas apkalpojušas darījumus, jo abi ražotāji atrodas Amerikas Savienoto Valstu sankciju sarakstā. Tā secinājusi Ārlietu ministrija.