Krievija kā potenciāls riska un nestabilitātes avots Rietumu pasaulei ir analizēts jaunākajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra APPC izdevumā Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji. Neko labu pētnieki par Kremļa saimniecību un tās darba metodēm nesaka.
Ģenerālprokuratūra uzskata, ka ar iepirkumiem, kuros iestāde šogad tikusi pie ASV sankcionētos uzņēmumos ražotām videonovērošanas kamerām, viss ir labākajā kārtībā – ko gribēja, to arī nopirka. Tomēr Ministru prezidenta birojs par to nav tik drošs un uzdevis sākt pārbaudi.
Latvijas Republikas Prokuratūra, kas teorētiski ir viens no tiesiskas un godīgas valsts stūrakmeņiem, iekūlusies neglītā skandālā. Īsā laika posmā iestāde veikusi divus videonovērošanas kameru iepirkumus, un abi izskatās sarunāti. Turklāt iegādātās iekārtas ražojuši Ķīnas uzņēmumi, kas iekļauti ASV sankciju sarakstā, un tas prokuratūrai bijis zināms vēl pirms līgumu noslēgšanas.
Sabiedrības fokusēšanās uz koronavīrusa izraisīto un valdības izsludināto ārkārtējo situāciju valstī ļāvusi izsprukt no lielāka skandāla Iekšlietu ministrijai. Atklājies, ka visa resora lietvedībā jau gadiem ilgi tiek lietota Krievijas valdības vajadzībām dizainēta datorprogramma ДоксВижн (arī DocsVision), tādējādi pakļaujot Latvijas valsti nevajadzīgam informācijas noplūdes riskam. Ministrija tagad paklusām cenšas šo nesmukumu nokopt.
Negaidītu pavērsienu ārkārtas stāvokļa izsludināšana valstī izraisījusi arī Saeimas darbā pie administratīvi teritoriālās reformas. Visi likumprojektam iesniegtie, bet sešu dienu laikā vēl neizskatītie priekšlikumi piektdien tika atsaukti. Neatrisinot būtiskas kļūdas un trūkumus, likumprojekts tika pieņemts otrajā lasījumā. Šajā sasaukumā tā ir vēl neredzēta vienprātība starp pozīciju, opozīciju un neatkarīgajiem deputātiem.
Valsts policija izsludinājusi pieteikšanos uz priekšnieka amatu – tiek meklēts majors, pulkvežleitnants, pulkvedis vai ģenerālis, kas strādājis vai strādā policijā un ir gatavs ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu runāt, būdams pieslēgts poligrāfa aparātam. Juristu aprindās prognozē, ka tie varētu būt Valters Mūrnieks, Juris Šulte un Andrejs Grišins.
Interešu grupai, kas iestājas pret meža apsaimniekošanu tradicionālā veidā, ir izdevies apturēt izmaiņas mežizstrādi regulējošajos valdības noteikumos. Premjers piekāpies zaļo radikāļu spiedienam un problēmu atrisinājis, neiekļaujot grozījumu projektu sēdē. Teorētiski tie joprojām skaitās izskatīšanas stadijā, bet praksē tos neviens negrasās izskatīt.
Izmantojot savā darbā Krievijas izcelsmes lietvedības programmu ДоксВижн (arī DocsVision), Iekšlietu ministrija pārkāpj valsts drošības iestāžu sniegtās rekomendācijas informācijas tehnoloģiju drošības pārvaldībai valsts un pašvaldību institūcijās un informācijas tehnoloģiju kritiskajā infrastruktūrā. Krievijas digitālie produkti ir potenciāls apdraudējuma avots Latvijas valstij. Sistēmas jaunāko versiju uzstādīšanu ministrija tomēr esot apturējusi.
Taksometru pakalpojumu platforma Yandex nav vienīgā ar Krieviju saistītā programma, kuras lietošana rada bažas par datu iespējamu nodošanu Latvijai nedraudzīgai valstij. Iekšlietu ministrija, kas ir galvenā institūcija sabiedrības drošības, migrācijas, ugunsdrošības un glābšanas, kā arī robežu apsardzības jautājumos, jau daudzus gadus savu lietvedību kārto ar programmas ДоксВижн palīdzību.
Cerība, ka Saeima spēs uzlabot nekvalitatīvi izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas projektu, izrādījusies nepamatota. Pēc divām darbadienām un 17 stundu ilgas likumprojekta izskatīšanas tas kļuvis vēl samocītāks un neloģiskāks. Rīt likumprojekta izskatīšanu atsāks.
Naidīgā noskaņojumā sācies administratīvi teritoriālās reformas otrais lasījums. Vakar tā fonā pa lielajiem autoceļiem lēni, lēni brauca traktori un smagās mašīnas, demonstratīvi kavējot satiksmi. Savukārt pie parlamenta pulcējās saniknoti novadu ļaudis un skandēja: «Atlaist Saeimu!» Likumprojekta izskatīšana jau no paša sākuma buksē.
Vēl viens starptautisks kantoris pieteicies pamācīt Latvijas iedzīvotājus, kā mums jādzīvo, jādomā un kādas vērtības jāceļ godā. ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja pieprasa grozīt virkni likumu un sacerēt jaunus, atsakoties no tradicionālām vērtībām un stereotipiem.
Jelgavnieki vakar protestēja Briselē, Strenču iedzīvotāji šodien bloķē centrālo tranzītielu, bet rīt ar reģionālās reformas gaitu neapmierinātie cilvēki dosies traucēt satiksmi uz galvenajiem valsts autoceļiem teju visā Latvijā.
Vairāki bagātnieki, kurus vieno noslepkavotā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus mantojums, iesūdzējuši tiesā deputātu Aldi Gobzemu par nelaiķa un viņa ģimenes goda un cieņas aizskārumu. Kā un vai vispār deputāts tiks sodīts, kļūs zināms 1. aprīlī, bet vakar lietā notika debates un tika spriests par vārda brīvības robežām attiecībā uz nelaiķiem.
Latvijas medniekiem ikgadējā kopsapulce šogad aizritēja drošības zīmē – kā nejauši neapšaut vienam otru, kā apšaut sliktos, ja valstij būs nepieciešama palīdzība X stundā, un kā pasargāt medības no radikālajiem vides aktīvistiem, kuri šo nodarbi konceptuāli nesaprot. Par to visu pagājušo piektdien tika runāts konferencē Medības. Drošība. Sabiedrība. Valsts.
Topošā Rail Baltica dzelzceļa ieviesēji pasūtījuši pētījumu, kā sajūgt kopā esošo dzelzceļu ar jauno līniju vienā vienotā tīklā. Tikmēr daudz pieticīgāki Satiksmes ministrijas mēģinājumi audzēt vilcienu satiksmes nozīmību Rīgas aglomerācijā nonākuši strupceļā, jo galvaspilsētā vairs nav, ar ko lāgā sadarboties.
Klajā laists ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju. Tajā slavēta darba tirgus izaugsme un riskantās naudas plūsmas samazināšana, bet pelta ienākumu un iespēju nevienlīdzība: «Latvija ir novirzījusies no nabadzības samazināšanas mērķa.»
Veids, kādā valdošā koalīcija virza uz priekšu administratīvi teritoriālo reformu, ir nedemokrātisks un pārkāpj vietējo kopienu tiesības. To atzinuši arī starptautiskie novērotāji, taču nav pazīmju, ka valdība un Saeima grasītos ņemt vērā šos pārmetumus. Diskusijas ar pašvaldībām tiek uzskatītas par pabeigtām.
Vienas diennakts laikā Itālijā reģistrēts vairāk nekā simts jaunu saslimšanas gadījumu ar koronavīrusu Covid-19, pirmdienas vakarā sasniedzot 283 gadījumus. 7 cilvēki miruši un tikai 1 oficiāli izārstēts. Tādi ir Itālijas Veselības ministrijas kalkulatorā lasāmie dati. Uz Ķīnu pārņēmušās epidēmijas fona tas šķietami nav daudz, jo tur saslimušo skaits pārsniedz 77 tūkstošus, taču Itālijas tuvums izraisa stresu visā Eiropā, arī Latvijā.
Itālijā ir sācies koronavīrusa uzliesmojums. Katru dienu no Itālijas uz Latviju atlido pasažieru lidmašīna, reizēm pat divas. Lidmašīna var atvest arī vīrusu. Varbūt tas jau ir noticis.
Jumts septiņstāvu mājas augstumā, 3500 sēdvietu un kopējā platība pārsniedz pusi hektāra – nule noslēgusies sabiedriskā apspriešana par Madonas estrādes ieceri. Vēriens grandiozs un arhitektu aprindās jau apsmaidīts par jebkādu racionalitātes un arī gaumes kritēriju robežu pārkāpšanu.
Uzņēmēju biznesa strīdos dažnedažādos tiesvedību procesos pašlaik ir iesaldēti aptuveni divi miljardi eiro, un tāpēc Ārvalstu investoru padome valdībai ir pieprasījusi specializētas ekonomisko lietu tiesas izveidi. Tieslietu padomē un Augstākajā tiesā atbalsta šādai iniciatīvai nav, taču valdība nolēmusi, ka tāda tiesa būs.