Latvijā arvien vairāk ir tādu pašvaldību, kas dzērājus neatstāj mētājamies grāvmalēs, bet civilizēti apsaimnieko un nogādā atskurbtuvēs. Valdībai tādēļ nāksies palielināt līdzfinansējuma budžetu.
Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Viduskurzemes AAO vērsies ar sūdzībām pret Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru un uzņēmumu BAO par aizdomīgi lētu zemes nomu – darbībām ar bīstamajiem atkritumiem Gardenē. Patiesībā šis stāsts saistīts ar Inčukalna gudrona smelšanas projektu, kam piesaistīts grandiozs Eiropas Savienības finansējums.
Pēc tam kad 11 mediju organizācijas vērsās ar sūdzību par netaisnīgu valsts naudas sadali pie premjera Māra Kučinska un viņš konkursa rīkotājiem lika vēlreiz izvērtēt tā norisi, kultūras ministre Dace Melbārde parunājās ar ierēdni Robertu Putni, un abi konstatēja, ka būs jau labi. Taču nebūs vis – preses cilvēki ir nemierā, un, piemēram, izdevniecība Dienas mediji pat atsakās no tai atvēlētās naudas, jo tā būtu konkursa gaitā notikušo netaisnību akceptēšana.
Bezgalīgajam Inčukalna gudrona dīķu smelšanas projektam Eiropas Komisija iezīmējusi vēl 11 miljonus eiro, kas gan ir stipri par maz, lai projektu pabeigtu tikai ar Eiropas dāvinātās naudas palīdzību. Vēl 13 miljonus Valsts vides dienests mēģinās iegūt, attiesājot jau samaksātu naudu atpakaļ no pēdējiem gudrona smēlējiem – Skonto būves.
Valsts Kultūrkapitāla fonda komisijā, kas sabiedriski nozīmīga satura veidošanai atvēlēto valsts naudu sadalījusi saviem mīļākajiem medijiem un paziņām, atklājušās jaunas dīvainības, par kurām Kultūras ministrija negrib neko dzirdēt
Ieviešot dzīvē ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešamos risinājumus, būvniecības nozares sākotnējais entuziasms noplacis. Pēdējā Latvijas Būvniecības padomes sēdē dalībnieki tā arī nespēja dot zaļo gaismu darba laika uzskaitei būvobjektos. Konceptuāli piekrita visi, bet, kad nācās balsot, puse atturējās.
Idejai par pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem nojaukšanai Latvijas sabiedrībā nebūtu atbalsta, turklāt arī tās latviešu daļā. Arī aizliegt Uzvaras dienas svinības nevar, jo tās nemaz nav oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā. Tomēr Kremļa politikas atbalstītājiem ir arī slikta ziņa. Pārliecināto sekotāju rindas kļūst retākas.
Latvijas sabiedrība kļūst agresīvāka, un interese par ieročiem aug, taču būtiskā ieroču skaita pieaugumā tas pagaidām neatspoguļojas. Vienīgi medniekiem šaujamo kļuvis vairāk, tas uz pieejamās medību daudzveidības rēķina.
Līdzīgi kā Drošības policija, arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savā 2016. gada darbības pārskatā galveno uzmanību ir veltījis ar Krieviju saistītajām aktivitātēm – Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti izvēršot aktīvu darbu pret Latviju.
Kultūras ministrija negrasās pārskatīt rezultātus konkursā par atbalstu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Taču to var nākties darīt, ja konkursu par netaisnīgu atzīs administratīvā tiesa.
Tuvojoties brīdim, kad Latvijā uz ilgāku palikšanu ieradīsies kanādiešu vadītais NATO spēku bataljons, aktivizējušies prokremliski noskaņotie mediji un tiem pakārtotās butaforijas internetā.
16. marta latviešu leģionāru piemiņas diena tradicionāli tiek pretnostatīta 9. maijam, taču šis būs pirmais gads, kad arī latvieši apmeklēs padomju uzvaras dienas pasākumu – lai protestētu pret to.
Latvijas medijos sabiedriski nozīmīgu saturu veidos un nacionālo kultūrtelpu par valsts naudu stiprinās personas, kas bijušas vai joprojām ir saistītas ar miljardiera Džordža Sorosa ietekmi. Teju pusmiljons eiro publiskā finansējuma sadalīts galvenokārt savējo lokā.
Visu Latgales tiesu apvienošanu zem divām mātes tiesām atzīstot par veiksmīgu pilotprojektu, tagad arī pārējos tiesu apgabalos plānota teritoriāla reformēšana. Jautājums tiks skatīts jau tuvākajās Tieslietu padomes sēdēs.
Tiesas priekšā stājušies vēl divi izstādes Maidana cilvēki iespējamie demolētāji – Anatolijs Kuzmins un Aleksandrs Kasimovs. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem uzbrukumiem, ko neviesmīlīgajā Rīgā piedzīvoja ukraiņu veidotā izstāde, toreiz 2015. gada 11. oktobrī naktī viņi nodarīja vislielākos postījumus.
Kara un terorisma draudu līmenis Latvijā arvien saglabājas zems, tomēr Drošības policijai ir sakrājies, ko atklāt sabiedrībai par 2016. gada norisēm. Ikgadējā pārskatā Krievija un Islāma valsts minētas kā galvenie iespējamo nepatikšanu avoti, jo abas cenšas izskalot Latvijas iedzīvotāju smadzenes.
Būvniecības valsts kontroles biroja un Ekonomikas ministrijas organizētais forums Būvniecības nedēļa ievērojams ar to, ka nozarē strādājošie puslīdz atklāti pasaka, ko cits par citu domā – būvnieki par uzraugiem, pasūtītāji par arhitektiem, bet visi kopā par valsts īstenoto regulējumu. Tas joprojām ir pilnveidošanas stadijā, un nozari gaida būtiskas izmaiņas.
Algu virs 6000 eiro mēnesī Latvijā nopelna retais – no kopējā strādājošo skaita tas nav pat pusprocents. Taču šo cilvēku ienākumiem ir ārkārtīgi liels iespaids uz valdošās elites labklājību.
Dabas aizsardzības pārvalde, kas šogad sāk apgūt Eiropas Savienības atvēlētos astoņus miljonus eiro Latvijas dabas vērtību apzināšanai, tikusi pie jauna priekšnieka. Iestādi līdz ar biotopu kartēšanu un pārējiem vides aizsardzības projektiem turpmāk vadīs Juris Jātnieks.
Latgales tiesu apvienošanas projekts Tieslietu ministrijas ieskatā norit veiksmīgi, un līdz Latvijas simtgadei tiesu teritoriālā reforma tiks pabeigta arī pārējos reģionos. Procesu dalībniekiem tas var nozīmēt lielāku braukāšanu, sekojot iztiesājamo lietu maršrutam. Jautājums par Rīgas tiesu atslogošanu pagaidām nav atrisināts.
Tuvojoties vēlēšanām, Augstākā tiesa apkopojusi savu attiecību neseno vēsturi ar pašvaldībām. Izrādās, tās pie Temīdas uz tepiķa ir visai biežs viesis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests līdz vakardienai reģistrējis 863 kūlas ugunsgrēkus. Latvija deg. Bet labā ziņa tā, ka teju uz pusi mazāk nekā pērn, kad vecā zāle bija svilusi jau 1462 reizes. Taču sabiedrībā joprojām nav vienprātības, vai katrs degošas zāles lakums ir uzskatāms par ugunsgrēku vai tomēr racionālu saimniekošanu. Šādu viedokli sekmē Dabas aizsardzības pārvaldes iestāšanās par kontrolētas dedzināšanas izmantošanu vismaz aizsargājamu teritoriju apsaimniekošanā.