Kompensējamie medikamenti daudziem reto slimību pacientiem ir vienīgā iespēja dzīvot, taču pašlaik terapija ir apdraudēta jau esošiem pacientiem, kā arī tiek liegta jauniem pacientiem. Pēc Reto slimību alianses aplēsēm, pašlaik finansējuma iztrūkums reto slimību ārstēšanas programmā sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.
Latvijā potenciāli bīstamā situācijā pašlaik varētu būt vairāki simti bērnu un aptuveni puse pieaugušo iedzīvotāju, kuri nav vakcinēti pret bīstamo slimību – difteriju. Pagājušajā gadā vairāk nekā piecsimt bērnu divu mēnešu vecumā nesaņēma vakcīnu pret difteriju, bet to laikus nesaņēma pusotrs tūkstotis bērnu.
Politiskā uzstādījuma – drošība – ietvaros no nākamā gada neatliekamu problēmu risināšanā diabēta pacientiem būs iespējams apmaksāt jaunu, insulīna sūkņa terapiju tikai 50 pacientiem. Ierobežotais finansējums prioritāru veselības pakalpojumu un medikamentu apmaksā spiež Veselības ministriju skaitīt katru eirocentu, lai gan aprēķinātās akūtās vajadzības kompensācijas medikamentu sistēmā ir vismaz 150 miljoni eiro.
Katram iedzīvotājam tagad ir iespēja iepazīties ar saņemto valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu izmaksām, un, ja pacients konstatē neatbilstību faktiskajai situācijai, piemēram, viņam ir uzrādīts pakalpojums, kas nav saņemts, tad ir iespēja pret to protestēt vai vismaz noskaidrot sākotnējo informāciju.
Lai arī kā viena no valsts prioritātēm arī nākamā gada budžeta jautājumos ir noteikta drošība un gatavība krīzes situācijām, Veselības ministrijas izdevumu cirpšanas pasākumi neies garām arī vienam no svarīgākajiem drošības dienestiem veselības aprūpes jomā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.
Stacionāro pakalpojumu pārstrādes pirmajā pusgadā bijušas tikai četru procentu apmērā, tāpēc papildu finansējums slimnīcām gada nogalē netiks piešķirts, norāda Nacionālajā veselības dienestā.
Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.
Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.
Pārskatot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, būtiski, lai kopējās iemaksas pensiju kapitāla uzkrāšanai abos pensiju līmeņos nesamazinātos, “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijas eksperti.
Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
Lai jaunos mediķus vai ārstniecības personas, kuras pašlaik nestrādā veselības nozarē vai nestrādā Latvijā, pievilinātu darbam valsts finansētajā medicīnā, valdība paredzējusi prāvas kompensācijas.
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
Lai arī Veselības ministrija piedāvā uz pusi palielināt individuālo kompensāciju par zālēm onkoloģijas pacientiem, tas inovatīvo un dārgo medikamentu pieejamībā tikai nedaudz uzlabos situāciju.
Šogad pensijas pieaugums indeksācijas rezultātā būs lielāks nekā pērn – pensijas vidēji palielināsies par 30 līdz 50 eiro. Lielākie ieguvēji būs tie seniori, kuru pensijas ir ap 680 eiro un kuriem ir vairāk nekā 45 gadu darba stāžs. Šo senioru pensijas indeksācijā palielināsies pat par 70 eiro.
Valsts kompensēto laboratorisko izmeklējumu sarakstā iekļauts nozīmīgs izmeklējums savlaicīgai sirds mazspējas diagnosticēšanai un uzraudzībai, “Neatkarīgā” noskaidroja biedrībā “ParSirdi.lv”. Diemžēl daudzi pacienti par šo iespēju vēl nezina, bet kardiologi par to cīnījušies gadiem.
Valsts sociālās aprūpes centros ilgstošu sociālo aprūpi saņem dažādu vecumu cilvēki ar invaliditāti, un uzturēšanās valsts aprūpes centros teorētiski ir valsts finansēta. Tomēr faktiski arī paši cilvēki veic līdzmaksājumu no savas pensijas. Gadā valsts sociālās aprūpes centri tādā veidā iegūst papildu finansējumu turpat desmit miljonus eiro.
Stradiņa slimnīcas Zinātniskais institūts uzsācis divus apjomīgus un veselības aprūpes jomā svarīgus pētījumus. Sadarbībā ar Veselības inspekciju tiks izvērtēta slimnīcās sniegtās veselības aprūpes kvalitāte sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanā, savukārt kopā ar Rīgas Dzemdību namu plānots izveidot instrumentu pēcdzemdību riska faktoru noskaidrošanā.
Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, vēlēdamies ieviest skaidrību par zāļu cenām līdz ar jaunās kārtības ieviešanu, sasauca uz sarunu farmācijas nozares pārstāvjus, tomēr tāpat kā līdz šim diskusijā izskan divi pretēji viedokļi. Farmācijas nozare – lieltirgotavas un aptiekas – biedē ar zāļu nepieejamību un aptieku slēgšanu, savukārt Veselības ministrija apgalvo, ka jaunā kārtība ir pacientu interesēs un līdz jaunās kārtības spēkā stāšanās brīdim visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.
Lai arī lielākā daļa valsts sociālās aprūpes centru iemītnieku par uzturēšanos un aprūpi nemaksā, aprūpes centri nereti sniedz maksas pakalpojumus. Pamatojoties uz inflāciju, Labklājības ministrija rosina palielināt maksas pakalpojumu tarifus.
Šogad pensiju piemaksas sākuši saņemt aptuveni 30 000 pensionāru, kuriem līdz šim pensiju piemaksas bija liegtas. Vidējais pensiju piemaksas apmērs ir 34 eiro, kas ir mazāk nekā vidēji tiem senioriem, kuri devās pensijā līdz 2011. gada decembrim, kad pensiju piemaksas vēl piešķīra.
Pensiju piemaksas tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēdza un devās pensijā pēc 2012. gada, valsts sāk piešķirt tikai šogad.
Latvijas vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Piemēram, salīdzinājumā ar Zviedrijas vīriešiem Latvijas stiprais dzimums dzīvo vidēji par desmit gadiem īsāku mūžu. Latvijas vīriešu mūža ilgums ir arī apmēram par desmit gadiem īsāks nekā Latvijas sievietēm.