Inga Paparde / Autori

Minimālo ienākumu slieksni turpmāk Latvijā noteiks atbilstoši vidējam ienākumu līmenim valstī. Proti, tā vairs nebūs voluntāri izvēlēta skaitliska vērtība, ko līdz šim parasti izvēlējās atbilstoši budžeta iespējām, bet metodoloģiski pamatots un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošs minimālā ienākuma līmenis, “Neatkarīgajai” pastāstīja Labklājības ministrijā.

Straujais cenu kāpums skar arī ģimenes ārstu prakses, taču atbalsta no valsts puses praktiski nav: “Lai arī vairāk nekā septiņdesmit procentos gadījumu pacienti lauku reģionos palīdzību saņem pie ģimenes ārsta, primārajai veselības aprūpei šajā gadā netiek paredzēts pietiekams finansiāls atbalsts valsts pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai saviem pacientiem,” saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītājs, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs.

No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei  - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?

Latvijā vidējā vecuma pensija pēdējā gada laikā ir būtiski augusi – to var secināt pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem. Taču nebūs daudz senioru, kuri piekritīs, ka ar vecuma pensiju var labi dzīvot, ņemot vērā dzīves dārdzību. Gandrīz piecdesmit tūkstoši Latvijas pensionāru mēnesī jāiztiek ar pensiju līdz 300 eiro, un pat vidējā pensija, kas pagājušajā gadā pēc indeksācijas pārsniedza 500 eiro, vairs nevienu īsti nepriecē, jo ar katru dienu zaudē savu pirktspēju.

Pretēji pacientu un ģimenes ārstu novērojumiem, Veselības ministrija secina, ka situācija ar zāļu pieejamību nav kritiska, jo saaukstēšanās zāles, pretsāpju līdzekļi un antibiotikas nav pieejamas īslaicīgi. Skaidrojot apstākļus, ministrija uzsver, ka tā situācijai nepārtraukti seko līdzi, bet speciāla krīzes plāna nav un pašlaik nav vajadzīgs, jo ir iespējams izmantot ierasto mehānismu. Piemēram, ļaut komersantiem ievest Latvijā nereģistrētas zāles.

Lai arī pacientu skaits ar Covid-19 infekciju samazinās visā Latvijā un pagaidām netiek prognozēts jauns koronavīrusa epidēmijas vilnis, valdība turpinās īpaši apmaksāt tieši Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, tam atvēlot papildu finansējumu. Pagaidām šā gada trīs mēnešos vien Covid-19 uzraudzībai plānoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecina, ka papildu nepieciešamais finansējums pensiju indeksācijai, neraugoties ne uz ko, esot ieplānots. Tomēr jāatceras: pastāv riski valdības solījumu īstenošanai - šo gadu valdība uzsākusi ar tā saukto tehnisko budžetu un tas neparedz papildu naudu būtiskiem pabalstu vai pensiju palielinājumiem.

Onkoķirurgi, kuri gatavi kolektīvi pamest darbu slimnīcā, jauna nodaļas vadītāja, kuru faktiski atlaiž no darba pēc viena video sociālajos tīklos, valde, kas acīmredzot nesaprotas vismaz ar daļu savu darbinieku, slimnīcas padome, kas saņem dāsnu atalgojumu, bet nevar atrisināt konfliktsituāciju – šīs un virkne citu problēmu par Rīgas Austrumu slimnīcas darbu “uzpeldējušas” pēdējo nedēļu laikā un nonākušas sabiedrības uzmanības lokā.

Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un šogad tiesības uz valsts pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši. Lai saņemtu valsts pensiju, jābūt nostrādātam vismaz minimālam gadu skaitam, proti, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 15 gadi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā ārkārtas režīmā, virknē stacionāru ieviesti dažādi ierobežojumi gan lielā pacientu pieplūduma, gan pašu mediķu augstās saslimstības dēļ. Pacientus aicina nezvanīt neatliekamās medicīnas dienestam, nedoties uz slimnīcām, tajā pašā laikā saņemt ģimenes ārsta konsultāciju ir sarežģīti, jo arī ģimenes ārstu prakses ir pārslogotas.

Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

Veselības ministrijai steidzami jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar ģimenes ārstu darbu – jārod finansējums papildu darbinieka saglabāšanai ģimenes ārstu praksē, kas nodrošina ne tikai vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, bet arī rūpējas par hronisko pacientu aprūpi, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

Pagājušajā gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti piektdaļa jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Lai arī tas patiešām ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, nabadzības rādītājs nav būtiski samazinājies.

Vairāk nekā piecsimt miljoni eiro – tik daudz Veselības ministrija lūgusi piešķirt papildu prioritāro pasākumu īstenošanai veselības aprūpes nozarē nākamajā gadā. Tas ir vislielākais finanšu pieprasījums no visām ministrijām un valsts iestādēm kopumā.

Kompensējamo zāļu budžetā katru gadu veidojas deficīts, un arī šis gads nav izņēmums. Pēdējās šā gada valdības sēdēs ministri vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt naudu medikamentu apmaksai hroniski slimiem pacientiem.

Lai arī jaunā valdība nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, Veselības ministrijas svarīgākā prioritāte, pēc jaunās veselības ministres Līgas Meņģelsones teiktā, ir mediķu algu palielinājums. Nākamajā gadā ārstniecības personu algu pieaugumam nepieciešami 55 miljoni eiro.

Lai arī pandēmijas ietekmē pieaugusi sabiedrības interese par veselības aprūpes nozari un aktualizējies jautājums par inovācijām medicīnā, Latvijā pastāv vairāki šķēršļi, kas neļauj veiksmīgi attīstīt un ieviest jaunus risinājumus, secināts Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības kopienas (“EIT Health”) Latvijas centra veiktajā pētījumā.

Veselības ministrijai pusotra gada laikā būs jāpārliecina Saeima, ka valsts finansēta veselības aprūpe jānodrošina visiem iedzīvotājiem, izņemot tos, kuriem nav Latvijā deklarētas dzīves vietas. Lai arī šim priekšlikumam nebūt nav vienota politiķu atbalsta, pagaidām citu ierosinājumu, vai un kādai būt valsts veselības apdrošināšanai, nav.

Saeimas deputāti ierasti strādā pamata komisijās, tomēr ar tām dažkārt nepietiek, ja ir vēlme padziļināti pievērsties sasāpējušiem jautājumiem. Šī Saeima izrāda sevišķu centību veidot apakškomisijas un deputātu iniciatīvas grupas.

Deklarācija, ar kuras palīdzību jaunā valdība informē sabiedrību par tās prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem, ir ļoti skopa. Arī aprakstot valdības ieceres vai plānus sociālajā aizsardzībā, konkrēti, pensiju politikā.

Bailes un neziņa par vēža pacientu ārstēšanu un onkoloģijas situāciju Latvijā jau pavisam tuvā nākotnē – šādas sajūtas vada vēža pacientus šodien. Pacients ar onkoloģisku slimību Latvijā ne tuvu nevar justies drošs par ārstēšanu un sociāli pasargāts cīņā ar slimību.

Saeimā jau divus gadus tiek skatīti grozījumi tā sauktajā tabakas ierobežošanas likumā, lai ierobežotu tabakas aizvietotājproduktu izplatību. Mediķi, kuri ilgstoši cīnās, lai šos produktus ierobežotu ar likumu, bažījas, vai šo produktu biznesa aizstāvji neizmantos mirkli, kad darbu sāk jaunā Saeima, lai atsauktu jau izstrādātos un divos lasījumos pieņemtos likuma grozījumus.