Inga Paparde / Autori

Ja Saeima līdz gada beigām nepaspēj pieņemt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā, tad pirmajā janvārī valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus saņems tikai tie Latvijas iedzīvotāji, kuri maksā veselības nodokli. Pašlaik Latvijā ir 858 tūkstoši nodarbināto, kuri ir sociāli apdrošināti veselībai.

Politiskajā tirgū Veselības un Labklājības ministrija atkal kļuvušas neiekārojamas: veselības jomā virkne nepadarītu darbu, atgūšanās no Covid-19 un neskaidrības par finansējumu, savukārt labklājības jomā nākamgad skaudri izaicinājumi.

Veselības ministra Daniela Pavļuta nule kā parakstītais rīkojums draud pakļaut nozares ekspertus politiskai kontrolei – sašutumu par ministrijas plāniem pauž Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība; ierēdņi apgalvo, ka pārprasta dokumenta būtība.

Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.

Latvijā ir pieejama kvalitatīva un pasaules līmeņa HIV/AIDS ārstēšana, tomēr tikai puse HIV pacientu saņem antivirālo terapiju. Atbalsta biedrības cilvēkiem, kuri dzīvo ar HIV, valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks sarunā ar “Neatkarīgo” uzsver, ka šai problēmai ir vairāki iemesli, sākot no nelīdzestības, proti, cilvēks dažādu iemeslu dēļ, neārstējas, beidzot ar bailēm, ka “mani kā HIV pacientu ierakstīs kādos sarakstos un to visi uzzinās”.

Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.

Cistiskā fibroze ir smaga reta slimība, un tās pacienti jau gadiem cīnās par visiem pacientiem pieejamu un modernu ārstēšanu. Daļai cistiskās fibrozes pacientu pašlaik Latvijā ir pieejama efektīva ārstēšana, bet daļai pacientu – nav, “Neatkarīgajai” uzsver Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības vadītāja Alla Beļinska.  

Valsts it kā pilnībā apmaksā gripas vakcīnu ne tikai senioriem, bet arī personām ar hroniskām slimībām, un vakcinēties pret gripu drīkst jebkurā vietā, kur vien gripas vakcīnas ir pieejamas. Tomēr, kā noskaidroja “Neatkarīgā”, ja senioram nevajag nekādu īpašu nosūtījumu uz vakcināciju, tad personai, kurai ir hroniska slimība un tāpēc ir tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu, ir jāpārvar birokrātiski šķēršļi, lai par savu veselību parūpētos.

Tiesībsargs Juris Jansons nesaudzīgi kritizē valdības rīcību nabadzības mazināšanā un veselības aprūpes sakārtošanā, uzsverot cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Vienlaikus viņš kritiski vērtē arī Latvijas pilsoņu salīdzinoši zemo aktivitāti Saeimas vēlēšanās, kas ļauj Saeimai un valdībai daudzos gadījumos pavirši izturēties pret saviem pienākumiem. “Arī tie cilvēki, kuri nepiedalās vēlēšanās, neīstenojot savas Satversmē noteiktās tiesības, ir atbildīgi par politisko rezultātu,” saka tiesībsargs Juris Jansons, intervijā “Neatkarīgajai” atklājot savu skatījumu uz notiekošo Latvijas politikā un iezīmējot sava turpmākā darba prioritātes.

Latvija šajā gripas sezonā iepirkusi aptuveni 120 000 gripas vakcīnu, un, ņemot vērā līdzšinējo iedzīvotāju aktivitāti un vēlmi vakcinēties pret gripu, ar šo vakcīnu skaitu vajadzētu pietikt, “Neatkarīgajai” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centrā.

Eiropas Komisija apstiprinājusi divas jau līdz šim zāļu tirgū esošas vakcīnas pret Covid-19 lietošanai zīdaiņiem. Skaļa un nepārprotama aicinājuma vakcinēt zīdaiņus un mazus bērnus pret Covid-19 nav, taču eksperti iesaka vecākiem konsultēties ar pediatru un ģimenes ārstu, jo, iespējams, ir situācijas, kad vakcinācija pret Covid-19 būtu ieteicama.

Pašreiz Latvijā cirkulējošie Covid-19 paveidi maksimāli var radīt situāciju, kas raksturīga vīrusa sezonālai izplatībai un kas neprasa nopietnus veselības drošības pasākumus, tomēr, ņemot vērā vīrusa straujo mainību, nevar izslēgt jauna vīrusa paveida izplatību, ziņojumā valdībai apgalvo veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.

Latvijā ik mēnesi pārtikas pakas saņem vismaz divdesmit tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr straujais pārtikas cenu kāpums sagādā problēmas nodrošināt savas ģimenes ar ēdienu ne tikai trūcīgajiem, bet arī cilvēkiem ar ienākumiem virs trūcīgā un maznodrošinātā statusa.

Valdība pieņēmusi lēmumu jau trīs Covid-19 vakcinācijas kompensācijas lietās, kopumā no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tam atvēlot vairāk nekā 150 000 eiro.

Pacientu organizācijas vērsušās pie valdības veidotājiem ar atklātu vēstuli, aicinot koalīcijas partijām būt drosmīgām un uzņemties Veselības ministrijas vadību, lai nodrošinātu iesākto darbu un attīstītu veselības aprūpi valstī, veidojot uz pacientu vērstus veselības pakalpojumus.

Pēdējos divus gadus Zāļu valsts aģentūrai ar tās vadību nav veicies – kad no aģentūras vadītāja amata, aizrotējot uz Veselības inspekciju, atstādināja Svenu Henkuzenu, jaunu vadītāju veselības nozarē svarīgajā valsts iestādē tā arī nav izdevies atrast.

Pašlaik tikai daļa studentu no daudzbērnu ģimenēm var saņemt valsts stipendiju “Studētgods”, konstatējis tiesībsargs, aicinot valdību novērst šo netaisnību līdz nākamā gada februārim.

Novembrī seniori un ģimenes, kuras audzina bērnu ar invaliditāti, sāk saņemt valsts pabalstu energoresursu sadārdzinājuma kompensācijai. Valsts atbalsta apmērs ir robežās no desmit līdz 30 eiro mēnesī, un tas, cik lielu pabalstu saņem katrs iedzīvotājs, ir atkarīgs no viņa pensijas – jo tā lielāka, jo mazāku pabalstu seniors saņem. Izņēmums ir ģimenes, kuras saņems pabalstu maksimālajā apmērā.

Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.

Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.

Saeimas lēmums par 120 eiro no nākamā gada palielināt minimālo darba algu pašvaldībām nozīmēs ievērojamus papildu izdevumus. Latvijas Pašvaldību savienība aplēsusi, ka pašvaldību budžetos šī lēmuma izpildei papildus būs nepieciešami vairāk nekā 30 miljoni eiro.