Atbildību par medikamentu cenu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa zālēm samazinājumu, politiķi uzliek Veselības ministrijai, tomēr tieši no valdību veidojošo partiju sadarbības un vienota uzskata par nodokļu sistēmu ir atkarīgs, vai zālēm šogad būs iespējams samazināt vismaz nodokli, kas pašlaik ir augstākais Baltijas valstīs.
Zāļu valsts aģentūra līdz šim pieņēmusi lēmumu kompensācijās par Covid-19 vakcinācijas radīto zaudējumu izmaksāt jau vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Divos gadījumos tā ir bijusi maksimālā summa, ko var izmaksāt par smagu veselībai nodarītu kaitējumu vakcīnas dēļ. Zāļu valsts aģentūras izskatīšanā pašlaik ir vēl 25 pieteikumi kompensācijai.
Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Reto slimību pacientiem par izdzīvošanu šā gada veselības nozares budžeta gaisotnē būs jāpacīnās, jo papildus piešķirtais finansējums ir tikai neliela daļa no kopumā nepieciešamā. Latvijā ir reģistrētas vairākas retās slimības, un ne visu slimību pacienti laikus var saņemt dzīvībai nepieciešamos medikamentus.
Latvijā vēža pacientiem ļoti svarīgi ir laikus saņemt adekvātu ārstēšanu, tomēr tikpat būtisks ir sociālais atbalsts, ko pacientiem var sniegt līdzcilvēki. Diemžēl nereti vēža pacienti baidās lūgt palīdzību, un to var izskaidrot ar joprojām pastāvošo stigmu pret vēža slimību un grūtībām uzrunāt vēža pacientus.
Sociālās apdrošināšanas budžets šogad plānots četru miljardu eiro apmērā, un lielākā daļa izdevumu plānoti pensiju speciālajā budžetā. Neraugoties uz lielajiem izdevumiem pensijām un sociālās apdrošināšanas pabalstiem, pēdējo četru gadu laikā uzkrājums sociālajā budžetā palielinājies, turklāt ievērojami – līdz pat 1,7 miljardiem eiro.
Covid-19 pandēmijas karstākajā laikā šķita, ka veselības nozare piedzīvo visšausmīgākos mirkļus – piepildītas slimnīcas, noguruši un pārstrādājušies mediķi, smagi slimi un mirstoši pacienti. Pašlaik veselības nozare – tikai citu iemeslu dēļ – atkal atrodas krīzes priekšvakarā, un diemžēl izskatās, ka nevienam pagaidām tas īsti nerūp.
Saeimas komisijas nupat sākušas skatīt šā gada budžeta projektu, tomēr par deviņdesmit deviņiem procentiem ir skaidrs, ka šogad netiks īstenota viena no prioritātēm sociālās drošības jomā. Šī prioritāte ir pensiju piemaksu atjaunošana. Labklājības ministrija pagaidām neatsakās no saviem vārdiem par tās svarīgumu.
Pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, tāpēc mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai, – tā par garajām rindām pēc valsts obligātā noteiktā personu apliecinoša dokumenta saka tiesībsargs Juris Jansons.
Lai arī onkoloģiju šajā gadā valdība ir izziņojusi kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm, valdības apstiprinātais valsts budžets rāda, ka vēža pacienti šogad turpinās just nepietiekamā finansējuma smagās sekas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpina diskusijas par jauniem noteikumiem Tabakas ierobežošanas likumā un pašlaik ir atbalstījusi priekšlikumu aizliegt pārdot tabakas izstrādājumus un elektroniskās cigaretes personām, kuras ir jaunākas par 19 gadiem. Tas nozīmē, ka par vienu gadu tiek paaugstināts vecuma slieksnis personām, kas var iegādāties gan tabakas izstrādājumus, gan elektroniskās smēķēšanas ierīces.
Ļoti maz ir Latvijas iedzīvotāju, kuri nekad nebūtu mērījuši asinsspiedienu vai nebūtu nodevuši asins analīzes, tomēr liela daļa cilvēku to dara reti vai ir darījuši pirms daudziem gadiem. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā ir izmērījuši tikai 63 procenti iedzīvotāju, lai gan tas būtu jāmēra regulāri un vismaz vienu reizi gadā.
Situāciju plaušu vēža pacientu ārstēšanā komentē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par plaušu vēža diagnostiku un ārstēšanu.
Veselības ministrijas sagatavotajā un valdības apstiprinātajā Onkoplānā minēti satraucoši dati – mirstība no plaušu vēža ir viena no augstākajām, turklāt pēdējos gados Latvijā ir palielinājusies gan saslimstība, gan mirstība. “Septiņdesmit līdz astoņdesmit procentiem pacientu plaušu vēzis ir ielaistā stadijā, tāpēc ir ļoti grūti runāt par radikālu ārstēšanu un ļoti veiksmīgu rezultātu,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas torakālais ķirurgs Artjoms Špaks.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais sieviešu nāves iemesls pasaulē un Latvijā. Gadā no asinsrites slimībām nomirst ap 10 000 sieviešu. Lai pievērstu uzmanību sievietes sirds veselībai, runātu par izplatītākajiem riska faktoriem un iedvesmotu veselīgam dzīvesveidam, biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Stradiņa slimnīcu februārī organizē Sievietes sirds veselības dienas.
Lai risinātu situāciju ar antibiotiku un pretvīrusu medikamentu trūkumu, Zāļu valsts aģentūra izsniegusi nereģistrētu zāļu izplatīšanas atļaujas, paralēlā importa atļaujas un atļāvusi piegādāt zāles citas valsts tirgum paredzētā iepakojumā. Zāļu pieejamība uzlabojas, jo samazinās arī inficēšanās gadījumu skaits ar akūtām saaukstēšanās slimībām – gripu un citām.
Viena no visizplatītākajām onkoloģiskajām slimībām pasaulē un arī Latvijā ir plaušu vēzis, tomēr Latvijā plaušu vēža pacientu mirstības rādītāji ir daudz augstāki nekā citviet pasaulē.
Ar veselības nozarei papildus plānoto naudu medicīnas jomas finansējums šogad nokritīsies zemāk par četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Pretēji valdošo partiju priekšvēlēšanu solījumiem arī konkrētos miljonos eiro tas būs ievērojami mazāks nekā 2022. gadā.
Valdība apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm trešā darbinieka atalgošanai, taču diemžēl šīs naudas pietiks tikai vienam mēnesim.
Neraugoties uz pietiekami lielu interesi par Zāļu valsts aģentūras vadīšanu un pat konkursā izvirzītu uzvarētāju, izrādās – Veselības ministrijai konkursi nav vajadzīgi. Pretendents, kas konkursā ieguva visaugstāko vērtējumu, nesaņēma veselības ministres Līgas Meņģelsones “jāvārdu” un tāpēc netiek virzīts apstiprināšanai valdībā.
Latvija līdz šim ziedojusi citām valstīm Covid-19 vakcīnas par daudziem miljoniem eiro, taču cer, ka turpmāk pieteiktajām, bet vēl neiepirktajām vakcīnām paredzēto finansējumu varēs novirzīt citu medikamentu iegādei.
Latvijas slimnīcas aicina veselības ministri nekavējoties risināt finansējuma problēmu, jo finansējums šogad ir par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams. To sarunā veselības ministrei Līgai Meņģelsonei norādījuši Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji.