Studētgods pienākas ne visiem. Studenti no daudzbērnu ģimenēm joprojām nesaņem solīto atbalstu

© Pexels

Pašlaik tikai daļa studentu no daudzbērnu ģimenēm var saņemt valsts stipendiju “Studētgods”, konstatējis tiesībsargs, aicinot valdību novērst šo netaisnību līdz nākamā gada februārim.

Taču daudzbērnu ģimenes saskaras ne tikai ar šo problēmu. Pirms pāris gadiem ģimene, kurā aug students, varēja saņemt ģimenes valsts pabalstu, kamēr vien jaunietis mācās vai studē, bet tagad pabalsts tiek pārtraukts jau nākamajā dienā pēc izlaiduma, savukārt stipendiju - ja uz to ir tiesības - sāk maksāt tikai oktobrī.

Saņem sūdzības

Tiesībsargs pēc vairāku iesniegumu saņemšanas uzsāka pārbaudes lietu par iespējamu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu stipendijas piešķiršanas noteikumos. Šajos iesniegumos tiesībsargam tika norādīts, ka šī stipendija tiek piešķirta tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka vai atjaunoja studijas 2021. gada 1. septembrī vai vēlāk. Tas netiek attiecināts uz studentiem, kas ir uzsākuši studijas pirms noteiktā datuma.

Jāatgādina, ka stipendijas “Studētgods” ieviesa kā daļu no ģimenes valsts pabalsta reformas. Ģimenes saņem ģimenes valsts pabalstu par reālo bērnu skaitu ģimenē līdz 18 gadu vecumam, un pabalsta aprēķinā vairs netiek ņemts vērā, kurš pēc skaita ir bērns, piemēram, ja ir trīs, tad maksā par trim bērniem, ja divi un viens pabeidzis skolu, tad maksā par diviem. Par ģimenes lielāko bērnu pabalstu nemaksā, kā arī viņu neņem vērā, nosakot pabalsta apmēru ģimenē palikušajiem mazajiem bērniem. Taču lielākajam bērnam ir tiesības saņemt stipendiju.

Neatkarīgā

Arī “Neatkarīgajai” vairākas ģimenes ir atklājušas savu pieredzi, pirmoreiz saskaroties ar reformu. Kamēr kāds no kuplās ģimenes nav pabeidzis vidusskolu, pabalstu reformas ieguvums ir ļoti liels, jo materiālais pabalsts ir vērā ņemams. Tomēr vislielākais pārsteigums bijis par to, ka, tiklīdz viens no bērniem pabeidz skolu, tā uzreiz nākamajā mēnesī ģimenes valsts pabalsts ir daudzkārt mazāks. “Meitai jūnija beigās nosvinējām 12. klases izlaidumu, bet jūlija sākumā, kad jāsaņem ģimenes valsts pabalsts, mēs vairs “neskaitījāmies” daudzbērnu ģimene, jo pabalstu izmaksāja tikai par diviem jaunākajiem bērniem,” “Neatkarīgajai” stāstu atklāj Baiba, četru bērnu māmiņa, divi no tiem jau sasnieguši pilngadību, viena meita pašlaik studē. Baiba stāsta, ka atbalsta tikko beigušam skolu jaunietim faktiski nav, jo, ja viņš iestājas augstskolā, stipendija ir tikai rudens otrajā pusē. “Meita pieteicās septembrī stipendijai, oktobra beigās saņēma apstiprinošu ziņu, ka tā ir piešķirta,” norāda Baiba. Protams, par stipendiju visi ir priecīgi.

Politiskā izšķiršanās - piešķirt daļai…

Tiesībsargs vērtējis stipendijas piešķiršanas nosacījumus citā griezumā, nekā Baibas stāstā minētais, tomēr arī tiesībsargs saskatījis netaisnību. Tiesībsarga ieskatā “Studētgods” ir attiecināms uz Satversmes 109. pantu, kas noteic, ka “ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Ministru kabinets ir noteicis jauniešus no daudzbērnu ģimenēm kā atbalstāmo grupu, kā arī konkrētu stipendijas apmēru, ja studenti izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, par sekmju līmeni. “Tomēr, analizējot situāciju, ir redzams, ka normatīvais regulējums paredz atbalstu tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka vai atjaunoja studijas 2021. gada 1. septembrī, savukārt studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka studijas pirms šī laika, šī norma neparedz iespēju pretendēt uz stipendijas saņemšanu,” saka tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs norāda, ka

“tas veido atšķirīgu attieksmi pret studentiem no daudzbērnu ģimenēm atkarībā no laika, kad tie uzsāka studijas”.

Izglītības un zinātnes ministrija, kas bija atbildīgā institūcija par stipendijas koncepta izstrādi, ir norādījusi, ka šāda atšķirīga attieksme ir bijusi politiskās izšķiršanās jautājums. Tiesībsargs norāda, ka šāds arguments nav pietiekams pamatojums, jo politiskiem lēmumiem nav augstāks juridiskais spēks nekā Satversmei un vispārējiem tiesību principiem. Arī politiskiem lēmumiem ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajām normām un vērtībām.

“Šādai atšķirīgai attieksmei nav leģitīma mērķa, un apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmei,” konstatējis tiesībsargs, tāpēc līdz nākamā gada 1. februārim aicina Ministru kabinetu nodrošināt tiesības visu kursu studentiem no daudzbērnu ģimenēm pretendēt uz sociālo stipendiju “Studētgods”.

Finansējums saplānots

Izglītības un zinātnes ministrijā “Neatkarīgā” noskaidroja, ka šoruden ir apstiprināta 2131 sociālā stipendija “Studētgods”. Lielāko daļu no tām - 2064 stipendijas - saņem studenti no daudzbērnu ģimenēm. Taču starp stipendiju saņēmējiem ir arī studējošie, kuriem kā atsevišķām sociālām grupām uz stipendiju ir tiesības no šī mācību gada. Stipendiju saņem 16 studējošie ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, kā arī 51 bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns.

Finansējums stipendiju izmaksai saplānots jau gadiem uz priekšu, apliecina Izglītības un zinātnes ministrijā. Pagājušajā gadā tām izlietoja vienu miljonu eiro, šogad paredzēts izlietot 3,6 miljonus eiro. Nākamajā gadā plānots piešķirt 8,3 miljonus eiro.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais