Inga Paparde / Autori

Līdz šim Latvijā miruši deviņi cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19 – septiņi cilvēki miruši slimnīcā, bet divi – ārpus stacionāra. Visi pacienti miruši aprīlī, bet 11. aprīlī vienā dienā reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Rīgas Austrumu slimnīca atsākusi pakāpeniski sniegt izmeklējumus un ambulatorās konsultācijas pirmreizējiem pacientiem pie ārstiem-speciālistiem. Arī Stradiņa slimnīca, atjaunojot ambulatoro palīdzību, īpašu uzmanību pievērš drošības pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanās risku, tāpēc, piemēram, pacienti nedrīkstēs pulcēties uzgaidāmajās telpās un visiem būs jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Latvija iegādājusies astoņus miljonus sejas aizsarglīdzekļu – medicīniskās maskas ārstniecības personālam slimnīcās un citām iestādēm, lai sargātos no Covid-19 un ierobežotu vīrusa izplatību. Kādas tieši maskas atbildīgās iestādes iepirkušas un vai tās ir derīgas mediķiem, strādājot ar pacientiem, starp kuriem varētu būt arī koronavīrusa inficētas personas? Uz šiem jautājumiem atbild Nacionālais veselības dienests, Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.

Piemaksu piešķiršanu mediķiem un citiem nodarbinātajiem ārkārtas situācijas laikā paredz šā gada 27. martā izdotais veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums. Piemaksām valdība atvēlēja naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – ne vairāk kā astoņus miljonus eiro.

Latvijā nupat kā ir stājusies spēkā jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un tas noticis faktiski vienlaikus ar ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid–19 pandēmiju. Vai jaunā kārtība attaisnos sevi, vai beidzot Latvijas pacienti maksās mazāk par zālēm, kā arī – kādus risinājumus farmācijas nozare vēl piedāvā lēmumu pieņēmējiem, par to Neatkarīgās saruna ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru dr. Valteru Bolēvicu. Asociācija apvieno inovatīvu zāļu izgudrotājus un ražotājus no visas pasaules.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Latvijā gan ar ikdienas, gan speciāli organizētiem lidmašīnu reisiem atgriezās simtiem Latvijas valstspiederīgo, kurus īpaši uz robežas nekontrolēja un neskatījās, vai, kā un uz kurieni šie cilvēki dodas, lai divas nedēļas pavadītu pašizolācijā, tagad atbraucējiem ir nodrošināti arī speciāli autobusu reisi faktiski līdz pat mājām.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apstiprina, ka pensijas vai pabalsta piegādes mājās izmaksas pensionāram Covid-19 epidēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā nav mainījušās un joprojām ir 2,39 eiro mēnesī. Vairāki seniori ir interesējušies, kāpēc, savukārt, Latvijas pasts piedāvā senioriem palikt mājās un saņemt pensiju dzīvesvietā, bet jau par citu maksu – divkārt lielāku.

Pēdējās divās diennaktīs jaunais koronavīruss Covid-19 apstiprināts tikai sešiem pacientiem, kas mānīgi varētu likt domāt, ka Covid-19 izplatība mazinās. Tomēr jāņem vērā, ka arī veikto izmeklējumu skaits šajās dienās bijis vismaz uz pusi mazāks nekā iepriekš, kā arī to, ka bez maksas analīzes uz Covid-19 lielākā daļa sabiedrības nemaz nevar veikt – ne ar, ne bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

«Gadu no gada redzam, ka gan Igaunija, gan Lietuva saviem iedzīvotājiem spēj nodrošināt par trešdaļu lielāku jauno zāļu klāstu nekā Latvija,» norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics. Pēdējo četru gadu laikā, kopš SIFFA apkopo datus par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijā, Latvija nav spējusi mazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas šajā jomā, secināts asociācijas datu apkopojumā.

Latvijas slimnīcās un noliktavās esošās individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu rezerves ir aptuveni mēnesim, bet ar to nepietiek – rezerves būtu jātrīskāršo, norāda Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs.

Līdz ar ārkārtas situācijas pagarināšanu līdz 12. maijam saglabāsies arī ierobežojumi ambulatorās veselības aprūpes sniegšanā. Tātad vēl vairāk nekā mēnesi ambulatoros medicīniskos pakalpojumus varēs saņemt tikai noteiktas pacientu grupas un iedzīvotāji ar akūtu veselības traucējumu. Arī plānveida stacionārajai palīdzībai pagaidām noteikts «pauzes režīms».

Pašlaik Latvijā ir reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19, tomēr aktualizējies jautājums, kā Latvijas atbildīgās iestādes reģistrē mirstību pacientiem ar Covid-19 – vai statistikā iekļauj pilnīgi visus gadījumus, kur cilvēks ir bijis inficējies ar Covid-19, vai tos, kur var skaidri, analizējot visu pieejamo informāciju, saskatīt, ka Covid-19 bijis nāves cēlonis.

Pacienti ar Covid-19, kuri tiek izrakstīti no slimnīcas, epidemioloģiskās drošības apsvērumu dēļ mājup nevar doties ar sabiedrisko transportu. Lai arī šis jautājums ir aktuāls visai Latvijas sabiedrībai kopumā, joprojām nav īstas skaidrības, kā organizējama šo cilvēku nogādāšana dzīvesvietā, kur viņi turpinātu ievērot pašizolāciju, līdz ģimenes ārsts atzīs viņus par veseliem. Pilsētu un novadu pašvaldības ir gatavas nogādāt mājās savus iedzīvotājus, bet vēl pagājušajā nedēļā neviena atbildīgā iestāde nevarēja pateikt, vai un kādi noteikumi jāievēro, veicot šo pārvešanu, kādi aizsarglīdzekļi izmantojami un vai pašvaldības var pretendēt uz valsts ārkārtas situācijā sarūpētiem aizsargtērpiem, maskām un citiem līdzekļiem.

Pozitīva ziņa par Covid-19 epidēmiju no Slimību profilakses un kontroles centra ir par pacientiem, kuriem divos atkārtotajos testos vairs neuzrādās jaunais koronavīruss Covid-19. Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro, kāpēc vēl oficiāli nav iespējams apstiprināt, ka viņi visi izveseļojušies.

Uz Covid-19 ārkārtas situācijas laiku pagarinās vecāku pabalstu izmaksu personām, kas krīzes dēļ nevar atgriezties darbā. Vecāku pabalsta apmēram gan noteikti griesti – līdz 700 eiro mēnesī.

Desmit procenti inficēšanās gadījumu ar Covid-19 konstatēti veselības aprūpes iestādēs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Arvien vairāk jaunu inficēšanās gadījumu epidemiologi konstatē mediķu vidū, kuri inficējušies no pacientiem un no saviem kolēģiem. Vēl viena riska grupa ir patversmju klienti, kuri vēl pirms Covid-19 pozitīvām analīzēm nonākuši slimnīcā. «Tas nozīmē, ka arvien lielāka nozīme jāpievērš drošības pasākumiem, ārstējot pacientus ar elpceļu saslimšanas simptomiem, kā arī pacientus no riska grupām,» saka Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Ārkārtas situācijas laikā, bet tikai izņēmuma gadījumā, pret īpašo recepti, uz kuras izrakstīts kompensējamo zāļu aktīvās vielas nosaukums, aptiekās varēs izsniegt zāles par pacienta personiskajiem līdzekļiem. Šādu lēmumu pieņēmusi Veselības ministrija.

«Esam ieviesuši sistēmu, ka personas bez apgādājamiem saņem tādus pašus ienākumus kā pirms tam, savukārt personas ar apgādājamiem saņem mazāk,» sarunā ar Neatkarīgo norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš ar konkrētiem piemēriem aprēķinājis, kāds ārkārtas situācijas laikā ieviestais dīkstāves pabalsts sasniegs darbiniekus ar apgādājamiem un bez tiem.

Latvijā stājusies spēkā jauna kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība. Ārstiem kompensējamo zāļu receptē jānorāda zāļu aktīvā viela, nevis zāļu nosaukums. Aptiekā no visām zālēm ar vienādu aktīvo vielu pacientam izsniegs tās zāles, kurām ir zemākā maksa. Galvenais zāļu izrakstīšanas reformas mērķis ir samazināt pacientu izdevumus par kompensējamām zālēm, apgalvo Veselības ministrijā, kas jauno kārtību nolēma ieviest, neraugoties uz koronavīrusa Covid-19 epidēmiju un ar to saistīto mediķu noslodzi un pacientu ierobežoto iespēju saņemt speciālistu konsultācijas.

Līdzīgi kā mediķi, arī aprūpētāji un sociālie darbinieki, kuri strādā valsts sociālās aprūpes centros vai pašvaldību pansionātos, uz darbu nereti dodas ar sabiedrisko transportu, kā arī strādā vairākās darbavietās, kas ir risks inficēties ar Covid-19 un «ienest» šo vīrusu aprūpes centrā. Lai arī visos valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centros ir noteikta stingra karantīna, nevar izslēgt, ka vīruss nonāks arī tur. Atsevišķos valsts aprūpes centros iemītnieku skaits ir mērojams vairākos simtos, kas situāciju vēl vairāk saasina, jo cilvēkiem nav liegts kontaktēties.

Kristīgās draudzes Zilais krusts vīriešu patversmē Rīgā konstatēta plaša inficēšanās ar koronavīrusu Covid-19 – saslimuši ne tikai patversmes iemītnieki, bet arī darbinieki.