Inga Paparde / Autori

Slimību profilakses un kontroles centrs ir konstatējis Covid-19 saslimšanu 12 sociālās aprūpes centros Latvijā – kopumā saslimuši 76 šo centru iemītnieki un darbinieki. Dati rāda, ka atsevišķos pansionātos vīruss izraisījis masveida saslimšanu, bet dažos – saslimuši tikai viens divi cilvēki.

Valsts kontrole tiešā tekstā neaicina kādam izdienas pensionāram atņemt jau piešķirto pensiju, tomēr kārtējo reizi brīdina valdību un pensiju politikas veidotājus par izdienas pensiju milzīgo slogu uz valsts budžeta izdevumiem. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem, tuvāko gadu laikā valsts uzņemtās saistības izdienas pensiju jomā sasniedz 4,5 miljardus eiro.

Latvija ir viena no ērču encefalīta endēmiskākajām valstīm Eiropā, tādēļ paaugstināta ērču sastopamība rada palielinātu risku saslimt, “Neatkarīgajai” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska.

Lai gan nabadzības mazināšanas mērķi ir noteikti valsts attīstības galvenajos dokumentos, realitātē atbalsts tikai daļēji un nosacīti sasniedz tos cilvēku, kuriem tas patiešām nepieciešams, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Reģionālās slimnīcas pilda visu, ko pašlaik nosaka Veselības ministrijas hospitalizācijas plāns Covid-19 pandēmijas laikā, un nav pamata bažām, ka tās nebūtu gatavas uzņemt koronavīrusa pacientus, norāda Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs.

Pašlaik nav nevienu zāļu, kas būtu reģistrētas tieši Covid-19 ārstēšanai, tomēr šīs pandēmijas ietvaros vairākas zāles, kas reģistrētas citu slimību ārstēšanai, tiek izmantotas pacientiem ar Covid-19 infekciju.

Jaunā koronavīrusa epidēmija nav vienīgais, kas pašlaik uztrauc slimnīcas. Nelaimīgā kārtā Covid-19 krīzes karstumā vienam no lielākajiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas korpusiem spēcīgs vējš daļēji norāva jumtu.

Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, bailes saslimt ar Covid-19, kā arī izolācija un vientulība, kas veicinājusi trauksmi. Pacienti bailēs no vīrusa nereti novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī, “Neatkarīgajai” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.

Labklājības ministrija konstatējusi divus gadījumus, kad bez vecāku aprūpes palikušu bērnu pēc ārstēšanās slimnīcā krīzes centrs neuzņem atpakaļ. Abi bērni ārstējās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet, kad ārstēšanās process jau bija noslēdzies, krīzes centrs atteicās bērnus uzņemt atpakaļ.

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību.

Valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības dēļ, taču varētu vienoties par ierobežojumu mazināšanu. Pirms šodien paredzētās ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šo jautājumu vērtē juristi, jo ar ārkārtas situāciju ir saistītas arī valstī paredzētās sociālās garantijas un citi atbalsta mehānismi gan ekonomikai, gan veselības un izglītības nozarēm.

Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.

Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par solītā finansējuma piešķiršanu mediķu un pedagogu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

Sabiedrībai vienmēr ir bijis vieglāk cilvēkus sadalīt sociālās grupās un pieņemt, ka vienai sociālai grupai ir vairāk resursu, bet citai ir mazāk, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu, tomēr šī ārkārtas situācija parāda, cik liela nozīme ir cilvēka individuālajiem resursiem. Intervijā Neatkarīgajai centra pret vardarbību Dardedze valdes locekle, sociālā darba eksperte Laila Balode saka: sociālajiem darbiniekiem līdzīgi kā mediķiem tagad ir jābūt pirmajās rindās un jāsniedz palīdzība cilvēkiem.

Stingrāks masku lietošanas ieteikums iedzīvotājiem no atbildīgajām iestādēm varētu nākt brīdī, kad valdība lems par ierobežojumu samazināšanu, kā rezultātā varētu palielināties cilvēku aktivitāte veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Veselības nozarē par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā kopumā piemaksas izmaksātas 3996 darbiniekiem, šim mērķim izlietojot 570 055 eiro, liecina Veselības ministrijas dati.

Kompensējamo zāļu izsniegšanas jaunās kārtības pirmajā darbības mēnesī 88 procentos recepšu bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Recepšu skaits, kur ierakstīta zāļu aktīvā viela un līdz ar to aptiekā pacientam izsniegts lētākais medikaments, pieaudzis vairākkārt, jo martā šādu recepšu īpatsvars nepārsniedza 15 procentu.

Covid–19 pandēmija un tās dēļ izsludinātā ārkārtas situācija pamudinājusi valdību pievērsties sociālajām iemaksām. Apspriežot Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu par dīkstāves pabalstiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, valdība uzdevusi dažu dienu laikā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Jau šonedēļ šo ziņojumu plānots apspriest valdībā.

Bezdarbnieki, kuriem ārkārtas situācijas laikā beidzies bezdarbnieka pabalsta periods un kuri nevar atrast darbu, varēs pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam. Tiesa, tas nevarēs būt lielāks par 180 eiro. Saeima divu dienu laikā maina viedokli, cik lielam šādam pabalstam būt, ņemot vērā arī kritiskās piezīmes, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot 130 eiro apmērā, kā tas sākotnēji tika plānots, tas būtu mazāks nekā dīkstāves pabalsts.

Mēs izdzīvosim un dzīvosim, sarunā ar Neatkarīgo saka RB Cafe valdes loceklis, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīca, kas uz ārkārtas situācijas laiku ir slēgta, plāno daļēji atsākt darbu un piedāvāt visiem interesentiem pašceptu maizi. Pagaidām tas vēl ir ideju un izmēģinājumu līmenī, tomēr neviens rokas nav nolaidis pat tik sarežģītos apstākļos kā situācijā, kad valstī izsludinātais atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem kafejnīcai gājis secen.

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.