Inga Paparde / Autori

Pacientus visvairāk satrauc atceltie izmeklējumi un konsultācijas, bailes saslimt ar Covid-19, kā arī izolācija un vientulība, kas veicinājusi trauksmi. Pacienti bailēs no vīrusa nereti novēloti vēršas arī pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības un slimnīcā nokļūst jau kritiskā stāvoklī, “Neatkarīgajai” saka biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Neizbrīna, ka tieši šā gada februārī Nacionālā veselības dienesta direktors Edgars Labsvīrs pieņēma lēmumu atstāt darbu dienestā un valsts pārvaldē vispār. Februārī vēl pirms Covid-19 pandēmijas galvenā aktualitāte Nacionālā veselības dienesta darba kārtībā un, visticamāk, arī E. Labsvīra dienasgrāmatā bija e-veselība.

Labklājības ministrija konstatējusi divus gadījumus, kad bez vecāku aprūpes palikušu bērnu pēc ārstēšanās slimnīcā krīzes centrs neuzņem atpakaļ. Abi bērni ārstējās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet, kad ārstēšanās process jau bija noslēdzies, krīzes centrs atteicās bērnus uzņemt atpakaļ.

Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību.

Valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības dēļ, taču varētu vienoties par ierobežojumu mazināšanu. Pirms šodien paredzētās ārkārtas valdības sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šo jautājumu vērtē juristi, jo ar ārkārtas situāciju ir saistītas arī valstī paredzētās sociālās garantijas un citi atbalsta mehānismi gan ekonomikai, gan veselības un izglītības nozarēm.

Latvijā joprojām nav kvalitatīva vēža reģistra, un tas ir viens no sāpīgākajiem posmiem onkoloģijas jomā pašlaik Latvijā. Reģistram ne tikai jāuzskaita, cik mūsu valstī ir onkoloģijas pacientu, bet jābūt pilnvērtīgai informācijai par pacientiem nozīmēto un saņemto terapiju, kas ļautu sekot ne tikai ārstēšanās rezultātiem, bet arī naudas plūsmai, kas tiek novirzīta vēža ārstēšanai. Šādu viedokli pauž Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs onkoķirurgs Jānis Eglītis.

Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par solītā finansējuma piešķiršanu mediķu un pedagogu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados.

Sabiedrībai vienmēr ir bijis vieglāk cilvēkus sadalīt sociālās grupās un pieņemt, ka vienai sociālai grupai ir vairāk resursu, bet citai ir mazāk, lai veiksmīgāk krīzi pārvarētu, tomēr šī ārkārtas situācija parāda, cik liela nozīme ir cilvēka individuālajiem resursiem. Intervijā Neatkarīgajai centra pret vardarbību Dardedze valdes locekle, sociālā darba eksperte Laila Balode saka: sociālajiem darbiniekiem līdzīgi kā mediķiem tagad ir jābūt pirmajās rindās un jāsniedz palīdzība cilvēkiem.

Stingrāks masku lietošanas ieteikums iedzīvotājiem no atbildīgajām iestādēm varētu nākt brīdī, kad valdība lems par ierobežojumu samazināšanu, kā rezultātā varētu palielināties cilvēku aktivitāte veikalos, sabiedriskajā transportā un citās publiskās vietās.

Veselības nozarē par darbu Covid-19 ārkārtas situācijas laikā kopumā piemaksas izmaksātas 3996 darbiniekiem, šim mērķim izlietojot 570 055 eiro, liecina Veselības ministrijas dati.

Kompensējamo zāļu izsniegšanas jaunās kārtības pirmajā darbības mēnesī 88 procentos recepšu bija ierakstīts starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb aktīvā viela, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Recepšu skaits, kur ierakstīta zāļu aktīvā viela un līdz ar to aptiekā pacientam izsniegts lētākais medikaments, pieaudzis vairākkārt, jo martā šādu recepšu īpatsvars nepārsniedza 15 procentu.

Covid–19 pandēmija un tās dēļ izsludinātā ārkārtas situācija pamudinājusi valdību pievērsties sociālajām iemaksām. Apspriežot Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu par dīkstāves pabalstiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, valdība uzdevusi dažu dienu laikā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Jau šonedēļ šo ziņojumu plānots apspriest valdībā.

Bezdarbnieki, kuriem ārkārtas situācijas laikā beidzies bezdarbnieka pabalsta periods un kuri nevar atrast darbu, varēs pieteikties bezdarbnieka palīdzības pabalstam. Tiesa, tas nevarēs būt lielāks par 180 eiro. Saeima divu dienu laikā maina viedokli, cik lielam šādam pabalstam būt, ņemot vērā arī kritiskās piezīmes, ka bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot 130 eiro apmērā, kā tas sākotnēji tika plānots, tas būtu mazāks nekā dīkstāves pabalsts.

Mēs izdzīvosim un dzīvosim, sarunā ar Neatkarīgo saka RB Cafe valdes loceklis, biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīca, kas uz ārkārtas situācijas laiku ir slēgta, plāno daļēji atsākt darbu un piedāvāt visiem interesentiem pašceptu maizi. Pagaidām tas vēl ir ideju un izmēģinājumu līmenī, tomēr neviens rokas nav nolaidis pat tik sarežģītos apstākļos kā situācijā, kad valstī izsludinātais atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem kafejnīcai gājis secen.

Tiesībsargs iesniedzis Satversmes tiesā jau nākamo pieteikumu saistībā ar sociālo nodrošinājumu, šoreiz par minimālās vecuma pensijas apmēra neatbilstību Satversmei. Minimālās pensijas pamata apmērs ir vien 80 eiro, un pat ar lielu darba stāžu minimālā pensija cilvēkiem pārsniedz vien 150 eiro mēnesī. Tiesībsargs aicina tiesu atzīt Ministru kabineta noteikumu par minimālās vecuma pensijas apmēru 2. un 3. punktu par neatbilstošiem Satversmes 1., 91. un 109. pantam.

Līdz šim Latvijā miruši deviņi cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19 – septiņi cilvēki miruši slimnīcā, bet divi – ārpus stacionāra. Visi pacienti miruši aprīlī, bet 11. aprīlī vienā dienā reģistrēti divi nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Rīgas Austrumu slimnīca atsākusi pakāpeniski sniegt izmeklējumus un ambulatorās konsultācijas pirmreizējiem pacientiem pie ārstiem-speciālistiem. Arī Stradiņa slimnīca, atjaunojot ambulatoro palīdzību, īpašu uzmanību pievērš drošības pasākumiem, lai nepieļautu Covid-19 izplatīšanās risku, tāpēc, piemēram, pacienti nedrīkstēs pulcēties uzgaidāmajās telpās un visiem būs jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi.

Latvija iegādājusies astoņus miljonus sejas aizsarglīdzekļu – medicīniskās maskas ārstniecības personālam slimnīcās un citām iestādēm, lai sargātos no Covid-19 un ierobežotu vīrusa izplatību. Kādas tieši maskas atbildīgās iestādes iepirkušas un vai tās ir derīgas mediķiem, strādājot ar pacientiem, starp kuriem varētu būt arī koronavīrusa inficētas personas? Uz šiem jautājumiem atbild Nacionālais veselības dienests, Stradiņa slimnīca un Rīgas Austrumu slimnīca.

Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, krīzes pabalsti Covid-19 pandēmijas dēļ būs nepieciešami vismaz 18 000 Latvijas iedzīvotāju. Pašlaik sociālā situācija nav tik smaga, kā to varēja gaidīt, tomēr tā jau pavisam drīz varētu mainīties, jo pieredze rāda, ka sociālās sekas ekonomiskai vai šajā gadījumā ar pandēmiju saistītajai krīzei seko vēlāk.

Piemaksu piešķiršanu mediķiem un citiem nodarbinātajiem ārkārtas situācijas laikā paredz šā gada 27. martā izdotais veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums. Piemaksām valdība atvēlēja naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – ne vairāk kā astoņus miljonus eiro.

Latvijā nupat kā ir stājusies spēkā jauna kārtība kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un tas noticis faktiski vienlaikus ar ārkārtas situācijas izsludināšanu saistībā ar jaunā koronavīrusa Covid–19 pandēmiju. Vai jaunā kārtība attaisnos sevi, vai beidzot Latvijas pacienti maksās mazāk par zālēm, kā arī – kādus risinājumus farmācijas nozare vēl piedāvā lēmumu pieņēmējiem, par to Neatkarīgās saruna ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru dr. Valteru Bolēvicu. Asociācija apvieno inovatīvu zāļu izgudrotājus un ražotājus no visas pasaules.

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad Latvijā gan ar ikdienas, gan speciāli organizētiem lidmašīnu reisiem atgriezās simtiem Latvijas valstspiederīgo, kurus īpaši uz robežas nekontrolēja un neskatījās, vai, kā un uz kurieni šie cilvēki dodas, lai divas nedēļas pavadītu pašizolācijā, tagad atbraucējiem ir nodrošināti arī speciāli autobusu reisi faktiski līdz pat mājām.