Inga Paparde / Autori

«Šī krīze ļoti spilgti izgaismo visus tos trūkumus, kas veselības sistēmā krājušies gadu gaitā, piemēram, nepietiekamos cilvēkresursus. Latvijas medicīna ilgstoši ir pastāvējusi no tā, ka cilvēki strādā vairākās darba vietās, kam šodienas apstākļos var būt ļoti augsta cena,» pēc tikšanās ar Valsts prezidentu atzina Latvijas lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, arī Bērnu slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Riska grupa Covid-19 epidēmijas apstākļos ir visi pacienti ar hroniskām slimībām, īpaši iedzīvotāji ar hroniskām elpceļu saslimšanām. Diemžēl pašlaik mums nav zināmi vai pieejami ieteikumi, kā rīkoties Covid-19 epidēmijas apstākļos šiem riska grupu pacientiem un kā saņemt atbilstošāko veselības aprūpi, sarunā ar Neatkarīgo atzīst Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento veselības politikas koordinatore Iveta Neimane. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2019. gadā veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas provizoriskiem datiem, 116 000 Latvijas iedzīvotāju ir elpošanas ceļu hroniskās slimības. Ekspertu vērtējumā tieši cilvēkiem ar hroniskām elpceļu slimībām ir lielākais risks, inficējoties ar Covid-19, saskarties ar šīs infekcijas izraisītajām komplikācijām. I. Neimane norāda, ka, analizējot Spānijas situāciju pašreizējās epidēmijas laikā un viņu pieredzi, secināts, ka lielais nāves gadījumu skaits inficēto ar Covid-19 vidū ir saistīts ar laikus neapzinātu un nenovērtētu hronisko pacientu situāciju un aprūpi.

Inficējoties ar Covid-19 kādam no mediķiem, karantīnai jāpakļauj ne tikai pats ārsts, ārsta palīgs vai māsa, bet arī citi mediķi un pacienti, ar kuriem ārsts kontaktējies vai kurus ārstējis. Kopumā pašlaik ir zināms, ka ar jauno koronavīrusu Covid-19 inficējušies 11 mediķi (saslimšana apstiprināta laboratoriski), bet karantīnā ir vairāki desmiti ārstniecības personu un citi slimnīcu darbinieki.

Valdība pastiprinājusi drošības pasākumus jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Turpmāk ir aizliegti jebkādi publiski pasākumi un, atrodoties publiskās vietās, ir jāievēro divu metru distance. Tas attiecas gan uz publiskām ārtelpām, piemēram, parku, gan uz iekštelpām. Vienīgais atļautais publiskais pasākums līdz pat ārkārtas situācijas beigām ir bēres, taču arī šajā pasākumā vienam no otra, izņemot ģimenes locekļus, ir jāturas divu metru attālumā.

Bīstamākā vieta, kur var izveidoties koronavīrusa Covid-19 uzliesmojuma perēklis, ir ārstniecības iestādes, jo «medicīnas darbinieki ir staigājoši vīrusa multiplikatori», gan arī tādēļ, ka pacienti, kurus viņi ārstē, ir daudz ievainojamāki no veselības viedokļa un inficēšanās gadījumā ar koronavīrusu būtu ar smagākām slimības sekām, skaidrojot noteiktos ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumus, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Sākoties vīrusa Covid-19 vietējai transmisijai, Veselības ministrija nākamnedēļ varētu noteikt papildu ierobežojumus cilvēku kustībai sabiedriskās vietās. «Epidemiologi rosina sašaurināt cilvēku pulcēšanos, tāpēc Veselības ministrija strādā pie jauniem noteikumiem,» pēc valdības sēdes ceturtdien pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pieļauj ārkārtas situācijas Covid-19 dēļ pārskatīt bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, lai cilvēki, kuri palikuši bez darba, nepaliktu bez iztikas līdzekļiem. Īpaši svarīgs šis jautājums ir dažādos alternatīvos režīmos strādājošajiem, kuri pašlaik nemaz nevar reģistrēties bezdarbnieku statusā. Īsi pirms koronavīrusa epidēmijas valdība samazināja bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, kā arī pabalsta apmēru, kas tagad var atspēlēties uz visiem bez darba palikušajiem.

Sociālās apdrošināšanas budžets ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām, un neapšaubāmi Covid-19 epidēmijas dēļ ieviestā ārkārtas situācija ne tikai Latvijā, bet kopumā pasaulē būtiski ietekmēs sociālo budžetu. Pašlaik, kā rāda Labklājības ministrijas dati, sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus, līdz ar to arvien papildinās uzkrājums, taču prognozēt, kā aina mainīsies tuvākajos mēnešos, ir sarežģīti pat ekspertiem.

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju Sustento, kas pārstāv cilvēkus ar hroniskām slimībām, satrauc plānotie ierobežojumi veselības aprūpē, kuri ievērojami sašaurinās pakalpojumu klāstu, ko savā ikdienā izmanto šie pacienti, Neatkarīgajai atzina Sustento politikas koordinatore Iveta Neimane.

Valdība konceptuāli vienojusies lielāku algu ārkārtas situācijā maksāt noteiktām mediķu grupām. Pēc vairāku stundu ilgās valdības sēdes veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka mediķi, kuri strādā Covid-19 krīzes apstākļos, jau pie marta algas saņems līdz pat 50 procentu piemaksas. Bez šaubām, lēmums ir pareizs, jo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā vai laboratorijās, kuras dienu un nakti testē paraugus no iedzīvotājiem ar aizdomām par koronavīrusu Covid-19, strādā paaugstinātas slodzes apstākļos.

Kādu palīdzību turpinās sniegt slimnīcas un vai Veselības ministrija izvērtēs pacientes nāves gadījumu, kad, visticamāk, nepieciešamā aprūpe tika sniegta novēloti, par to Neatkarīgās saruna ar Veselības ministrijas valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologiem arvien grūtāk kļūst izsekot visiem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, jo cilvēki neizstāsta visu ne par viesošanos ārzemēs, ne par ikdienas gaitām un satikšanos ar citām personām. Tāda situācija izveidojusies arī attiecībā uz pašreiz skaļāko jaunā koronavīrusa inficēšanās gadījumu, proti, ar Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa slimību, kuras dēļ par kontaktpersonām atzīts līdz šim lielākais cilvēku skaits.

Bažās par pacientu ar jauno koronavīrusu skaita pieaugumu Latvijas lielākās slimnīcas būtiski ierobežo veselības aprūpes pakalpojumus. Vispirms tas attiecas uz plānveida veselības aprūpi, bet no pirmdienas, 23. marta, arī uz lielāko daļu ambulatoro pakalpojumu – slimnīcas vairs nesniegs konsultācijas un neveiks ambulatoros izmeklējumus. Šāds lēmums vēl nav pieņemts, bet, iespējams, ambulatorā palīdzība būs jāierobežo vai jāpārtrauc pavisam arī veselības centros un poliklīnikās.

Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas kontekstā Pasaules veselības organizācijas (PVO) pārstāvju, atsaucoties uz atsevišķu ekspertu novērojumiem, paziņojums, ka pacientiem, kuri inficējušies ar koronavīrusu, drudža un sāpju ārstēšanai kā pirmo izvēli izmantot paracetamolu un atturēties no ibuprofēna lietošanas, sacēlis vētru pacientu vidū visā pasaulē.

Situācijā, kad cilvēku interese par jauno koronavīrusu Covid-19 būtiski pieaugusi un palielinājusies nepieciešamība veikt testus, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests izveidojis jaunu tālruni 8303, uz kuru Covid-19 analīžu veikšanai aicināti zvanīt iedzīvotāji ar viegliem saslimšanas simptomiem. Pacientiem ar smagiem veselības traucējumiem jāzvana 113. Visticamāk, pieteikumi analīžu veikšanai uz Covid-19 palielināsies, jo valsts apmaksātus izmeklējumus tagad var veikt visiem no ārzemēm atbraukušajiem iedzīvotājiem ar šīs slimības simptomiem.

Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība stāsies spēkā kā plānots no šā gada 1. aprīļa, neraugoties uz ārkārtas situāciju jaunā koronavīrusa Covid-19 dēļ. Veselības ministrija uzskata, ka koronavīrusa epidēmija nebūs traucēklis būtiskām pārmaiņām zāļu izrakstīšanā un izsniegšanā pacientiem, gluži otrādi – krīzes apstākļos tas nozīmēs vairāk pieejamu medikamentu pacientiem.

Līdz šim nav saņemti ziņojumi par pašreizēju tirgū esošu zāļu nepieejamību vai piegādes traucējumiem saistībā ar Covid-19 slimības izplatību, Neatkarīgajai apliecināja Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

Noskaidrojot visu 60 ar jauno koronavīrusu Covid-19 saslimušo ikdienas gaitas, epidemiologi secina: vietējā vīrusa cirkulācija un slimības pārnešana no iedzīvotāja iedzīvotājam Latvijā nesaistīti ar ceļojumiem uz ārzemēm tomēr vēl nenotiek. Tomēr saslimušo skaits pieaug visās Eiropas valstīs un tas varētu būt tikai laika jautājums, kad vīruss pārkāps šo robežu. Otrdien Latvijā konstatēts rekordliels koronavīrusa Covid-19 saslimušo skaits – 26, no tiem četri jauni inficēti pacienti noskaidroti Rīgas lidostā izvietotajā mobilajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta punktā. Reģistrēts arī pirmais saslimušais bērns, kurš bijis ceļojumā ārzemēs.

Valdība ceturtdien pieņēma lēmumu visā Latvijā izsludināt ārkārtas situāciju – šodien visās skolās tiek pārtrauktas mācības, ierobežota kultūras un sporta pasākumu norise, bet epidemioloģiskās drošības pasākumi iedzīvotājiem, kuri atgriežas no vīrusa skartajām valstīm, ir obligāti, nevis tikai ieteikums ievērot tos brīvprātīgi.

Nesagaidot konkrētu lēmumu netaisnības likvidēšanā attiecībā uz pensiju piemaksām, Satversmes tiesu tuvākajās dienās sasniegs pieteikums, apstrīdot pensiju likuma normu atbilstību Satversmei.

Konkurences padome jau pērn aktualizēja jautājumu par zāļu uzcenojumiem, kuri Latvijā ir liekāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Lieltirgotavu un aptieku piecenojumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis zāles sadārdzina, un par šo sadārdzinājumu maksā pacienti.

Brīvprātīgās karantīnas laikā cilvēkiem, kuri atgriezušies no koronavīrusa Covid-19 skartajām teritorijām, valsts visos gadījumos nav paredzējusi apmaksāt slimības lapas. Divu nedēļu darbnespēju paredzēts segt tikai tajos gadījumos, ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņš ir bijis kādā no koronavīrusa epicentriem, kā arī ja viņš ir kontaktpersona apstiprinātam ar Covid-19 saslimušam pacientam.