Inga Paparde / Autori

Netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi, tā Stradiņa slimnīcas vadība pamato lēmumu pārtraukt būvniecības līgumu ar uzņēmumu “Velve”.

Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā. Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no pētījumā analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.

Mētrienes pagasta pasta nodaļa Madonas novadā nupat kā slēgta. Tas pagasta cilvēkiem bija šoks, jo visi cerēja, ka nelielā pasta nodaļa pagastmājas telpās turpinās darboties – izmaksāt pensijas, pieņemt maksājumus, saņemt un izsniegt paciņas – arī turpmāk. “Mēs valstī daudz runājam par depresiju, bet te atņemam lauku cilvēkiem vēl vienu iespēju iziet no mājas,” “Neatkarīgajai” saka Ilona Zalāne, Mētrienes pagasta pārvaldes vadītāja.

Pabalsti ģimenēm ar bērniem nav pārskatīti un palielināti vairāk nekā desmit gadus. Turpinoties nevalstisko organizāciju uzsāktajai diskusijai, Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus pabalstu palielināšanai.

Desmitā daļa Latvijas senioru saņem pensijas no 200 līdz 300 eiro, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vidējā pensija Latvijā, savukārt vēl mazākas pensijas – līdz 200 eiro – saņem pieci procenti senioru.

Latvijas Diabēta asociācija iesniegusi Saeimā kolektīvo iesniegumu, ko platformā “Mana Balss” parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Iedzīvotāju paraksti savākti diezgan īsā laika posmā, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav vienaldzīgi pret diabēta pacientu aktuālajām problēmām.

Gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadā saņēma atbalstu pārtikai un pamata materiālo palīdzību. Tās ir trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes un iedzīvotāji krīzes situācijā. Par pārtikas paku izsniegšanu atbildīgo iestāžu aplēses liecina, ka finansējuma visu vajadzību apmierināšanai nepietiks un jau šogad valdībā tiks iesniegts ziņojums ar papildus nepieciešamās naudas aprēķinu.

Latvijā sezonālā vakcinācija norit gan pret Covid-19, gan gripu. Lai arī senioriem valsts pilnībā apmaksā šīs vakcīnas, jaunākie dati rāda, ka pret Covid-19 vakcīnu saņēmuši vien pieci procenti senioru, bet pret gripu – tikai 15 procenti.

Latvijā zāļu cenas pašlaik ir augstākas nekā kaimiņvalstīs, jo kompensējamām un nekompensējamām zālēm tiek piemēroti atšķirīgi lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, Latvijā ir lielāka pievienotās vērtības nodokļa likme zālēm, kā arī kopumā zāļu kompensācijai atvēlētais finansējums Latvijā ir zemākais Baltijas valstīs, kas ietekmē ne tikai zāļu pieejamību, bet arī kopējo cenu medikamentiem.

Latvijā izsludināta gripas epidēmija. Pieaugot gripas izplatībai un intensitātei, ar Covid-19 saslimušo skaits mazinās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra informācija.

Līdz šā gada martam atbildīgajām ministrijām jāvienojas, kādā veidā meitenēm no 11 līdz 19 gadiem nodrošināt bezmaksas higiēnas preces skolās. Iedzīvotāju parakstītā iniciatīva ir guvusi atsaucību un jau vairākas reizes ir izskatīta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Pašlaik, ceļojot Eiropas Savienībā, nav jāaizpilda pasažiera lokalizācijas veidlapa vai jāuzrāda derīgs ES digitālais Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcināciju, Covid-19 pārslimošanu vai negatīvu testa rezultātu, tomēr valdība no tā negrasās atteikties. Pastāv iespēja, ka kāda valsts, mainoties epidemioloģiskajai situācijai, šādu sertifikātu varētu atkal pieprasīt. Veselības ministrijā stāsta, ka jau tagad ir vairākas ne Eiropas Savienības valstis, kuras ieceļojot šādu dokumentu prasa.

Lai arī Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums un infekcijas izplatība stabilizējusies, slimnīcās joprojām nonāk liels skaits Covid-19 pacientu, un gada pēdējās nedēļās reģistrēts 41 nāves gadījums pacientiem ar koronavīrusu. Gripas izplatība epidēmijas mērogus vēl nav sasniegusi, un nav reģistrēts neviens nāves gadījums.

Stiprinot e-veselības sistēmas drošību, šogad šai sistēmai vairs nebūs iespējams pieslēgties ar internetbankas kodu kalkulatoru starpniecību, kurus lieto liela daļa senioru.

Migrēnas pacienti jau no novembra gaida apsolīto zāļu kompensāciju, tomēr agrākais, kad pirmo migrēnas medikamentu varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā, ir nākamā gada sākums.

Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.

Latvijas pacienti slimnīcās lielākoties saskaras ar laipnu attieksmi no mediķu puses, liecina pacientu trīs gadu pieredzes apkopojums Latvijas slimnīcās. Pacientu īpatsvars, kas atzīst, ka mediķi vienmēr ir izturējušies laipni un ar cieņu, neraugoties uz nereti skarbajiem stāstiem masu informācijas līdzekļos, ir ļoti augsts – vidēji 87 procenti pacientu atzinuši, ka no ārstiem vienmēr saņēmuši laipnu attieksmi. Vairumā gadījumu tāda ir bijusi arī no citiem mediķiem.

Nākamā gada sākumā tiks palielināti vairāku pabalstu apmēri, un, lai arī šis pabalsta palielinājums nav liels, arī par to šajā gadā notika sīvs cīniņš. Tas radīja vai drīzāk nemazināja iespaidu, ka ir valsts izdevumi, kuriem “budžeta iespējas” nav tik būtiski ņemt vērā, bet ir maksājumi, kur fiskālajai disciplīnai ir noteicošais vārds.

Sarežģīto pensiju piemaksu jautājumu likumdevējs tomēr nolēmis risināt. Pensiju piemaksas plāno piešķirt pakāpeniski, jo finansiālu apsvērumu dēļ, kā to apgalvo valdība, visiem pensionāriem tās sākt maksāt neesot iespējams.

Diabēta pacienti un viņu ģimenes ilgstoši cīnās par atbilstošas veselības aprūpes pieejamību. Lai dzīvotu iespējami pilnvērtīgu dzīvi, diabēta pacienti slimības kontrolei izmanto nepārtraukto glikozes monitorēšanas sistēmu, kas ļauj regulēti novērot, kāds ir cukura līmenis asinīs. Tomēr attiecībā uz Latviju ir viens “bet” – šādu sistēmu valsts apmaksā tikai bērniem līdz 18 gadiem.

Jautājums – vai veselības nozarei tuvojas zelta laiki –, protams, ir retorisks. Mēs visi vēlētos, lai Latvijā veselības aprūpe būtu ja ne labi, tad vismaz atbilstoši vidējiem Eiropas Savienības rādītājiem finansēta. Tikai tad mēs varētu teikt, ka tā ir ieguvusi plānu apzeltījuma virskārtiņu.

Ņemot vērā kopējo diabēta pacientu skaitu Latvijā, kas mērāms tūkstošos, nepilni simt cilvēki, kuri šīs slimības komplikāciju dēļ ir zaudējuši spēju staigāt, iespējams, nav daudz. Tomēr kāju amputācija ir tikai vienas no sekām, ar ko saskaras diabēta pacienti.