Inga Paparde / Autori

Pēc Austrijas iniciatīvas, Eiropas Savienības Padome skatījusi jautājumu par bērnu pabalstu indeksāciju jeb citiem vārdiem runājot – pabalstu apmēru ierobežošanu. Austrijas valdība vēlas indeksēt pabalstus, kurus maksā Austrijā strādājošo citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu bērniem, kuri Austrijā nedzīvo, uzskatot, ka austrieši ir pārāk dāsni. Proti, Austrijas pabalstu apmērs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, kur dzīves līmenis un vispārējie iedzīvotāju ienākumi ir daudz zemāki nekā Austrijā.

Latvijas ģeologi šosestdien dosies pirmajā ekspedīcijā uz Antarktīdu, lai veiktu ledāju pētījumus un turpinātu attīstīt polāro pētījumu jomu Latvijā.

Pēc Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rosinājuma ir uzsākts kriminālprocess par Krimināllikuma 171. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu par iespējamo aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiālē Kapseļu ielā.

Tiesībsargs Juris Jansons par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatētajiem pārkāpumiem vērsies pie Valsts prezidenta, Saeimas un valdības, kā arī pie ģenerālprokurora un savās pārbaudēs neapstāsies. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere apliecināja, ka Tiesībsarga birojs plānojis pārbaudīt visas psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā.

Līdz šim e-veselības sistēmā izrakstīts jau miljons e-recepšu, gandrīz 70 procenti e-recepšu izrakstītas pēc šāgada 1. janvāra, kad e-recepšu izrakstīšana valsts kompensējamo zāļu saņemšanai kļuva obligāta, Neatkarīgo informēja Nacionālajā veselības dienestā.

Pacienti un mediķi aicina Saeimu un valdību uzlabot melanomas – agresīva ādas vēža – ārstēšanas praksi. Eurostat dati liecina, ka Latvija Eiropas valstu vidū uzrāda pietiekami zemus melanomas sastopamības rādītājus, ieņemot sesto zemāko vietu, bet mirstības rādītāji Latviju ierindo augstajā trešajā vietā, mirstībai sasniedzot vairāk nekā 40 procentus.

Veselības ministrija regulāri izmaksā piemaksas pie darba algas vismaz pusei savu darbinieku, piemēram, 2017. gada oktobrī, novembrī un decembrī piemaksas 20 līdz 30 procentu apmērā no darba algas saņēma 66 no 129 darbiniekiem. Skaidrojumā Neatkarīgajai Veselības ministrija atsaucas uz faktu, ka tieši šai ministrijai ir vēsturiski viens no zemākajiem vidējiem atalgojumiem valsts pārvaldē, tāpēc piemaksas ir veids, kā maksāt labiem darbiniekiem lielāku algu.

Vienā no palātām, kurā ir tikai un vienīgi gultas, pie sienas ir papīrītis. Tas ir kalendārs, ko bērns ir pagatavojis pats, sarakstījis datumus un katru nodzīvoto dienu slimnīcā nosvītro. Uz jautājumu bērnam, kā tu pavadi dienu slimnīcā, bērns pēc ilgas pārdomu pauzes atbild: skatos laukā pa logu... Tā ir tikai viena no ainām, kas atklājusies Tiesībsarga biroja speciālistiem pārbaudes laikā bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži. Bērniem nav atļautas nekādas personiskās lietas, ne grāmatas, žurnāli, zīmēšanas papīrs, pārtika, rotaļlietas, ar to izskaidrojams tukšums palātās, kas pārsteidzis ekspertus. Taču tas nav pats skarbākais secinājums. Slimnīcā, kurā būtu jāpalīdz bērniem ar psihiskām slimībām atveseļoties, ar un bez pamatojuma bērni pakļauti, iespējams, cietsirdībai, nepaklausīgus bērnus fiksējot pie gultām.

Nacionālais veselības dienests kompensējamo zāļu sarakstā no šā gada ir iekļāvis trīs jaunus medikamentus – prostatas, krūts un neiroendokrīnā ļaundabīgā audzēja ārstēšanai.

Natālija, Līga, Olga, Aivars, Tatjana, Ivita – tie ir tikai dažu vēža pacientu vārdi, kuri lūguši sabiedrības atbalstu un ziedojumus medikamentu iegādei. Lai arī katram pacientam ir savs unikāls dzīvesstāsts un pieredze, kā atklāts ļaundabīgs audzējs – plaušu, krūts, zarnu, olnīcu vēzis, melanoma, sarkoma, šo cilvēku stāsti cīņā par zālēm ir ļoti līdzīgi – ārstu konsīlijs, lēmums par efektīvākām zālēm, lūgums tās apmaksāt par valsts budžeta līdzekļiem un atteikums.

Uz izmeklēšanas laiku no amata atstādināta Bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži valdes locekle Ilona Balode saistībā ar Veselības inspekcijas konstatētajiem pārkāpumiem slimnīcā. Cilvēktiesību pārkāpumus psihoneiroloģiskajā slimnīcā konstatējis Tiesībsarga birojs, kurš sācis pārbaudes lietu pēc pagājušā gada laikā saņemtajām sūdzībām no pacientu vecākiem.

Nacionālais veselības dienests informē, ka 90 procenti ārstniecības iestāžu, kas nodrošina speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, dienas stacionāra un citus ambulatoros pakalpojumus, ir noslēgušas līgumu par valsts apmaksātu ambulatoru medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2018. gadā un turpmākos divus gadus.

Mediķu algu palielināšanā Veselības ministrija cer uz slimnīcu vadītāju saprātu: ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirtie papildu miljoni eiro iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, bet konkrēts darba samaksas palielinājums konkrētiem mediķiem atstāts slimnīcu vadību rīcībā. To, kāda būs mediķu palielinātā alga, ārsti, māsas un sanitāri uzzinās februārī, kad saņems šāgada pirmo algu.

Medmāsas, vecmātes, ārsti un sanitāri vēl nezina, cik lielas būs viņu algas šajā gadā – slimnīcas to rēķina. Veselības ministrijas šodien sabiedrību informēs par mediķu algu pieaugumu. Taču laikā, kad mediķi ilgstoši cīnījušies – ar streikiem un protestiem vai aiziešanu no darba – par savu atalgojumu, ir personas, kuras algas pielikumu vai piemaksas pie algas saņem, vēl nesākušas reāli strādāt.

Ienākumu līmenis, lai cilvēku sauktu par trūcīgu, nav mainījies kopš 2009. gada, kad krīzes laikā tas tika noteikts kā konstanta summa, pretēji iepriekš noteiktajam – 50 procenti no attiecīgā gada 1. janvārī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēra.

Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien pēc ilgāka pārtraukuma izskata priekšlikumus smēķēšanas ierobežošanai. Viens no priekšlikumiem ir aizliegt mazumtirdzniecības vietās izvietot tabakas izstrādājumus, tostarp arī elektroniskās smēķēšanas ierīces. Saeima saņēmusi arī virkni iebildumu pret šo priekšlikumu: no tā neesot saprotams, ko nozīmē «aizliegts izvietot» – vai tas nozīmē, ka nedrīkst tirgot vispār; vai priekšlikumu autori padomājuši, cik lielus zaudējumus tas nodarīs ekonomikai. Iespējamos zaudējumus budžetam rēķina arī Finanšu ministrija.

Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem, insulīna sūkņus ik dienu izmanto 72 cukura diabēta pacienti, bet kopumā ar šo diagnozi slimo 820 bērni. «Ne visiem cukura diabēta pacientiem ir nepieciešams insulīna sūknis, taču bērniem, kuriem tas ir nozīmēts terapijā, tam ir būtiska nozīme,» uzsver Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Una Lauga-Tuņina. Līdz šim valsts šo sūkņu iegādi neapmaksāja pat bērniem, un pietiekami augsto izmaksu dēļ tikai reta ģimene to varēja iegādāties.

Slimnīcu nākotne atkarīga no politiskiem lēmumiem, tāpat kā veselības reforma. To spilgti apliecinājis šīs nedēļas valdības komitejas lēmums, sadalot Eiropas struktūrfondu finansējumu slimnīcu infrastruktūras attīstībai.

Saeimas deputātus izbrīna prokuratūras neieinteresētība e-veselības sistēmas izveides un amatpersonu atbildības izvērtēšanā, tāpēc viņi gatavojas rīkoties paši. Visticamāk, šo izvērtējumu būs jāpapildina arī ar e-veselības datu drošības analīzi, ņemot vērā e-veselības virzienā vērsto uzbrukumu. Jāizvērtē, vai e-veselības aizsardzības sistēma un atbildīgie speciālisti rīkojās pareizi un vai e-veselības sistēma ir spējīga adekvāti aizsargāt visas Latvijas iedzīvotāju medicīniskos datus.

Valdība piešķirs pašvaldībām mērķdotāciju, lai tās varētu palielināt pabalstus audžuģimenēm par bērnu uzturēšanu. Tomēr pusi no nepieciešamā finansējuma jāatrod pašām pilsētām un novadiem.

Sākot ar «netipiskām darbībām» e-veselības darbības traucēšanai un beidzot ar reālu uzbrukumu sistēmai – tas viss noticis dažās dienās, kad Saeimai un prokuratūrai prasa atrast atbildīgās amatpersonas par e-veselības izveidi un traucējumiem pilno darbību. Visticamāk, uzbrukums sistēmai veikts, lai pārbaudītu, uz ko sistēma un tās sargi ir spējīgi. Tas varētu tikt uzlūkots arī kā ideoloģisks uzbrukums – par e-veselības darbu ir saņemts daudz sūdzību, taču līdz šim atbildīgās iestādes apgalvojušas: ar e-veselību viss ir kārtībā, problēmas ir pašiem lietotājiem.