Inga Paparde / Autori

Bezprecedenta gadījums nav tikai tas, ka pirmoreiz Latvijā ministre gaida mazuli un faktiski devusies atvaļinājumā, bet arī tas, ka šīs prombūtnes laikā ministrei padomus sniedz četri padomnieki un viņu skaits pēdējā brīdī papildināts vēl par vienu.

Lai samazinātu gaidīšanas laiku līdz savienojumam, Nacionālais Veselības dienests palielinājis e-veselības sistēmas lietotāju Atbalsta dienesta jaudu. Sūdzības par e-veselības darbu nerimstas, tomēr skaidrojumi palikuši virspusējā līmenī. Diskusijās par to, kāda sistēma un kur nestrādā un kas ir problēmu iemesls, būtiski traucēts ir ārstu un farmaceitu darbs. Šonedēļ e-veselības darbību padziļināti pētīs Saeimas deputāti, kuri pieprasījuši arī prokuratūras iesaisti, jo uzskata, ka ir jāizvērtē atbildība par miljoniem vērtas sistēmas darbības ieviešanu un pašreizējām problēmām.

Slavenā lietuviešu aktiera Donāta Baņoņa dēls Raimunds Baņonis bijis šokēts, uzzinot, ka viņa tēvs sadarbojies ar VDK, un pieļauj iespēju pamest Lietuvu.

Jaunā ģimenes valsts pabalstu piemaksas kārtība stāsies spēkā tikai martā. Tas raisījis daudzu vecāku neizpratni, kāpēc jau janvārī pabalstu apmēri nav mainīti, proti, nav pagājušajā gadā solītās piemaksas. Jaunos pabalstus aprēķinās martā un aprīlī un izmaksās ģimenēm līdz 30. aprīlim, situāciju skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu medicīnā ir ļoti niecīgas – cilvēki nezina, ko un kā drīkst darīt mediķi ar mirušas personas orgāniem, un nezina, ko par orgānu ziedošanu domā viņu tuvinieki.

Saeimai būs jāvērtē priekšlikums likumā noteikt, ka otrā pensiju līmeņa uzkrājums ir mantojams, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma. Manabalss.lv ir savākti vairāk nekā 10 000 cilvēku paraksti par iniciatīvu, kuras autori ir ieguldījumu plānu sabiedrība Indexo, kas savu darbību pensiju fondu jomā uzsāka pagājušajā gadā.

Nacionālais veselības dienests un Latvijas Slimnīcu biedrība vienojušies par nepieciešamību pārskatīt un izdalīt terciāro pakalpojumu tarifus no kopējo veselības aprūpes pakalpojumu tarifu klāsta. Tie ir augsta līmeņa, sarežģīti veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, transplantācijas, kuras arī būtu jāapmaksā atbilstoši, pēc speciāli noteikta tarifa.

Ja cilvēks, kuram ir konstatēta smadzeņu nāve, nav savā dzīvē izteicis aizliegumu viņa orgānu izmantošanai pēc nāves, viņa orgānus var izmantot transplantācijā, – pie šādas nostājas ikdienas darbā, glābjot pacientu dzīvību, pieturas ārsti transplantologi.

«Neesam redzējuši nevienu Veselības ministrijas dokumentu, kas apliecinātu, ka piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tiks izlietoti mūsu pacientu vajadzībām,» Neatkarīgajai apliecina Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele. Veidojot 2018. gada budžetu, Veselības ministrija lepojās, ka pirmoreiz reto slimību ārstēšanai tiks piešķirts būtisks papildu finansējums – pieci miljoni eiro. Tagad pacientus pārstāvošās organizācijas pauž satraukumu par šīs ar likumu piešķirtās naudas likteni.

Jaunā gada sākumā valdība beidzot apstiprināja izmaiņas noteikumos, lai Krona slimības, čūlainā kolīta un psoriāzes pacientiem būtu pieejamākas zāles.

Pēc ugunsgrēka iekšlietu nozares apsaimniekotajā namā Rīgā, Stabu ielā, Ieslodzījuma vietu pārvalde meklēs sev citas telpas.

Nacionālais veselības dienests konsekventi turpina apgalvot, ka e-veselības sistēmā nekādi tehniski traucējumi vairs netiek novēroti, savukārt ģimenes ārsti un pacienti turpina saskarties ar e-veselības darbības problēmām.

Nacionālais veselības dienests apgalvo, ka ar e-veselību viss ir kārtībā un tie traucējumi, kas radušies pirmajās sistēmas obligātajās lietošanas dienās, ir pašsaprotami. Tas gan nesniedz nekādu mierinājumu ģimenes ārstiem, kuri saskārušies ar bezspēcību sistēmas priekšā, jo nevar izrakstīt pacientiem e-receptes un darba nespējas lapas.

Vēl šāgada sākumā Latvijā neviens nesatraucās par Eiropas reģionā uzliesmojušo masalu saslimšanu, jo mūsu valstī pēdējais masalu saslimšanas gadījums bija reģistrēts tikai 2014. gadā.

Ja ārstam vakar izdevās izrakstīt e-recepti, tad aptiekā noteikti zāles tika izsniegtas, taču lielākās problēmas otrajā e-receptes darbības dienā radīja tieši e-veselības gausā darbība, receptes izrakstot. Visticamāk, sistēmas lielās noslodzes dēļ vakar, pirmajā šāgada darba dienā, e-veselība strādāja ļoti lēni vai nestrādāja nemaz. Daudzos medicīnas centros obligātais e-receptes lietošanas nosacījums pat radīja nelielu haosu.

Šis gads atnesīs dažādus jaunumus ikvienā dzīves jomā, taču pārmaiņas skars arī sociālos jautājumus, īpaši pensiju saņēmējiem un ģimenēm. Tiesa, ģimenēm ar bērniem izmaiņas pabalstu izmaksā gan būs tikai no marta.

Vērtējot 2017. gada notikumus veselības nozarē, var iegrimt pesimistiskās pārdomās un redzēt tikai negatīvo, taču var veselības aprūpes reformas aplūkot ar veselīgi kritisku skatu, nezaudējot cerību, ka nākamais gads nāks ar lēmumiem, kas šāgada reformas veselībā pagriezīs valsts iedzīvotājiem par labu.

Nākamais gads atnesīs dažādus jaunumus ikvienā dzīves jomā, taču pārmaiņas skars arī sociālos jautājumus un tieši pensiju saņēmējus.

Veselības ministrija nākamgad valsts kompensējamo medikamentu sarakstā paredzējusi iekļaut jaunus medikamentus ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. Taču pagaidām vēl risinās sarunas ar zāļu ražotājiem, un no vienošanās par inovatīvo medikamentu cenu būs atkarīgs, vai kompensējamo zāļu sarakstu varēs papildināt vēl ar kādu medikamentu.

Pateicoties ģimenes ārstiem par veselo saprātu, veselības ministre Anda Čakša atzina, ka lielākā daļa ģimenes ārstu jau ir pievienojušies gan e-veselībai, gan noslēguši līgumus par valsts apmaksātu veselības pakalpojumu sniegšanu. Tiesa, par to, kāds pavērsīsies laiks, kad visā Latvijā sāks obligāti darboties e-veselība, jau būs atbildīgs premjerministrs Māris Kučinskis, kas uz vairākiem mēnešiem ieņems veselības ministra amatu apvienošanas kārtībā ar saviem tiešajiem valdības vadītāja pienākumiem, un jaunais Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš. A. Čakša no šīs nedēļas ir pirmsdzemdību atvaļinājumā.

Sabiedrības integrācijas fonds vērsies policijā par biedrības Es redzu īstenotu projektu Citāda Latvija ar aizdomām, ka projekts nemaz nav īstenots un, iespējams, notikusi krāpšana. Projektā ieguldīto starptautisko finansējumu – vairāk nekā 30 000 eiro – nācies atmaksāt, un tas izdarīts no valsts budžeta naudas. Savukārt biedrības Es redzu vadītāja Aivija Bārda Neatkarīgajai apgalvo, ka projektā paredzētās jauniešu integrācijas nometnes ir notikušas un atskaites par to fondam iesniegtas, taču policijas iesaiste ir saistīta ar cilvēkiem, kuri vēlas atriebties organizācijai.

Valdība īsi pirms Ziemassvētkiem pieņēmusi nozīmīgas izmaiņas veselības aprūpes jomā. Viena no svarīgām pārmaiņām skars onkoloģijas pacientus, jo no nākamā gada tā sauktais zaļais koridors darbosies attiecībā uz visām ļaundabīga audzēja diagnozēm. Tas nozīmē, ja būs aizdomas par vēža saslimšanu, speciālistu konsultācijas un izmeklējumi pacientam jānodrošina desmit dienu laikā.