Inga Paparde / Autori

Veselības ministrija sievietēm plāno nodrošināt zaļā koridora principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā. To paredz ministrijas sagatavotais mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna projekts 2018. – 2020. gadam.

Veselības ministres Anda Čakšas skaidrojums deputātiem Saeimas Pieprasījuma komisijā neatbild uz jautājumu, kad Latvijas pacientiem tiks samazinātas pacienta iemaksas jeb līdzmaksājumi. Veselības ministre saka: iemaksas ir tikai 1,42 eiro pie ģimenes ārsta un tikai 4,27 eiro pie speciālista, taču lielākās izmaksas pacientiem rodas akūtu saslimšanu vai traumu gadījumā, nonākot slimnīcā, kur katra diena maksā vismaz 10 eiro, nerunājot par līdzmaksājumiem izmeklējumiem.

Nākamā gada veselības nozares budžets plānots viena miljarda eiro apmērā, ar ko ļoti lepojas augstas valsts amatpersonas, jo nu veselības nozarei atvēlēts tik daudz naudas kā vēl nekad kopš neatkarības atjaunošanas. Vai veselības aprūpē līdz ar to nākamgad viss strauji ies augšup, vai miljards ir tikai māņi?

Latvijas Pensionāru federācija un Norvik banka noslēgušas sadarbības līgumu uz pieciem gadiem, paredzot senioru iesaisti bankas izstrādātā nodarbinātības programmā. Šogad banka savā komandā uzņems vismaz trīs seniorus, bet nākamgad – aptuveni 50 pensionāru kā padomniekus finanšu konsultācijām bankas filiālēs visā Latvijā.

Negatīvi vērtējams, ka Veselības ministrija (VM) visā e-veselības sistēmas projekta pārvaldībā un uzraudzībā kā mērķi nav izvirzījusi eveselības ieguvumu saņemšanu, bet gan orientējas uz Eiropas fondu projektu formālu pabeigšanu un sistēmas lietošanas obligāto uzsākšanas termiņu, kurš regulāri tiek atlikts. Šādi e-veselības ieviešanas procesu vērtē Valsts kontrole.

Premjerministrs Māris Kučinskis apstiprina valdības apņemšanos nodrošināt veselības aprūpei papildu finansējumu un «konsekventu virzību uz četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta», taču vienlaikus atzīst, ka finansējums ir tikai viens no veselības nozares aktuālajiem jautājumiem. Viņš uzsver, ka līdz ar jauno Veselības nozares finansēšanas likumu ir jāuzsāk darbs pie pilnīgi jaunas veselības apdrošināšanas sistēmas.

Ceturtdien Grobiņas novadā smagā autoavārijā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, piektdienas vakarā sprādzienā mājās gāja bojā pieci cilvēki, bet svētdien pusdienlaikā rallija Liepāja laikā Priekules novadā avarēja civilais helikopters.

Veselības ministrija Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai iesniegusi priekšlikumus kapitācijas naudas pieaugumam ģimenes ārstiem no nākamā gada 1. janvāra, paredzot pieaugumu no 1,25 līdz 1,60 eiro par vienu praksē reģistrētu pacientu.

Valdībai būs jāizlemj, vai ģimenes pabalstu palielināt būtiski un sekot Nacionālās apvienības (NA) ierosinātajam simts eiro pabalstam par trešo bērnu, vai ņemt vērā labklājības ministra Jāņa Reira bažas, ka daudzās ģimenēs pabalsts līdz ar šīm izmaiņām samazināsies.

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

No nākamā gada 1. janvāra par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā tiks mainīta cena, proti, tā tiks noteikta augstāka.

Latvijas seniori ir vieni no aktīvāk nodarbinātajiem Eiropas Savienībā. Latvijā vecumā virs 65 gadiem algotu darbu strādā 16,1 procents senioru, ekonomiski neaktīvi ir 83,9 procenti. Tas ir trešais zemākais ekonomiski neaktīvo senioru īpatsvars Eiropā, zemāks tas bija tikai Lielbritānijā 83,2 procenti un Igaunijā 74 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes datu apkopojums Vecāka gadagājuma iedzīvotāji Latvijā.

Pateicoties aktivitātēm onkoloģisko slimību ārstēšanā, Latvijā ir ieviests zaļais koridors, cilvēki aktīvāk dodas izmantot profilaktiskās vēža pārbaudes un saslimšanu ar vēzi atklāj laicīgāk.

Katru gadu Bērnu slimnīcā nonāk ap 15 bērnu, kas cietuši no seksuālās un fiziskās vardarbības. Liela daļa no cietušajiem bērniem ir pavisam mazi un ir cietuši ilgstoši, atklājot Bērnu slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda ierosinātu sociālo kampaņu Nosargāsim bērnus, sacīja slimnīcas virsārste Renāte Snipe. Bērnu slimnīcas mediķi aicina sabiedrību būt atbildīgākai un bērnus palīdzēt nosargāt.

Vardarbībā cietušo bērnu skaits Latvijā katru gadu pārsniedz jaundzimušo skaitu. Pagājušā gada laikā Bērnu slimnīcā nonāca 22 000 bērnu, kuri bija cietuši no traumām, vardarbības, suņu kodumiem, ceļu satiksmes negadījumu vai sadzīves traumām un dažādās citādās situācijās, par kurām atbildība bija jāuzņemas pieaugušajiem.

Onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšanai un ārstēšanai šogad papildus piešķirti vairāk nekā 12 miljoni eiro, tomēr, neraugoties uz akūtu naudas trūkumu medicīnā, no šīs summas līdz gada beigām paliks neiztērēti vismaz trīs miljoni eiro. To apliecina Veselības ministrija. Tajā pašā laikā vēža pacientiem joprojām ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt modernu ķīmijterapiju.

«Satieku bijušo darba kolēģi, ar ko ilgus gadus esam nostrādājušas rūpnīcā, jautāju viņai: kā klājas, uz kurieni dodies? Viņa man atbild: labāk neprasi. Es redzu, ka viņa aiziet uz labdarības virtuvi pēc zupiņas... Cilvēkam ir neērti. Visu mūžu esi strādājis, bet nopelnījis tikai zupiņai,» sarunā ar Neatkarīgo saka pensionāre Brigita Ripa. Viņa saņem 260 eiro pensiju un atzīstas: es nemirstu badā tikai tāpēc, ka meklēju jebkuru iespēju nopelnīt kādu eiro papildus pensijai. 70 procentiem Latvijas pensiju saņēmēju ikmēneša ienākumi ir zemāki par noteikto nabadzības riska slieksni, un, lai arī vidējā pensija kāpj, vienlaikus pieaug pavisam zemo pensiju saņēmēju skaits.

Pasaules Sirds dienā tiks atklāta mobilā Sirds veselības skola, kurā varēs izpildīt sirds IQ testu, saņemt sirds zinību sertifikātu un veikt bezmaksas mērījumus, aicina pacientu biedrība ParSirdi.lv.

Labklājības ministrija kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno projektu, lai ar Eiropas struktūrfondu finansējuma atbalstu radītu plašu pakalpojumu klāstu un bērni, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē, bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā, kā arī pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām spējām un ar īpašu atbalstu dzīvotu sabiedrībā. Šo procesu var nosaukt vienā vārdā – deinstitucionalizācija, kuras mērķis ir lielos institucionālās aprūpes centrus aizstāt ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem.

Veselības likums bez galvas – tik skarbi jauno valdības apstiprināto Veselības aprūpes finansēšanas likumu nodēvēja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Pretēji solījumam virzīt likumu, par ko visi ir vienojušies, pretēji solītajam, ka tieši likumā būs iekļauts apsolītais veselības nozares finansējuma palielinājums, valdība vakar pieņēma likumu, kas nakts laikā būtiski pārveidots. Turklāt valdība vienojusies nākamā gada laikā izstrādāt vēl vienu – Veselības apdrošināšanas likumu.

Ministru kabineta komiteja apstiprinājusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tāpēc šodien to skatīs valdība. Tomēr Finanšu ministrijas vēlme no likuma izņemt normas, kas paredz veselības nozarei piešķirt konkrētu finansējumu, var izraisīt jaunu spriedzi valdības un sociālo partneru – arodbiedrības attiecībās. Tāpat pretēji vienošanās tekstam ar sociālajiem partneriem, finanšu ministre vakar paziņoja, ka tomēr būs divi – veselības finansējumu un veselības apdrošināšanu regulējoši likumi.

Valstij ir jāatrod iespēja finansēt ģimenes plānošanas pakalpojumus tām sociālā riska ģimenēm, kuras to vēlas, un tas paredzētu arī valsts finansētu kontracepciju, ar šādu ierosmi nākusi klajā biedrība Papardes zieds. Tā nekādā gadījumā nebūtu uzspiesta lieta, bet – izvēles iespējas sievietēm vai ģimenēm, kuras dažādu apstākļu dēļ nevar atļauties iegādāties kontracepciju, kā arī, kā ikdienas darbā pārliecinājušies ginekologi un sociālie darbinieki, nepārzina veselības un ģimenes plānošanas jautājumus.