Inga Paparde / Autori

Lai gan saslimstība ar tuberkulozi samazinās, Eiropas reģionā Latvija ir trešajā vietā šīs slimības izplatībā. Pērn reģistrēti 560 jauni saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi, to vidū tuberkuloze atklāta arī 22 bērniem.

Pagaidu plāns veselības nozares finansēšanai ir Eiropas Komisijas atļauja par 0,1–0,5 procentiem pārsniegt budžeta deficītu tuvākajos trīs gados. Finanšu ministrija nodokļu reformas ietvaros piedāvā daļēji finansēt veselības nozari arī no sociālā budžeta, par ko gaidāmas asas politiskas diskusijas. Nekāda cita reformu plāna, kā nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares darbību, nav.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija Sustento aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju atbalstīt akciju Es par 12% veselībai un portālā manabalss.lv balsot par to, lai veselības aprūpes finansējums 2018. gadā tiek palielināts vismaz līdz 12 procentiem no kopējā valsts budžeta.

Ja mediķu prasības ne Saeimā, ne valdībā netiks uzklausītas, ārsti un māsas no pirmā jūnija atteiksies strādāt pagarināto normālo darbu laiku, kas var paralizēt medicīniskās palīdzības nodrošināšanu diennakts režīmā.

Daudzu Latvijas iedzīvotāju ģimenē, radu, draugu vai paziņu lokā ir bērni ar kustību traucējumiem, bet ceturtajai daļai iedzīvotāju pašiem ir bijusi saskarsme ar rehabilitācijas sistēmu. Diemžēl liela daļa cilvēku šo sistēmu vērtē neapmierinoši, liecina bērnu rehabilitācijas centra Poga aptaujas dati. Medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar kustību traucējumiem apmaksā valsts, nosakot kvotas, ar kurām visiem nepietiek.

Tuvojoties Pasaules tuberkulozes dienai 24. martā, Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Tuberkulozes fondu Rīgā organizē informatīvu akciju, kurā no 20. līdz 28. martam ikviens iedzīvotājs var saņemt bezmaksas speciālista konsultācijas par tuberkulozi, plaušu slimību veselību un profilaksi, kā arī pēc nepieciešamības veikt krēpu testu.

Iepazīt ārzemju izglītības sistēmu. Rīgā, viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā, šo sestdien noritēs izstāde Days of International Education, kuru katru gadu ar nepacietību gaida skolēni, viņu vecāki, studenti un jaunieši.

Vai glābjot veselības aprūpes maku, var traumēt sociālās apdrošināšanas budžetu, uz šo jautājumu pavisam drīz nāksies atbildēt politiķiem. Sociālās apdrošināšanas eksperti piesardzīgi vērtē Finanšu ministrijas ideju novirzīt veselības budžetam vienu procentu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, savukārt Labklājības ministrijā Neatkarīgajai pauž pietiekami stingru nē šai idejai, jo jābūt pārliecībai, ka sociālais budžets spēs to izturēt.

Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo personu sūdzības krimināllietā pret Rēzeknes slimnīcas ārstu par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kā rezultātā iestājās pacienta nāve, pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Pacientu Rēzeknes slimnīcā 2015. gada martā nogādāja ātrā palīdzība, un šogad aprit divi gadi kopš sirmgalvja nāves.

Latvijas valdībai regulāri jāziņo Apvienoto Nāciju Organizācijai, kā tai sokas ar Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanu Latvijā. Tiesībsargs Juris Jansons alternatīvajā ziņojumā ANO kritiski vērtē cilvēku ar invaliditāti sociālo nodrošinājumu, pieejamību veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumiem.

Kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā papildinājuši inovatīvie medikamenti C hepatīta ārstēšanai, kuri tiek piešķirti, prioretizējot pacientus, proti, nosakot, kuram pacientam modernie medikamenti tiks piešķirti vispirms, ņemot vērā slimības jau nodarīto kaitējumu. Taču joprojām Latvija izskatās kā bārenīte uz kaimiņu valstu fona – Latvijas Veselības ekonomikas asociācija secinājusi: valsts kompensējamo zāļu sarakstā Lietuvā un Igaunijā ir iekļauts divreiz vairāk jaunākās paaudzes medikamentu nekā Latvijā.

Līgumu slēgšana ar ģimenes ārstiem par pievienošanos e-veselības sistēmai notiek diezgan gausi, pašlaik tai pievienojušies vien 186 ģimenes ārsti, kas ir tikai 14 procenti no visiem ģimenes ārstiem. Ārstniecības iestāžu skaits, kuras noslēgušas līgumu par Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas lietošanu, ir lielāks – 825. Veselības ministrijas ierēdņi apliecina, ka gatavi apzvanīt katru ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, kas viņu kavē noslēgt līgumu un sākt lietot e-veselību.

Tiesu administrācijas apkopotie tiesu informācijas sistēmas dati liecina, ka katru gadu vairāk nekā 70 000 civillietu nonāk tiesā un katra desmitā no tām ir saistīta ar bērnu tiesībām. Nemainīgi aktuālākais jautājums – aptuveni 5000 lietu gadā – ir uzturlīdzekļu piedziņa. Pēdējo trīs gadu dati liecina, ka palielinās izskatīto lietu skaits saistībā ar bērnu paternitāti, vecāku aizgādību, kā arī aizgādības un saskarsmes tiesību noteikšanu, ierobežošanu vai atcelšanu.

Gripas sezonas laikā Latvijā pavisam saņemti 30 paziņojumi par letālo iznākumu saistībā ar gripu. Pagājušajā nedēļā ar gripu vai tās radītām komplikācijām miruši deviņi pacienti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Diemžēl trīs no pacientiem miruši, lai arī bijuši vakcinēti pret gripu, vienā gadījumā noskaidrots, ka pacients bija inficējies ar gripas vīrusa paveidu, pret kuru vakcīna nepasargā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu politikas reformu jau no nākamā gada veselības nozares līdzfinansējumu plānots nodrošināt no sociālā budžeta. Veselības aprūpei varētu novirzīt vienu procentu no sociālajām iemaksām, tiesības saņemt veselības pakalpojumus sasaistot ar sociālo iemaksu veikšanu. Pagaidām priekšlikums nodots apspriešanai visām ieinteresētajām pusēm, taču skeptiķi jau pauž bažas: kas notiks ar sociālo budžetu, kuram, kā prognozēja labklājības ministrs Jānis Reirs, draud izsīkums jau tuvākajā nākotnē.

Mediķiem nemaksāt par virsstundām – tas ir Satversmes pārkāpums, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē vēlreiz uzsvēra Tiesībsarga biroja eksperti. Ārstniecības likums, kas ļauj mediķiem strādāt tā saukto pagarināto normālo darba laiku un nemaksāt par virsstundām, būtu jau apstrīdēts Satversmes tiesā, ja vien nebūtu Veselības ministrijas solījuma atrisināt problēmu un pamazām sākt atteikties no pagarinātā normālā darba laika.

Vairāk nekā 150 zvērinātu advokātu Advokatūras dienās iedzīvotājiem sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā, šogad īpaši veltot uzmanību bērnu interešu aizstāvībai.

Mazu bērnu vecāki Latvijā nereti ieslīgst no vienas galējības otrā. Liela daļa pirmsskolas bērnu vecāku uzskata, ka našķēšanās ir kaitīga bērniem, tajā pašā laikā citi vecāki dažādus našķus – gan vērtīgus (ogas, dārzeņus, riekstus), gan vairumā gadījumu neveselīgus (saldumus, konfektes) – dod pat piecas reizes dienā. Izpētīts, ka būtiski atšķiras našķi, ko vecāki dod bērniem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Igaunijā dārzeņi ir ceturtais populārākais bērnu našķis, kas Latvijā nav pat desmitniekā.

Latvijas iedzīvotāji kūtri seko pensiju otrā līmeņa uzkrājumam, un atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas daudz sliktāk pārzina to, kādu vispār pensiju otrā līmeņa plānu izvēlējušies. Latvijā šāda informācija ir 40 procentiem cilvēku, savukārt Lietuvā – 70 procentiem, bet Igaunijā – 73. Kaimiņvalstīs datus par pensiju otro līmeni var aplūkot savā internetbankā, turpretim Latvijā tikai un vienīgi valsts vietnē latvija.lv.

Veselības ministre Anda Čakša pēc tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski paziņoja, ka atalgojums varētu pieaugt ne tikai dzemdību speciālistiem un vecmātēm, bet arī tiem, kas slimnīcās nodrošina neatliekamo palīdzību 24 stundu režīmā.

Valsts asinsdonoru centrs uzņēmies tādas finanšu saistības, kuras pārsniedz tam pieejamo finansējumu, un asinsdonoru centra rīcībā nav finansējuma, lai tās nosegtu, tas ir viens no secinājumiem disciplinārlietas izmeklēšanā, pēc kuras Valsts asinsdonoru centra direktore Iveta Ozoliņa ir atbrīvota no amata. Pati I. Ozoliņa Veselības ministrijas (VM) vērtējumam un disciplinārsodam nepiekrīt un, iespējams, lēmumu viņu atbrīvot no amata apstrīdēs tiesā.

Veselības ministrija vēl nevar atbildēt uz jautājumu, kas un no kāda naudasmaka atmaksās Eiropas Savienībai pusmiljonu eiro, kuri neatbilstoši izlietoti e-veselības sistēmas izveidē. Pat vēl vairāk – ministrija pieļauj iespēju apstrīdēt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lēmumu, jo uzskata, ka tā nav ņēmusi vērā atsevišķus faktus.