Faced with a morality based on Christian values and the liberal belief that human life belongs to the person, the majority of the Saeima rejected the initiative signed by more than 10 thousand citizens to legalize euthanasia. Consequently, at the political level, the debate on this issue has been postponed indefinitely.
Jaunās konservatīvās partijas politiķu izteikumi par Oļega Osinovska un Uģa Magoņa attaisnošanu pirmās instances tiesā aizskāruši ne tikai Tieslietu padomi un advokatūru, bet arī O. Osinovski. Pirmajā gadījumā Tieslietu padome pakratīja tieslietu ministram ar pirkstu, bet O. Osinovska mēģinājums vismaz publiski nokaunināt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju, cieta sakāvi.
Ainārs Šlesers, kas pazīstams arī ar iesauku Buldozers, paziņojis, ka “ļoti nopietni” domā par atgriešanos politikā. Eksperti lēš, ka tas nemaz tik neiespējami nav. Taču tapt ievēlētam Saeimā un vēl iekļūt valdošajā koalīcijā esot divas atšķirīgas lietas, un pēdējo realizēt A. Šleseram esot mazas izredzes.
Finanšu ministrija izpildījusi valdības doto uzdevumu un izstrādājusi “Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”, uz to pamata iecerēts mainīt normatīvos aktus, lai nodrošinātu azartspēļu ierobežošanu, taču ne visiem Saeimas deputātiem, kuriem par likumu grozījumiem būs jābalso, šķiet, ka pamatnostādņu mērķis patiešām ir azartspēļu ierobežošana.
Koalīcijas partneru – KPV LV un Jaunās konservatīvās partijas savstarpējā nepatika sasniegusi jaunu, līdz šim opozīcijai raksturīgu izpausmes formu. Ar motīvu “cita acī skabargu redz, pats savā baļķi neredz” tapis likumprojekts, kuru apstiprinot tiktu apdraudēts konservatīvo līdera Jura Juraša Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amats. Tiesa, satversmības apsvērumu dēļ tas, visticamāk, nenotiks.
Aizvadītajā nedēļā “Attīstībai/Par!” līdera Daniela Pavļuta vadītā Veselības ministrija aicināja pazemināt kritēriju slieksni, kuru pārkāpjot jālemj par epidemioloģiskās drošības pasākumu pastiprināšanu. Valdības kolēģi šo ierosinājumu pieņēma vien zināšanai, bet ministriju un tās vadītāju nostrostēja par to, ka līdz ar jaunu kritēriju izstrādāšanu nav piedāvāts, kā tieši reaģēt uz jaunajiem apstākļiem.
Kopš februāra nogales Valsts policija izmeklē krimināllietu, kuras ietvaros par piemiņas zīmes – lielgabala – nesankcionētu demontāžu Jēkabpilī vainīgo personu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pat diviem gadiem. Savukārt Nacionālā apvienība cer panākt, lai nākotnē sodītu nevis par šādu pieminekļu demontāžu, bet par to izstādīšanu un uzturēšanu. Parlamentā partijai ir arī domubiedri
Since the end of February, the State Police has been investigating a criminal case in which the person guilty of unauthorized dismantling of a memorial - a cannon - in Jēkabpils might be sentenced to up to two years in prison. In its turn, the National Alliance (Nacionālā apvienība) wishes to make it so that in the future people would be punished not for the dismantling of such monuments, but for their exhibition and maintenance. The party also has like-minded people in Parliament.
Kopš neatkarības atgūšanas no Saeimas sastāva ir izslēgts tikai viens deputāts – Joahims Zīgerists. Viņa aizsāktajam sarakstam nu var pievienoties pie Saeimas frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Izslēgšanas gadījumā viņš gan ir gatavs ar parlamentu tiesāties.
Tuvojoties svētkiem, kuros atceramies 1990. gada 4. maija Latvijas PSR Augstākās padomes balsojumu par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Saeimas deputāti reizēm nāk klajā ar iniciatīvām, kas tā vai citādi godina tos Augstākās padomes deputātus, kas atbalstīja neatkarības atjaunošanu. Šādos apstākļos pieņemts likums par šiem deputātiem pienākošos speciālo valsts pensiju un piedāvāts mūžībā aizgājušos deputātus izvadīt ar militāru godu. Tagad Saeima steidz izlabot likumdevēja kļūdu, kas neatkarību atjaunojušo deputātu tuviniekiem pensiju jautājumā liedz tiesības, kuras bauda pārējie valsts iedzīvotāji.
Pēc tam, kad vairāk nekā desmit tūkstoši ar Vakcinācijas projekta biroja darbu neapmierināto Latvijas pilsoņu parakstījās par tā likvidēšanu, veselības ministrs paziņojis, ka birojs ir pārāk nepieciešams, lai to likvidētu, tādēļ tas tiks reorganizēts un daļai darbinieku samazinātas algas. Opozīcija uzskata, ka ministram būtu jāuzņemas atbildība par līdzšinējām neveiksmēm, bet koalīcijas partneri ir vienaldzīgi par biroja piederību kādai struktūrai, tie gaida rezultātus.
Par spīti koalīcijas partneru runām, Krišjānis Kariņš nav ne noguris, ne samulsis un “Jaunā Vienotība” joprojām ir teju vienīgais politiskais spēks, kas spēj izvest valsti no krīzes. Ar šādu moto organizācija oficiāli ieskandināja priekšvēlēšanu laiku un iepazīstināja ar dažiem jaunpienācējiem.
Ziņojot Saeimas deputātiem par valdības paveikto aizvadītajā gadā un iecerēto nākotnē, premjerministrs Krišjānis Kariņš tautas priekšstāvjus iepazīstināja ar plānu veidot eksportspējīgu ekonomiku, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr šo, šķiet, ambiciozo un iepriekšējo valdību ne vienreiz vien piesaukto nepieciešamību pārliecinoši aizēnoja parlamentāriešu atgādinājumi par valdības pieļautajām kļūdām pandēmijas laikā.
Šodien valdība turpinās lemt par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem, kas valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem cita starpā paredz arī obligātu darbu attālināti. Likumdevējam izsludinātās ārkārtējās situācijas kontekstā nav daudz instrumentu, kā grozīt valdības lēmumus, un deputāti to arī nevēlas darīt. Tomēr netrūkst arī neskaidrību, kas bažas raisa pat koalīcijas deputātos. Piemēram, lēmums atjaunot aviopārvadājumus uz un no trešajām valstīm.
Latvijā nav bijušas valdības, par kuru krišanu ar lielāku vai mazāku intensitāti nerunātu pat koalīcijas partneri. Krīzes apstākļos šādas runas tikai pieņemas spēkā, taču radikālu esošās kārtības maiņu neviens koalīcijas partneris bez gatava plāna B nevēlas detonēt arī situācijā, kad neapmierinātību ar Krišjāņa Kariņa vadības stilu neslēpj vien retais partneris. Vēl saasinātākas attiecības starp koalīcijas partneriem varētu izveidoties, ja valdības vairākums pieņem mazākumam nepieņemamus kovida ierobežojumus, par kuriem diskusiju Ministru kabinets aizsāka otrdien.
Nesamērīgs ierobežojums un drauds bezalkoholisko dzērienu ražotājiem – šādi politiķi raksturo KPV LV Saeimas frakcijas pārstāvošā Kaspara Ģirģena priekšlikumu līdz nulles promilēm samazināt pieļaujamo alkohola normu transportlīdzekļu vadīšanai. Lielāks uzsvars jāliek uz autovadītāju izglītošanu.
Ārkārtas situācijas diktētie ierobežojumi pagaidām gan neļauj politiskajām partijām aģitēt par sevi klātienē, taču tas netraucē tām sākt gatavoties gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Partijas jau saslēgušas reklāmu līgumus par gandrīz ceturtdaļmiljonu eiro un dažas jau paziņojušas par saviem sarakstu līderiem atslēgas pašvaldībās.
Cīņā ar savu sīvāko politisko pretinieku – tieslietu ministru Jāni Bordānu – Zaļo un zemnieku savienība cietusi vēl vienu prognozējamu sakāvi. Parlaments, pat neiesaistoties debatēs, noraidīja partijas pieprasījumu premjerministram Krišjānim Kariņam, kuru ZZS vēlējās piespiest izvērtēt ministra iespējamo mēģinājumu ietekmēt tiesu varu.
Laikā, kad Latvija un citas Eiropas Savienības dalībvalstis cīnās ar nepietiekamā daudzumā piegādātajām Covid-19 vakcīnām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Krievijas izstrādātās vakcīnas “Sputnik V” ielaišanu ES tirgū. Tā gan nav pat pieteikta reģistrācijai ES, taču jautājumā, vai Eiropai vajadzētu izmantot austrumu kaimiņa, pret kuru vērstas ekonomiskās sankcijas Krimas okupācijas dēļ, produktu, politiskas vienprātības nav.
Although Prime Minister Krišjānis Kariņš has called on the factions of the Saeima faction representing the coalition to retain government-like rhetoric, deputies do not always follow this call. This is even more difficult to do if the issue is about Covid and the restrictions it imposes since on this issue many in the legislature have an opinion that is incompatible with government decisions.
Kaut arī premjerministrs Krišjānis Kariņš aicinājis koalīciju pārstāvošo partiju Saeimas frakcijām ieturēt valdībai līdzīgu retoriku, deputāti ne vienmēr seko šim aicinājumam. Vēl grūtāk to izdarīt, ja tiek aizskarta Covid un tā izraisīto ierobežojumu tēma, par kuru likumdevēja rindās daudziem ir ar valdības lēmumiem nesavietojams redzējums.
“Vienotība”, kura ir vadošais spēks sešu politisko partiju veidotajā partiju apvienībā “Jaunā Vienotība” gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās nevarēs rēķināties ar partnera atbalstu valsts otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī. Reģionā ietekmīgā Latgales partija tur startēs vienā sarakstā ar “Latvijas attīstībai”. Partiju pārstāvji gan neuzskata, ka šāds pavērsiens nozīmētu arī sadarbības pārtraukšanu Saeimas vēlēšanu līmenī.