Jānis Lasmanis / Autori

Svinot ievērojamo uzvaru Rīgas domes vēlēšanās, politiskā partija “Progresīvie” un tās atbalstītais kandidāts Rīgas mēra amatam no “Attīstībai/Par!” - Mārtiņš Staķis pauda apņēmību visu domes sasaukumu strādāt vienoti, nesaraujot sadarbības partneru saites. Vienlaikus “Progresīvie” pieņēma grozījumus partijas programmā, kas konfliktē ar “Attīstībai/Par!” pozīciju.

Paziņojot, ka vīlies partijā “Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis atstājis amatu tās valdē, taču pašu partiju pagaidām pamest negrasās, jo vēlas palikt uzticīgs tiem vēlētājiem, kas Saeimas vēlēšanās pretim viņa uzvārdam ievilkuši plusiņu. Situācija gan var mainīties, ja pie Latvijas politiskā apvāršņa parādīsies jauna partija, kas patiesi vēlēsies saliedēt latviešu un krievvalodīgo kopienas.

Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.

Topošā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par “Pārmaiņu koalīciju”, pašvaldības darbā nolēmusi aktīvi iesaistīt opozīciju. Tiesa, stingri kontrolētos apstākļos. Daļai opozīcijas šāds žests gan šķiet nenopietns.

Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.

Jaunās konservatīvās partijas gatavība par labu skaidram atbalstam ģimenēm atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, jau atkal radījusi pateicīgu augsni šīs organizācijas kritikai par atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem. Partijas viens no redzamākajiem pārstāvjiem Krišjānis Feldmans gan norāda, ka organizācija, iespējams, aplinkus, bet mērķtiecīgi virzās uz savu solījumu piepildīšanu.

Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot deputātiem ceļamaizi, Valsts prezidents Egils Levits neaizmirsa atgādināt par savu vēlmi izveidot Valsts padomi, kā arī nostrostēja valdošo koalīciju par nepilnībām demogrāfijas jautājumu risināšanā un mediju politikā. Tā visa fonā noritēja grūti pamanāms opozīcijas deputātu prezidenta uzrunas boikots.

13. Saeimā ar apskaužamiem 16 mandātiem ievēlētā KPV LV atgriezusies savos pirmsākumos. Proti, 2017. gada pašvaldības vēlēšanās, kad tā pirmo reizi spēra kāju uz lielās politikas skatuves, Rīgā par to nobalsoja tikai 1,53% vēlētāju, bet šajās Rīgas domes vēlēšanās tā ieguva vēl mazāku atbalstu ‒ 1,12%. Dažiem tas ļāvis izdarīt secinājumu, ka organizācijai taciņa jau egļu zariem kaisīta, taču tās pārstāvji valdības koalīcijā joprojām ieņem ietekmīgus amatus un kaldina plānus par partijas reinkarnāciju.

Rīgas domes vēlēšanās otra populārākā partija – “Saskaņa” vēl pirmdien vakarā pauda, ka tā nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un tomēr neapstrīdēs domes vēlēšanu rezultātos tajos iecirkņos, kur konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Taču jau otrdienas rītā kļuva skaidrs, ka šis politiskais spēks vēlas izspēlēt daudz elegantāku spēli, vēl vairāk diskreditējot pie varas nonākušos konkurentus un pastāvošo varu kopumā.

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Administratīvi teritoriālās reformas cīņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daļēju sakāvi piedzīvojušās pašvaldības sagaida nākamā saķeršanās ar ministriju. Tā vēlas atcelt pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuras pašvaldības atdot negrib.

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.

Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku kopš savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ.

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu gaisotnē “Vienotība” sestdien aizvadīja kārtējo kongresu, kurā, cīnoties ar politiskās personības dalīšanās sindromiem, priekšvēlēšanu gara uzkurināšanai tika izmantoti visi partijai pieejamie smagsvari un sperti pirmie neveiklie soļi “digitālās partijas” virzienā.

Rīgas domes vēlēšanās startējošo politisko partiju pēdējie reitingi liecina, ka kādreizējām opozīcijas partijām patiešām varētu izdoties neļaut pie varas atgriezties “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai”. Taču pašlaik Rīgā populārākās partijas Rīgas mēra amata kandidāts pieļauj, ka sarunas par koalīcijas izveidi būs sarežģītas, bet kā minimāli koalīcijai nepieciešamo mandātu skaits tiek minēts 33.

Pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems noteikti ir skaļākais un aktīvākais 13. Saeimas deputāts. Viņam ir viedoklis pilnīgi par visu, un tas praktiski nekad nebūs glaimojošs valdošajai koalīcijai. Lai nostiprinātu savu “eštablišmenta” atmaskotāja un apkarotāja tēlu, viņš pat var diametrāli pretēji mainīt savu viedokli, kā tas, piemēram, tika darīts jautājumos par Covid-19 izplatības apkarošanu.

Strīdi par to, vai mājsaimniecībām rēķini par elektrību tuvākajā laikā palielināsies vai samazināsies, vēl nenorimst, taču ir identificēta problēma, kas veicina potenciālo rēķinu palielināšanos. Neloģiska un nevajadzīga atšķirīgu profilu uzņēmumu ‒ “Augstsprieguma tīkla” un “Sadales tīkla” ‒ konkurēšana par lielajiem klientiem.

Vērojot, kā attīstās notikumi pēcvēlēšanu Baltkrievijā, likumdevējs šodien apstiprinās paziņojumu, kurā pievienojas tai starptautiskās sabiedrības daļai, kas aicina kaimiņzemi organizēt vēl vienas valsts prezidenta vēlēšanas, kurās ar vienlīdzīgiem noteikumiem varēs piedalīties arī opozīcijas pārstāvji. Aicinājums apšaubīt Aleksandra Lukašenko ieņemtā prezidenta amata leģitimitāti atbalstīts netika. Juridisku nianšu dēļ.

“Augstsprieguma tīkls”, ieviešot maksu par jaudas uzturēšanu elektroenerģijas ražotājiem, no nākamā gada plāno samazināt pārvades tarifus un celt maksu par pārvades jaudas uzturēšanu, liecina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētais tarifu projekts, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).