Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.
“Kamēr Latvijā ir nepilsoņi, vēlēšanas ir negodīgas un pa lielam nelikumīgas,” atsaucoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2002. gada slēdzienu, ka lielā nepilsoņu skaita dēļ Latvijā izveidojies ieildzis demokrātijas deficīts, paziņojusi Latvijas Krievu savienības (LKS) valde.
Taču uz “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta virzītā Rīgas mēra amata kandidāta Mārtiņa Staķa uzaicinājumu ierasties uz pārrunām par sadarbību ar politiskajiem spēkiem, kas sevi dēvē par “Pārmaiņu koalīciju”, Krievu savienība atsaucās.
Iespējams, viens no iemesliem šādai savstarpēji konfliktējošai rīcībai ir fakts, ka “Progresīvie” iestājas par to, lai arī nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās būtu balsstiesības. Taču Rīgas domē četrus mandātus ieguvušās Latvijas Krievu savienības līderis Miroslavs Mitrofanovs, kas bija ieradies uz sarunām, to skaidro savādāk. Proti, lai arī kādas būtu bijušas vēlēšanas, rīdzinieki par LKS ir balsojuši, un viņu intereses pašvaldībā kādam vajag aizstāvēt.
Šajā jautājumā LKS viedoklis krasi atšķiras no senās konkurentes “Saskaņas” pozīcijas. Tā, atgādinot, ka tiesai vēl jāizskata vairāki vēlēšanu rezultātus apstrīdoši pieteikumi, tajā skaitā pašas “Saskaņas”, no M. Staķa uzaicinājuma atteicās.
Trešdien potenciālais mērs tikās gan ar M. Mitrofanovu, gan “Gods kalpot Rīgai” (GKR) delegāciju. Tikšanās laikā topošās opozīcijas pārstāvji oficiāli tika iepazīstināti ar piedāvājumu katrai opozīcijas frakcijai iegūt vienas Rīgas domes komitejas vadītāja vietnieka amatu.
Piedāvājums uzrunātajiem īpaši tīkams nešķita. Tā M. Mitrofanovs norādīja, ka, pieņemot piedāvājumu, LKS būtu jāuzņemas arī daļēja atbildība par labējo politisko spēku pieņemtajiem lēmumiem, bet tas organizācijai nebūtu pieņemami.
Līdzīga nostāja ir arī GKR frakcijai un tās vadītājam Jurim Radzevičam, taču noraidīts piedāvājums arī nav.
“Žests ir apsveicams un labs, bet ir skaidrs, ka mēs nelemsim, kurā komitejā strādāt,”
par piedāvājumu saka J. Radzevičs, kurš no M. Staķa gaida konkrētākus piedāvājumus, jo GKR vēlas ietekmēt lēmumus, nevis formāli piedalīties to apstiprināšanā.
Tiesa, topošie opozicionāri M. Staķa teiktajā saklausījuši patiesu vēlmi opozīcijai sniegt iespēju Rīgas domes darbā piedalīties jēgpilni. Lai frakcijas varētu dalīties ar viedokļiem, M. Staķis pēc Saeimas parauga iecerējis veidot Rīgas domes frakciju padomi.
Tajā varēšot iesaistīties visu frakciju vadītāji, varēs nākt kopā un izrunāt aktuālās tēmas un jautājumus, kā arī vienoties par domes darba kārtībā plānotajiem jautājumiem.
M. Staķis norādīja, ka frakciju padome nemazinās lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu domē, jo tās darbā būs iesaistīta opozīcija.
Līdzīgu risinājumu sevis vadītājā domē 2007. gadā ieviesa Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Birks, kurš M. Staķa mēģinājumu pašvaldības darbā vairāk iesaistīt opozīciju vērtē pozitīvi.
“Ir lietderīgi tomēr visus jautājumus izrunāt. Šeit jautājums ir par pozīciju un opozīciju, kādā veidā viņi komunicē. Es uzskatu, ka ir nepieciešams runāt ar opozīciju un meklēt kopsaucējus. Ja grib kopā to darbu darīt, tad jārunā ar viņiem. Šinī gadījumā opozīcijai ir tikai 21 balss, mūsu gadījumā tas vairākums bija daudz mazāks. Pilsēta risina vairāk saimnieciskas dabas jautājumus, kaut politika, protams, spīd cauri.
Tādēļ jāstāv augstāk par politiku. Ja to var sasniegt, vienalga ‒ vai tā ir padome vai cita institūcija, ja mazāk meklē kašķi vai blusas otra kažokā, tad mēs dzīvosim daudz labāk,”
saka bijušais galvaspilsētas mērs.
Mēra amata kandidāts arī informēja, ka plāno atjaunot principu, kurš Rīgas domē esot bijis pirms “Saskaņas” nonākšanas pie varas, ka komitejās deputāti no politiskajiem spēkiem tiek ievēlēti proporcionāli domē ievēlēto deputātu skaitam.
Tas ļaušot opozīcijai daudz vairāk un uz godīgākiem pamatiem iesaistīties domes darbā.
Topošais Rīgas mērs atzina, ka opozīcijas pārstāvji atšķirīgi uztvēra ierosinājumu par komiteju vadītāju vietnieku amatu piešķiršanu opozīcijas frakcijām. Rezervētāk pret to esot izturējusies Latvijas Krievu savienība, bet atzinīgāk novērtējusi GKR.
