Jānis Lasmanis / Autori

Izveidojot Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisiju, Saeima sākusi izvērtēt iespējas Latvijā ieviest bezmaksas augstāko izglītību. Igaunijā tā jau ir bezmaksas, un tuvākajā laikā Latvijai soli priekšā būs arī Lietuva.

The deputies of the Saeima, who will have to approve the changes in the regulation of royalties proposed by the government, still lack information to evaluate them adequately, but the skepticism of the legislators cannot be disguised. Meanwhile, the Latvian Association of Press Publishers is sounding the alarm, as the Cabinet of Ministers' intentions show that the industry must take into account unplanned expenses that are no longer subject to amortization.

Saeimas deputātiem, kuriem būs jāapstiprina valdības izlolotās izmaiņas autoratlīdzību regulējumā, pagaidām pietrūkst informācijas, lai tās vērtētu kvalitatīvi, taču likumdevēju skepse nav noslēpjama. Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācija sit trauksmes zvanu, jo Ministru kabineta ieceres liecina, ka nozarei jārēķinās ar neplānotiem izdevumiem, kas vairs nepakļaujas amortizēšanai.

Pēc vairāku stundu garām debatēm aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma tās praksē retu lēmumu – nodot trešajā lasījumā skatītu likumprojektu atpakaļ parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, proti, grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredzētu, ka iesniegumus Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas jautājumos varēs iesniegt, tikai izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

No “Jaunās Vienotības” saraksta 13. Saeimā ievēlētais Aldis Adamovičs izdots kriminālvajāšanai. Viņam saistībā ar Saeimas deputātiem izmaksājamajām kompensācijām par transportu un mājokli inkriminē krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Rīt ir pēdējā diena, kad Saeimas deputātiem jāiesniedz kandidāta vārds vakantajai Satversmes tiesas tiesneša vietai. Sākotnēji likās, ka uz šo prestižo amatu varētu tikt virzīts tikai viens kandidāts, bet tagad kļuvis zināms, ka uz to būs lielāka konkurence, kas atkal atgādinās, cik ļoti atšķirīgas partijas, apstākļu spiestas, apvienojušās šajā koalīcijā.

Jaunie Rīgas domnieki atbilstoši jau iepriekš sadalītajām atbildības nozarēm sadalījuši Rīgas domes komiteju priekšsēdētāju amatus. To vietnieki tiks ievēlēti tuvākajā laikā, bet joprojām nav skaidrs, cik un, galvenais, vai amati tiks opozīcijai.

Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.

Piektdien ar pārliecinošu atbalstu par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņu atbalstīja arī bijušais galvaspilsētas mērs, “Gods kalpot Rīgai” līderis Oļegs Burovs. Politiķis, kurš priekšvēlēšanu laikā centās nošķirt GKR Rīgā paveikto no ilggadējās sabiedrotās “Saskaņas”, jo tāda bijusi vienošanās – katrai partijai ir strikti atdalītas atbildības nozares, uzskata, ka šāda pilsētas pārvaldība ir vienīgais pareizais modelis, un apšauba, ka jaunajai Rīgas domes koalīcijai to izdosies mainīt. Skeptisks viņš ir arī par citiem pārmaiņu koalīcijas solījumiem. Piemēram, viņš uzskata, ka koalīcijas partijas ‒ pretēji solījumiem – pašvaldības kapitālsabiedrības uztver kā savus lēņus.

Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.

Nododot autotransporta tehniskās apskates veikšanu privāto rokās, braucamrīku īpašniekiem šis pakalpojums ievērojami lētāks, visticamāk, nekļūs, atzīst CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks. Saeimas deputāti CSDD un Satiksmes ministrijas amatpersonu teiktajā gan saklausa signālus, ka šis pakalpojums kļūs pat dārgāks.

Kā jau tas tika prognozēts, astoņus gadus pēc izmaiņām tautas nobalsošanas organizācijas regulējumā, Latvijā nav noticis neviens referendums. Saeimas opozicionāri iecerējuši lauzt šo tendenci, atkal grozot likumu. Koalīcija tik straujām izmaiņām nevēlas piekrist, taču diskusija par referendumu organizēšanas kārtības atvieglošanu varētu tikt sākta.

Gada sākumā no KPV LV un tās Saeimas frakcijas izslēgtais Aldis Blumbergs nu pievienojies “Jauno Vienotību” veidojošajai “Vienotībai” – politiskajam spēkam, kuru 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā KPV LV vainoja teju visās pilsoņus vajājošajās likstās.

Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.

Sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio ‒ no nākamā gada vairs nepiedalīsies reklāmas tirgū. Tas no valsts prasa nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, kurai pārmaiņu laikā sabiedriskajiem medijiem būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Taču šim pasākumam naudas pašlaik nav.

Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā.

Daudzi atceras, kā pēc 2018. gada nodokļu reformas, kad tika ārkārtīgi sarežģīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana, desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, iesniedzot ienākumu deklarācijas, konstatēja, ka tie palikuši valstij parādā. Labklājības ministrijas gaiteņos pašlaik tiek izstrādāts modelis, kas potenciāli līdzīgā situācijā var nostādīt simtiem tūkstošu darba ņēmēju. Šoreiz minimālās sociālās iemaksas dēļ.

Neapzīmogotajās vai nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto vēlēšanu biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem izmaiņas jaunās Rīgas domes spēku samērā nav ieviesušas, un jaunā koalīcija jau nākamnedēļ plāno sākt darbu, ko nākamos gandrīz piecus gadus regulēs “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā kā prioritāte noteikta rīdzinieku uzticības atjaunošana Rīgas vadībai – proti, labas pārvaldības izveidošana. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti gan vēl jāizstrādā, bet precīzāks darbu saraksts ar termiņiem sabiedrībai netiks atklāts.

Bīstoties no pārlieku lielas fiskālās ietekmes, Saeimas vairākums ceturtdien nenodeva komisijām opozīcijas rosinājumu, kura rezultātā pārtika kļūtu lētāka vidēji par 13%. Tiesa, pie šī jautājuma parlamentāriešiem drīz būs jāatgriežas – tautas iniciatīvas dēļ.

Lai arī cik tīkama daudziem iedzīvotājiem šķistu ideja par liegumu atlaistajiem Saeimas deputātiem kandidēt arī ārkārtas vēlēšanās, šāda vēlme ir antikonstitucionāla. Uzklausot šādu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli, atbildīgā Saeimas komisija noraidīja vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu.

Vainojot partijas disciplīnas neievērošanā, neslavas celšanā tai un atklātā koķetēšanā ar ideju par savas partijas dibināšanu, “Saskaņas” valde atbalstījusi organizācijas Rīgas nodaļas lēmumu Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēgt no partijas un rosina viņus izslēgt arī no Saeimas frakcijas.

Spēku samērs jaunievēlētajā Rīgas domē var mainīties. Tas izriet no Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas daļēji apmierina “Jaunās Saskaņas” pieteikumu.