Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.
Kaut arī par to jaunievēlētajiem domniekiem publiski runāt nepatika, jau pirmajās sarunās tika aktualizēts jautājums par amatu sadalījumu. M. Staķis (AP/P) piedāvāja proporcionalitātes principu. Proti, katrai partijai proporcionāli iegūto mandātu skaitam tiek amatu skaits.
Šādai pieejai piekrita visi potenciālie partneri - „Jaunā Vienotība” (JV), Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) kopējais saraksts un Jaunā konservatīvā partija, taču viss mainījās, kad kļuva zināma M. Staķa izpratne par proporcionalitāti. Atbilstoši viņa redzējumam AP/P pienācās piecu komiteju vadība, bet atlikušajiem partneriem pa vienai.
Šāds sadalījums nu apmierināja tikai NA/LRA ar tiem atvēlēto Pilsētas īpašumu komiteju un konservatīvos, kuriem, lai veicinātu sadarbību ar valdību, kurā konservatīvie atbild par satiksmes nozari, tika piedāvāta Satiksmes un transporta lietu komiteja.
Iebilda otra lielākā topošās koalīcijas frakcija ‒ „Jaunā Vienotība”. Tai, iespējams, pamatoti šķita, ka saskaņā ar pareizu proporcionalitātes principu, turklāt ņemot vērā faktu, ka tās mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis galvaspilsētas domi nepameta, lai taptu ievēlēts Saeimā, pienācās vismaz divu komiteju vadība. Un vienai no tām noteikti bija jābūt Satiksmes un transporta lietu komitejai.
M. Staķis spiedienam nelabprāt, bet padevās. JV ieguva kārotās komitejas vadītāja amatu un Pilsētas attīstības komiteju.
Tas aizkaitināja konservatīvos un to vēlēšanu saraksta līderi Lindu Ozolu. Lai gaišo spēku koalīcijai patiešām būtu iespējama iztikt bez nopeltās „Gods kalpot Rīgai” palīdzības, M. Staķis atteicās no sākotnējās ieceres jaunajā domes sasaukumā strādāt tikai ar diviem vicemēriem un radīja trešo - konservatīvo L. Ozolai. Viņai tika arī Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājas amats. Un nevar noliegt, ka tas, ņemot vērā līdz šim konservatīvo postulētās prioritātes, šim politiskajam spēkam arī piedien gana labi.
Ja M. Staķa Rīgas domes koalīcijas modelis balsojumā tiks apstiprināts, līdz ar vicemēri L. Ozolu viņam darbā palīdzēs vicemērs V. Ķirsis un vicemērs Edvars Smiltēns, kurš NA/LRA sarakstā bija otrais numurs.
Jautāts, kāpēc par vicemēru nekļuva saraksta pirmais numurs Einars Cilinskis, E. Smiltēns skaidroja, ka kopā startējušās partijas jau no sākta gala strādājušas ar skaidriem, abpusēji pieņemtiem noteikumiem. Tādēļ, ņemot vērā, ka viņam jau sākotnēji bija paredzēts vicemēra amats, tas viņam godprātīgi atvēlēts arī pēc tam, kad E. Cilinskim neizdevās kļūt par mēru.
Darbs pie koalīcijas veidošanas turpināsies arī šonedēļ. Šodien topošās koalīcijas frakcijas par turpmākajiem soļiem un Rīgas domes paveicamajiem darbiem konsultēsies ar savu partiju valdēm, bet rīt atkal tiksies ar M. Staķi, lai valdēs precizētās vadlīnijas iekļautu Rīgas domes dienaskārtībā un pārliecinātu par to nepieciešamību partnerus koalīcijā. Piemēram, vēl jāvienojas par komiteju vadītāju vietnieku politisko piederību.
Šonedēļ M. Staķis iecerējis pirmo reizi tikties arī ar opozīcijas pārstāvjiem. Mēra amata kandidāts jau iepriekš teicis, ka opozīcija pretstatā Nila Ušakova („Saskaņa”) praktizētajam noteikti tiks iesaistīta Rīgas domes darbā. Arī pārējie topošās koalīcijas pārstāvji ir apliecinājuši, ka opozīcijas iesaiste kopīgā darbā ir ļoti svarīga.
Jau vēstīts, ka pēc ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē iekļuva septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tika pie 18 deputātu mandātiem, „Saskaņa” ieguva 12 domnieku krēslus, JV ‒ desmit, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts ‒ septiņus, „Gods kalpot Rīgai” ‒ piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija ‒ katra pa četrām deputātu vietā
