Tikai 78 dienas pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas valdību veidojošajām partijām ceturtdien viņa valdība bija jāaizstāv pret opozīcijas deputātu iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu premjerministram.
Kaut arī KPV LV vēlas izvirzīt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, kas ir pretrunā ar koalīcijas vairākuma atbalstītā jurista Egila Levita vēlmi būt visas koalīcijas atbalstītam pretendentam, viņa izredzes ieņemt valsts augstāko amatu joprojām vērtējamas augstāk par 50 procentiem.
Ar skaļām ovācijām Saeimas deputāti 10. janvāra sēdē sveica nule apstiprināto aicinājumu Ekonomikas ministrijai izstrādāt tiesību aktus obligātās iepirkumu komponentes atcelšanai no 31. marta. Protams, nekas tāds nav noticis, taču tikai tagad Jaunās konservatīvās partijas deputāts Sandis Riekstiņš skaļi pateicis to, ko visi deputāti jau zināja, spiežot balsošanas pogas – šis balsojums bija farss.
Kadastrālās vērtības, kas ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, varētu nemainīties arī nākamajā gadā. Par šādu ieceri Saeimas atbildīgo komisiju informēja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.
Vārdā nosaucamas aprises šie procesi vēl nav ieguvuši, taču pār Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu galvām nenoliedzami virmo pagātnes ēnas, kas, atgādinot Aināra Dimanta precedentu, var materializēties Saeimas lēmumā vismaz par padomes vadītājas atbrīvošanu no amata. Ja ne visas padomes.
Līdz šim publicēšanai nepakļauto VDK dokumentu nodošana atklātībai sabiedrību varētu iepazīstināt ar vēl 109 iespējamo VDK aģentu vārdiem. Politiķi nav ieinteresēti meklēt vainīgo, kāpēc daļa VDK dokumentu vairākus mēnešus izvairījušies no publicēšanas internetā, un noliedz, ka dokumenti pazuduši ar nodomu.
FILMĒŠANAS LAUKUMU APMEKLĒJOT Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kas uzņēmies patronāžu pār projektu, un aizsardzības ministram Artim Pabrikam, nedēļas nogalē kinopilsētā Cinevilla tika uzņemta filmas Dvēseļu putenis pēdējā epizode, kas ataino Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu mājās pārnākušajiem latviešu strēlniekiem, informē veidotāju pārstāve Marta Lagzdiņa.
Nespējot līdz 1. maijam sakārtot tiesību normas, kas regulē dzīvokļa un zemes īpašnieka attiecības zemes piespiedu nomas gadījumos, likumdevējs vājinājis uzticību tiesiskumam. Tas izriet no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunas Satversmes tiesas tiesnešiem. Nodarītā skāde mazāk abstraktos parametros nebūšot nodarīta liela, sola politiķi.
Jaunā – opozīciju iekļaujošā – politika, kuru solīja ieviest 13. Saeimā ievēlētā partija KPV LV, tā arī palikusi tikai solījumu līmenī. Par to pārliecināti vismaz opozicionāri – gan pieredzējušie saskaņieši, gan vēl nesen toni noteikušie un līdzīgus pārmetumus uzklausījušie zaļzemnieki, kas aizgūtnēm atgādināja valdībai par priekšvēlēšanu laikā doto solījumu nepildīšanu.
Izgaismojot ideoloģiju saskares punktus, Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija ceturtdien balsoja pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri, ar kuru iecerēts pārtraukt piešķirt nepilsoņa statusu jaundzimušajiem bērniem. Abu partiju balsu gan nepietika, lai prezidenta priekšlikumu noraidītu.
Valsts savu uzticību joprojām nav apliecinājusi četriem Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta locekļiem, taču līdz šim tas nav sarežģījis valdības darbu un šādi draudi neesot prognozējami arī nākotnē.
Nākamgad 9. maija pasākums pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā daudziem varētu šķist acij vismaz nedaudz pieņemamāks. Pēc gandrīz sešus gadus ilgušas pauzes Nacionālajai apvienībai izdevies panākt, ka likumā tiks nostiprināts aizliegums publiskos pasākumos valkāt totalitāro režīmu uniformas.
Rīt ir viena no kontroversiālākajām Latvijas sabiedrības atzīmētākajām piemiņas dienām – pieminēsim Latvijas karavīrus, kuri Otrā pasaules kara laikā cīnījās nacistiskās Vācijas armijas sastāvā. Kopš Krievija anektēja Krimu, šī ir arī diena, kad saasinās Nacionālās apvienības attiecības ar valdības galvu. Arī šis gads nebūs izņēmums.
Joprojām nav zināms, kad precīzi Valsts prezidents Raimonds Vējonis Saeimā atkārtoti iesniegs priekšlikumu par automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem, taču pat izmaiņas politiskajā līdzsvarā parlamentā nesniedz pārliecību, ka atkārtota iniciatīvas virzīšana prezidentam būs veiksmīgāka.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (DACVĢ) praktiski ir atjaunotās Latvijas valsts vienaudze – tikai 20 dienas pēc atjaunotās Latvijas neatkarības deklarācijas parakstīšanas 1990. gada 4. maijā tika pieņemts lēmums par ģimnāzijas atjaunošanu. Par tradīciju kļuvusi ģimnāzijas saimes sadošanās rokās 4. maija priekšvakarā, lai ciešā, siltā un draudzīgā tvērienā iekļautu mazu, bet nozīmīgu Latvijas daļu – savu skolu.
Jaunu partiju un politiķu iekļūšana Saeimā sen nepiedzīvotos apmēros sašķēlusi krievvalodīgo un latviešu attieksmi pret politiķiem un valsts amatpersonām. Krievvalodīgo vidū pozitīvā vērtējuma pārsvars negatīvajam vērojams tikai attiecībā uz viena pie latviskā politspārna nomināli pieskaitāma politiķa – Aivara Lemberga – veikumu. Iepriekšējos gados abu kopienu redzējums nav bijis tik krasi nodalīts.
Rīgas mēram un Saskaņas priekšsēdētājam Nilam Ušakovam šis ir īstais laiks, kad veiksmīgi kapitalizēt savu popularitāti, lai, topot ievēlētam omulīgajā Eiropas Parlamenta deputāta amatā, attālinātos no problēmu nomāktās Rīgas. Pirmo reizi deviņu gadu laikā viņa darbību pozitīvi vērtē mazāk par 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Tas starp valsts politiķiem gan joprojām ir otrs labākais rādītājs.
Pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko jau trešo nedēļu neveiksmīgi cenšas iegūt Saeimas atļauju strādāt Pieprasījumu komisijā. Mēģinājumi gan atduras pret koalīcijas pārliecību, ka viņa joprojām nav sarāvusi saites ar parlamenta lielāko frakciju – Saskaņu. Tiesa, deputātei, visticamāk, jau ir citi sadarbības partneri
Kā jau prognozēts, Zaļo un zemnieku savienība par līderiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās virza bijušo finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu un bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani, kas Māra Kučinska valdībā bija populārākais ministrs. Partiju reitingi zaļzemniekiem vieglu iekļūšanu Eiroparlmentā nesola, taču, iekļūstot tajā, tiem atkal būs jāsaduras ar sīvāko ideoloģisko pretinieku – Jauno konservatīvo partiju. Abas partijas cer iekļauties Eiropas Tautas partiju politiskajā grupā.
Sekojot skandālam ap labklājības ministri Ramonu Petraviču un cerot paskubināt premjeru šo situāciju atrisināt pēc iespējas ātrāk, opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimā Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam iesniegusi jautājumu Par valdības neiecietīgo attieksmi pret aplokšņu algas maksājumiem. Taču ir skaidrs, ka ātrāk par šā gada budžeta pieņemšanu virzības šajā jautājumā nebūs.
Neiejaucoties likumdevējam, 1. maijā spēku zaudētu likumu normas, kas ierobežo zemes īpašnieku tiesības noteikt nomas naudu par piespiedu nomā esošās zemes izmantošanu.
Šodien Saskaņas valde apzīmogos lēmumu par Rīgas mēra Nila Ušakova un kādreizējās viņa labās rokas, eksvicemēra Andra Amerika kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja vēlētājs N. Ušakovam neliks vilties, tad Saskaņai būs jāmeklē ne tikai jauns Rīgas mērs, bet arī partijas vadītājs.