Jānis Lasmanis / Autori

Opozīcijā ilgus gadus strādājusī, bet nu cerot spert milzu soli pretim valdošajai koalīcijai, Saskaņa gandrīz nokomplektējusi savus leģionāru pulkus. Tās ēnu kabinetā pietrūkst vien trīs amatu kandidātu, bet vēlēšanu apgabalu sarakstos nepieciešamas vien niecīgas izmaiņas.

Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas šonedēļ jau lūdza parlamenta atļauju aizturēt pie frakcijām nepiederošo deputātu Artusu Kaimiņu, lūdza atļauju veikt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāta īpašumā. Tiek pieļauts, ka deputāts ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Pēc jaunākajiem publiski pieejamajiem datiem, 74% valsts iedzīvotāju neuzticas Saeimai. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka pie tā vainīga pati Saeima, kas nespēj ar sabiedrību runāt tai saprotamā valodā. Šādu viedokli prezidents pauda Saeimas pavasara sesijas pēdējās sēdes uzrunā, kurā pauda arī vieglu kritiku tieslietu un ekonomikas ministram.

Pretrunīgi vērtētā Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa izdošana aizturēšanai un aizturēšana parlamenta telpās ir notikums, kas katapultēs viņa dibinātās partijas KPV LV popularitāti līdz pat uzvarai Saeimas vēlēšanās. Par to ir pārliecināts partijas premjerministra amata kandidāts Aldis Gobzems, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvirzītās apsūdzības ir pietiekami nopietnas, lai sevi par pareizāko no pareizajiem deputātiem pozicionējošā A. Kaimiņa sekotāji no viņa varētu arī novērsties.

Rīt Saskaņas valde un pirmdien īpaši izveidotā stratēģiskās plānošanas grupa apstiprinās savu ēnu kabinetu un vēlēšanu apgabalu deputātu kandidātu sarakstus. Daļu sabiedrības partija pārsteidza jau ar paziņojumu, ka savās rindās iekļauj emeritēto baptistu arhibīskapu Pēteri Sproģi. Taču ēnu kabinets un saraksti var nest vēl lielākus pārsteigumus.

Vienotības līderiem izdevies pārliecināt vēl vienu reģionālo partiju, ka biedrošanās ar kādreiz vareno organizāciju joprojām ir izdevīga. Partiju apvienībā Jaunā Vienotība iestājusies arī Jēkabpils reģionālā partija. Joprojām no skaidras atbildes sniegšanas izvairās Latgales partija, kas kuluāros sarunas par sadarbību 13. Saeimas vēlēšanās ved arī ar citām Saeimas koalīciju un opozīciju pārstāvošām partijām.

Gadiem ritot, vēlēšanu process padarīts pieejamāks gan Latvijā vēlošajiem pilsoņiem, gan tiem, kas vēlēšanu dienā atrodas ārvalstīs, taču kopš pirmajām Saeimas vēlēšanām pēc neatkarības atgūšanas vēlētāju aktivitāte pakāpeniski sarukusi par 32 procentpunktiem.

Tuvojoties vēlēšanām, ik reize, kad politiķis var atrādīties savam vēlētājam, ir zelta vērtē. Tādēļ, lai paspētu piedalīties komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumos, Saeima ceturtdien debašu vidū līdz nākamajai nedēļai pārtrauca sēdi, kurā deputātiem jābalso par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Intrigu par parlamentāriešu balsojuma rezultātu šāds lēmums neuzturēs, jo parlamenta vairākumu veidojošās koalīcijas partneri apņēmušies valdību negāzt. Tiesa, ministra gāšanas mēģinājuma gaismā kļuvuši skaidrāki dažu deputātu nākotnes plāni.

Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieka Gaida Bērziņa vadītā Saeimas Juridiskā komisija spērusi pussolīti, lai arī Valsts prezidents Saeimā tiktu ievēlēts atklātā balsojumā. Taču līdz pirmajam lasījumam Saeimā to paredzošie Satversmes grozījumi tā arī var nenonākt, jo Juridiskā komisija pirms likumprojekta virzīšanas izskatīšanai Saeimā vēlas sagaidīt visu 16 Saeimas komisiju atzinumus.

Rīga jau tā koncentrējusi sevī praktiski visas nozīmīgākās norises valstī, un jaunākā Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtā informācija liecina, ka tai pieaugusi jau tā lielā nozīme politikā – 13. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlēs 35 no 100 Saeimas deputātiem.

Opozīcijas prieks par Saeimas atbildīgajā komisijā ar Vienotības atbalstu daļēji apstiprināto pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, kura rezultātā ministram būtu jāskaidrojas par vadītās ministrijas pakļautībā esošo dienestu lēmumiem, bijis īslaicīgs. Koalīcijas padomē to veidojošās partijas vienojušās, ka Saeimas balsojumā šo pieprasījumu neatbalstīs.

Rit trešā diena, kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskaita partiju priekšvēlēšanu reklāmas tēriņus. Šogad partijas, kas iesniegs deputātu kandidātu sarakstus visiem pieciem vēlēšanu apgabaliem, vēlētāju pārliecināšanai un pielabināšanai drīkstēs tērēt 533,3 tūkstošus eiro. Taču, kā liecina iepriekšējās vēlēšanas, tērētās summas ir krietni lielākas.

Par spīti ažiotāžai, kas izveidojusies ap finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas akceptēto kandidātu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amata kandidātu Māri Skujiņu, valdību veidojošās partijas neļaujas panikai un pagaidām negrasās paust iebildumus viņa apstiprināšanai amatā.

Ja Nacionālās apvienības deputāti neiespītēsies, tad viņu iecere panākt, ka priekšvēlēšanu aģitācija iespējama tikai valsts valodā, piedzīvojusi loģisku galu – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija attiecīgo likumprojektu pirms pirmā lasījuma otrdien vienbalsīgi noraidīja.

Luterāņu latvisko vidi satricinājušais Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas priekšlikums papildināt tās speciālo likumu ar preambulu, kurā nostiprināta pēctecība ar starpkaru perioda baznīcu, jāvirza uz pirmo lasījumu Saeimā – lēmusi darba grupa, kuras viedoklis vēl jāapstiprina atbildīgajai komisijai. Taču Latvijas un ārpus Latvijas luterāņus šķirošās juridiskās normas patiesībā nav meklējamas preambulā.

Pametot Vienotību un iestājoties partiju apvienībā Attīstībai/PAR, lai no šā saraksta kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās, Artis Pabriks zaudēs dalību Eiropas Tautas partijā un, topot ievēlēts Saeimā, arī ienesīgo Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Kā kompensāciju viņš, visticamāk, saņems ilgi gaidīto Ministru prezidenta amata nomināciju un uz Saeimas vēlēšanu fona iespēju jau gadu pirms nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām izvērst tām savu kampaņu. Savukārt Saskaņa pārliecinājusi ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, ka viņš ir pietiekami sociāldemokrātisks, lai būtu tās kandidāts valdības vadītāja amatam.

Kopš 2005. gada Latvijas Bankā strādājošais Edvards Kušners savu darba vietu nepametīs arī pēc tam, kad Saeima viņam liedza turpināt strādāt bankas padomē. Bankas vadība viņa zināšanas atzinusi par neaizstājamām un pieņēmusi ekspertu padomnieka amatā. Par spīti formai, deputātus šāds pavērsiens nesarūgtina.

Nacionālo apvienību pārstāvošais sešu bērnu tēvs Imants Parādnieks ideju par pensijas sasaistīšanu ar bērnu skaitu paudis arī iepriekš, turklāt plašākai auditorijai, taču nedēļas sākumā, Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē atkārtota, tā guvusi daudz lielāku rezonansi. Sabiedrībā reakcija nav homogēna – ir gan idejas atbalstītāji, gan noliedzēji.

Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, partiju apvienība Jaunā Vienotība pagaidām spējusi vienoties tikai par Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderiem. Tur saraksta galvgalī būs Hosams Abu Meri. Par atlikušo četru apgabalu sarakstu pirmajiem numuriem partija vēl spriež, bet zināms, ka arī bijušais Vienotības priekšsēdētājs Andris Piebalgs un partijām pagaidām nepiederoši cilvēki apsverot domu par kandidēšanu.

Cilvēkiem jādod iespēja iepazīties ar augstākā ranga komunistu personību atklājošajām personīgajām lietām. Par to ir pārliecināts Latvijas PSRS VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Sociālajā tīmeklī izskanējušais aicinājums paust politiskās antipātijas, piespiežot partijām tērēt naudu nelikumīgu ziedojumu atgriešanai, sameklējis dzirdīgas ausis. Dažas Saeimā ievēlētās partijas saņēmušas viena santīma ziedojumus, kurus nākas atgriezt ziedojušajam vai pārskaitīt valsts kasē.

Lielākā un vienīgā patiesi proeiropeiskā partija Latvijā, kura savu nākotni un attīstību cieši saista ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi. Tāda savu līderu acīs ir mūžīgā Saeimas opozicionāre – sevi par sociāldemokrātisku dēvējošā partija Saskaņa.