Milzīgā publicitāte, kuru partijas KPV LV līderim Artusam Kaimiņam nodrošināja viņa aizturēšana, organizācijai nesusi ievērojamas dividendes. Tās reitings mēneša laikā gandrīz divkāršojies, un KPV LV nu ir trešā populārākā partija. Savukārt divas pašlaik vispopulārākās partijas ar nelielām reitinga svārstībām savas pozīcijas noturējušas.
Ja atbildīgās iestādes spēs pielāgot elektroniskās sistēmas, jau 2021. gadā iedzīvotājiem vairs nebūs jāpiņķerējas ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Plānots, ka nākotnē pārmaksātos nodokļus iedzīvotāji saņems automātiski.
Kaut arī ekonomikas ministra vadītā darba grupa tika izveidota, lai sniegtu priekšlikumus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā patērētāju maksājuma atcelšanai, darba grupa to nomaskējusi divos dažādos maksājumos, kas elektroenerģijas cenu, visticamāk, nesamazinās.
Pēc tam, kad Satversmes tiesa noraidījusi Ģenerālprokuratūras pieteikumu, kurā tā apšauba elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atbilstību Satversmei, pārliecināt tiesu tomēr izskatīt šo lietu apņēmusies Saeimas opozīcijā strādājošā Saskaņa.
Oficiāli ārpus Latvijas pašlaik dzīvo 130,7 tūkstoši balsstiesīgo, kuru balsis vēlēšanās tiks pieskaitītas Rīgas vēlēšanu apgabalam. Ideālos apstākļos – ja nobalsotu visi – tās konvertētos astoņos no 35 šajā apgabalā ievēlamajos Saeimas deputāta mandātos. Pieredze gan liecina, ka diasporas pārstāvji ir kūtri vēlētāji un tās potenciāls pilnībā netiek apgūts, taču atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām politiķiem talkā nāk internets, kas tiem ļauj vismaz cerēt uz tik ļoti nepieciešamo balsu pieplūdumu arī no ārzemēm.
Lai priekšvēlēšanu laikā paplašinātu savu kapacitāti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzrunā likumpaklausīgākos valsts iedzīvotājus un aicina, izmantojot viedtālruņa aplikāciju Ziņo KNAB, informēt biroju par iespējamajiem priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumiem.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju šajās Saeimas vēlēšanās varētu piedalīties līdz 16 politiskajām organizācijām. Pagaidām neviena no tām savu sarakstu komisijā nav iesniegusi, tādēļ nevaram būt droši, kā savus redzamākos politiķus partijas būs izvietojušas pa vēlēšanu apgabaliem, taču nopietnākie spēlētāji un trokšņa taisītāji pieteikuši savus premjera amata kandidātus, kuriem uz saviem pleciem būs jāiznes smagākās no publiskajā telpā redzamajām priekšvēlēšanu cīņām. Ar dažiem izņēmumiem partijas uzticējušās pieredzei.
Demonstrējot visai naivu izpratni par politisko spēku popularitāti, to līderu ietekmi un procesiem, kādiem pakļauta koalīcijas veidošana, Jaunā konservatīvā partija (JKP) iepazīstinājusi ar saviem līderiem vēlēšanu apgabalos. Palīgos ņemta arī tautā mīlētā un cienītā mūziķe Ieva Akuratere.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nevēlas iesaistīties partiju priekšvēlēšanu kampaņās un distancējas no savulaik paša pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atzinis, ka organizācijā vairs nav nedalīta atbalsta R. Vējoņa kandidēšanai uz otro prezidentūras termiņu. Tomēr, par spīti uz āru vērstajai komunikācijai, gan ZZS, gan Valsts prezidents pauž vienādu viedokli vismaz par aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu apjomu.
Vēl nesen Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts uz otro pilnvaru termiņu no pašu rindām ievēlētajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim bija neapstrīdams, taču nu partija kļuvusi uzmanīgāka un pieļauj, ka tai būs jāmeklē jauns prezidenta amata kandidāts.
Solot atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim un panākt, ka Valsts prezidentu ievēlē tauta, Latvijas Reģionu apvienība ceturtdien iepazīstināja ar līderiem, kas piecos vēlēšanu apgabalos vadīs partiju 13. Saeimas vēlēšanās. Blakus Edvardam Smiltēnam, kurš ir partijas kandidāts premjerministra amatam, noteikti izcelsies sabiedriskā aktīviste un gaisa akrobātikas meistare Ieva Brante, kurai uzticēts pirmais numurs Rīgas sarakstā.
Izmantojot priekšvēlēšanu laiku, kurā politiķi ir īpaši pakļāvīgi sabiedriskajam spiedienam, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB), kuras gribētos grozījumus LELB likumā Saeima tā arī nevirzīja apstiprināšanai, izplatījusi paziņojumu, ka tā aptaujās luterāņus, lai to interesējošos jautājumus pēc tam uzdotu Saeimas vēlēšanās kandidējošajām partijām.
Dienu pirms NATO samita, kurš noteiks, kādas būs ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecības drošības un aizsardzības jomā, Kanādas premjerministrs Žistēns Trudo, viesojoties Latvijā, apliecināja, ka Kanāda uz četriem gadiem pagarinās Ādažos izvietotā NATO bataljona vadību.
Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš var nebūt vienīgais, pār kuru gulstas aizdomas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, manipulējot ar transporta izdevumu un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtis vērienīgu pārbaudi par teju visiem deputātiem.
Partiju apvienība Jaunā Vienotība 13. Saeimas vēlēšanās startēs līdz šim Latvijas politikā, šķiet, nepiedzīvotā izkārtojumā. Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, kuram vēl pirms mēneša tika atvēlēts pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā, šo pozīciju atdevis Inesei Lībiņai-Egnerei, bet pats ieņems pēdējo vietu sarakstā. Par spīti aizdomām par iekšējo intrigu ietekmi uz sarakstu veidošanu, politiķi dievojas, ka visu dara valsts un partijas labā.
No Saskaņas saraksta Eiropas Savienības Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins, kas nule paziņoja par startēšanu Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta, ievēlēšanas gadījumā tuvināšot Latviju Krievijai un Baltkrievijai un vienlaikus vājinās valsts aizsardzības spējas.
Tuvojoties vēlēšanām, populārāko partiju tops saglabājies jau ierastajā kārtībā – vislielāko atbalstu joprojām bauda Saskaņa, bet tai seko Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotības un tās vadītās apvienības reitingi jau trešo mēnesi turpina rukt.
Latgales partijas valdes lēmums uz 13. Saeimas vēlēšanām slēgt sadarbības līgumu ar Jauno Vienotību gaismā cēlis iekšējo konfliktu, par kuru politikas kuluāros runā jau ilgāku laiku. Lielai daļai latgaliešu savienība ar līdzšinējiem partneriem vairs nešķiet lietderīga – par spīti valdes lēmumam, Janīna Kursīte vēlēšanās varētu kandidēt no partiju apvienības Attīstībai/Par!.
Steidzot palīgā māsai iekš ideoloģijas, kurai Satversmes tiesa atkal liegusi piedalīties Saeimas vēlēšanās, savulaik no Saskaņas saraksta Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins paziņojis, ka piedalīsies Saeimas vēlēšanās un kandidēs no Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības saraksta. Savā lakoniskajā paziņojumā A. Mamikins jau iezīmē, ka svarīgākais politiskās cīņas pretinieks viņam būs tieši Saskaņa.
Līdzšinējā Vienotības sadarbības partnere Latgales partija, nesaņemot labākus piedāvājumus, pēc ilgstošas minstināšanās, kuras dēļ jau bija iedzīvojusies iesaukā Nākamās trešdienas partija, beidzot izlēmusi, ka arī 13. Saeimas vēlēšanās sadarbosies ar Vienotību, taču tās dibinātajā partiju apvienībā gan pagaidām nestāsies.
Par spīti sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa centieniem mainīt tēlu, par saistīšanos ar to tiek asi kritizēti sabiedrībā pazīstami ļaudis, bet potenciālie partneri aicina parakstīt memorandu, kurā Saeimas vēlēšanās kandidējošie politiskie spēki apņemas nesadarboties ar prokremliskām partijām.
Uzliekot uz ledus Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) iniciēto likumprojektu, kas nostiprinātu baznīcas saikni ar starpkaru periodā dibināto baznīcu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija cer, ka LELB spēs vienoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBĀL) par apvienošanos. Atšķirīgās ideoloģijas dēļ šis dialogs būs vismaz smagnējs, ja ne neiespējams, un ārpus Latvijas luterāņi, šķiet, sākuši meklēt risinājumus, kā norobežoties no LELB.