Jānis Lasmanis / Autori

Par spīti premjerministra paustajam aicinājumam pārlieku nepolitizēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes veidošanas procesu, koalīcijas partneri tomēr vēlas saglabāt teikšanu tajā.

Par to, ar kādiem kārtas numuriem vēlēšanu apgabalu sarakstos izkārtoti deputātu kandidāti, politisko partiju biedri var spriest vēl gandrīz trīs mēnešus – līdz 7. augustam, kas ir pēdējā diena, kad var iesniegt sarakstus Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iekšējās diskusijas par to būs gana asas, jo kārtas numurs ir vērā ņemams faktors, prognozējot vēlēšanu rezultātus.

Ieklausoties nozares speciālistos, likumdevējs piekritis, ka iecere izvērst cīņu ar Krievijas propagandu, ierobežojot krieviski raidošo televīzijas kanālu skaitu pakalpojuma sniedzēju pamatpaketēs, vēlamo rezultātu nenesīs un no likumprojekta svītrota.

Neiztiekot bez vāji maskētām norādēm par opozīcijas ierobežoto spriestspēju, Rīgas domes koalīcija pirmdien jau trešo reizi četru mēnešu laikā grozīja pašvaldības nolikumu, kas reglamentēs to, cik ilgi, izskatot vienu jautājumu, deputāti var iztaujāt ziņotāju.

Viens no bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas līdzgaitniekiem, kas dibināja partiju No sirds Latvijai – Gunārs Kūtris – nākamajās Saeimas vēlēšanās kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta.

Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Reģionu apvienība, politologu iedrošināta, par savu ministru prezidenta amata kandidātu izvirzījusi vēl nesen Vienotības rindās strādājošo Edvardu Smiltēnu.

Veiksmīgi izmantojot laiku, kad politiķi īpaši ieklausās tautas vēlmēs – priekšvēlēšanu laiku –, Latvijas Reģionu apvienība panākusi, ka likumprojekts, kas nosaka, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima atklātā balsojumā, tiek nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Idejas virzītājs Edvards Smiltēns optimistiski vērtē, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā jau nākamgad, kad beidzas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pilnvaru termiņš un būs jāievēlē jauns prezidents.

Pēc Jāņa Tutina diskvalificēšanas no Saeimas Nacionālās drošības komisijas Saskaņa nolēmusi darbam šajā komisijā virzīt Ivanu Klementjevu. J. Tutinam Satversmes aizsardzības birojs atteica piekļuvi valsts noslēpumu saturošai informācijai, kas nepieciešama darbam komisijā.

Diskusija par nepieciešamību ieviest grozījumu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likumā, kas regulē tās tiesiskās attiecības ar valsti, izvērtusies ne tikai ar tās kara laikā izveidojušās atzara, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvjiem, bet arī pašas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iekšienē. Tām gan trešdien pielikts punkts un pieņemts aicinājums disidentiem izbeigt savas aktivitātes.

Uzklausot nozares speciālistu iebildumus, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēmusi uzlabot Nacionālās drošības komisijas (NDK) paspārnē radīto likumprojektu, kas informatīvā kara apstākļos piedāvā ierobežot televīzijas pamatpakalpojumu pamatpaketēs iekļaujamo ne Eiropas Savienības valodās translējošo kanālu skaitu.

Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka pat atteicās no labi apmaksātā Eiropas Parlamenta deputāta amata. Vai viņas upuris būs atmaksājies, maija beigās lems Satversmes tiesa, kurā politiķe vērsusies, lai tiktu atcelti uz viņu attiecināmie ierobežojumi kandidēt Saeimas vēlēšanās.

Edvarda Smiltēna un Latvijas Reģionu apvienības mēģinājums Valsts prezidenta vēlēšanās iesaistīt sabiedrību cietis sakāvi. Šo ideju atbalstīja vien opozīcijā esošā Saskaņa, bet koalīciju veidojošās partijas, ideju dēvējot par valsts drošībai bīstamu, balsoja pret.

Priekšvēlēšanu gaisotnē Nacionālā apvienība gatava virzīt likumprojektu, kas dos vēl vienu trumpi vēlēšanu cīņā Latvijas Krievu savienībai. Tā bija cerējusi panākt, lai šodien Saeima Juridiskajai komisijai nodod likumprojektu, ar kuru paredzēts noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt tikai valsts valodā.

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca, kas vēl nesen vēlējās nostiprināt unikālas pārmantojamības tiesības kā vienīgā pēctece tai Baznīcai, kas Latvijā darbojās līdz 1940. gadam, gatava kompromisam ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu ārpus Latvijas. Tiesa, kompromiss nav pietiekami dziļš, lai nesaglabātos abu Baznīcu strīda, kas jau tagad iemantojis «Baznīcu karu» vārdu, eskalācijas draudi.

Pirms gandrīz trim gadiem Saeimas kabinetos ceļu sākušais likumprojekts, ar kuru bija iecerēts paplašināt Valsts kontroles (VK) pilnvaras zaudējumu piedziņas jomā, pirms trešā lasījuma nodots darba grupai, tādējādi kļuvis skaidrs, ka šis Saeimas sasaukums ar šo likumprojektu vairs nestrādās.

Paplašinot ticīgo pamattiesības, Satversmes tiesa dāvājusi iespēju vienas konfesijas ietvaros dibināt vairākas baznīcas ar tām piekrītošajām privilēģijām, piemēram, klosteru veidošanu. Vienlaikus tiesas lēmums dāvājis iespēju savstarpēji konfliktējošajām Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas nošķirt savu darbību un turpināt praktizēt saskaņā ar savu tradīciju.

Ieklausoties sabiedrības sadzirdamākās daļas kurnēšanā par kārtību, kādā tiek ievēlēts Valsts prezidents, Latvijas Reģionu apvienība jau tuvākajā laikā rosinās ieviest izmaiņas līdzšinējā procedūrā, dāvājot vēlētājiem daudz lielāku ietekmi šajā procesā. Tiesa, lai šo ideju realizētu, organizācijai, visticamāk, būs jāpārliecina ne tikai šī Saeimas sasaukuma deputāti. Latvijas Reģionu apvienības (LRA) valdē ievēlētais Edvards Smiltēns stāsta, ka ideja par prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņu dzimusi organizācijā Sabiedrība par centrisku politiku, kuru viņš dibināja pēc tam, kad ar skandālu pameta Vienotību. Iekļaujoties LRA rindās, idejas noslīpēšanai pievienojies arī šis politiskais spēks.

Pulcinot trīs reģionālās partijas, Vienotība izveidojusi partiju apvienību Jaunā Vienotība, kurā katrs tās biedrs saglabās savu identitāti, līdera lomu atstājot Vienotībai. Tādēļ arī apvienības kandidāts būs Vienotību pārstāvošais Krišjānis Kariņš, kas atzīts par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta politiķiem.

Lavierējot starp dažādām ietekmes grupām un vēstures skaidrojumiem, Saeimai jāmeklē risinājums problēmai, kuru 1944. gadā, piespiedu kārtā izvedot no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Teodoru Grīnbergu, radīja fašistiskās Vācijas drošības dienests SD.

Rūpēs par Rīgas domes opozīcijas tiesību ievērošanu Vienotība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu mudina rīkoties izlēmīgāk – pat atstādināt Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Iespējams, cerot uz priekšvēlēšanu laiku, kas politiķos mēdz pamodināt vēlmi par katru cenu izpatikt vēlētājiem, Latvijas Pensionāru federācija mudina valdību atmaksāt iedzīvotājiem naudu, ko tie pārmaksājuši nu jau par neveiksmīgu atzītās elektrības obligātā iepirkuma komponentes ietvaros.

Zemes īpašnieki, uz kuru īpašuma padomju varas gados uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas, jau ceturto reizi uzvarējuši valsti, kas cenšas ierobežot viņu tiesības pelnīt ar savu īpašumu, Satversmes tiesā. Norma, kas nosaka piespiedu nomas maksas maksimālo griestu pakāpenisku sarukšanu, atzīta par Satversmei neatbilstošu. Tas gan nenozīmē, ka apstrīdētos nomas griestus atcels.