Šodien Satversmes tiesa paziņos savu lēmumu lietā par zemes īpašnieku tiesībām iekasēt nomas maksu no uz viņu zemes esošu daudzdzīvokļu namu iemītniekiem. Savukārt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vienbalsīgi apstiprināja likumprojektu, kas nākotnē regulēs, kā šādu namu iedzīvotāji varēs atbrīvoties no pienākuma maksāt piespiedu nomu.
Politiķu vēlme Latvijas simtgadē par svinamo dienu atzīt arī 11. novembri var nozīmēt, ka nākotnē no kalendāra tiks svītrota tajā jau esošā svinamā diena. Tā vedina domāt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā paustais.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par sešiem mēnešiem, un cīņā par vēlētāja simpātijām priekšvēlēšanu kaujas mašīnas zobrati griežas aizvien straujāk. Šo mehānismu kontrolējošā koalīcija, atrotījusi piedurknes, un sola mesties bezkompromisu cīņā ar elektrības rēķinu nesamērīgi sadārdzinošo obligātā iepirkuma komponenti un grasās piešķirt īpašu valsts aizstāvību Daugavas vidū izveidotajam Likteņdārzam, kuru savulaik priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja arī Valdis Zatlers.
Līdz šim premjerministrs Māris Kučinskis izvairījies atklāt, kuri viņa valdības ministri strādā vislabāk. Taču sestdien notikušajā Latvijas Zaļās partijas (LZP) kongresā viņš mainījis šo tradīciju un atklājis, ka visapmierinātākais viņš ir tieši ar zaļo virzītajiem ministriem – aizsardzības un veselības.
Pavisam nesen ASV nevairījās asas kritikas mūsu banku sistēmas virzienā. Tagad ārpolitikas un uzņēmējdarbības eksperti ASV prezidenta Donalda Trampa paustajā saklausījuši cerīgas, jaunu ietekmīgā sabiedrotā investīciju sološas notis. Vai tās sagaidīsim, gan atkarīgs no valdības un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras.
Rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās Vienotībai Latgales vēlēšanu apgabalā būs jāmeklē jauns saraksta līderis. Kaut apšaubāmā ceļā, bet lielāko atbalstu Latgales vēlēšanu apgabalā guvušais Dzintars Zaķis šajās vēlēšanās nepiedalīsies. Visticamāk, vakanci aizpildīs kāds Latgales partijas pārstāvis.
Lai ierobežotu tā dēvēto viltus ziņu izplatīšanos elektroniskajos medijos, Saeima uzsākusi debates par jauniem juridiskajiem risinājumiem, jo pašlaik pieejamie nedod vēlamos rezultātus. Eksperti gan norāda, ka šāda vēlme balansē uz pārlieku plašas vārda brīvības ierobežošanas sliekšņa.
Lai labotu darbu apgrūtinošo situāciju, kurā valsts drošības iestāžu darbību regulē vairāki likumi, aizsākts darbs pie praktiski jauna valsts drošības iestāžu likuma. Cita starpā konceptuāli apstiprināta arī iecere, ka gan drošības iestāžu darbiniekus, gan jebkuru citu personu varēs prēmēt par būtiska valsts apdraudējuma novēršanu.
Reitingu ilgstoši lutinātā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvēlējusies līderus vēlēšanu apgabalos un apņēmusies paveikt to, kas kopš neatkarības atgūšanas izdevies vien trim partijām – premjera Māra Kučinska vadībā iegūt vairāk par 30 no simta Saeimas mandātu.
Joprojām noslēpumā tītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, kuras ietvaros viņu tur aizdomās par kukuļa izspiešanu, iedvesmojusi Saeimas deputātus jaunam likumprojektam, kas noteiks bankas prezidenta pilnvaru termiņu ierobežojumus un iespēju apturēt tā pilnvaras uz kriminālprocesa laiku.
Neatkarīgās rīcībā esošā Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vēstule tās biedriem brīdina bankas nebūt saistībā ar personām, kas minētas tā sauktajā Putina sarakstā.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, deputāti kļuvuši īpaši devīgi. Tie Latvijas iedzīvotājiem konceptuāli piekrituši piešķirt nu jau divas jaunas svētku dienas – pareizticīgo Ziemassvētkus un Lāčplēša dienu, aiz oficiāli atzīmējamo dienu borta atstājot leģionāru atceres dienu.
Tā dēvētās oligarhu lietas materiālu publiskošana ne tikai radīs pamatu tajā iesaistītajām personām vērsties pret valsti, bet pārkāps arī Satversmi un virkni citu likumu. Ar šādu tiesību ekspertu viedokli sadūrusies Latvijas Reģionālās apvienības un Vienotības virzītā iniciatīva.
Politiķu ievārītā putra ap Ziemassvētku oficiālo svinēšanu saskaņā ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas tradīcijām – 7. janvārī – ir tikai nevainīga prelūdija briestošajām problēmām Latvijas garīgajā dzīvē. Satversmes tiesa šomēnes sāks skatīt lietu, kuras rezultātā Latvijas Pareizticīgās autonomās draudzes varētu censties panākt, ka tās atzīst par pirmskara Latvijas Pareizticīgās baznīcas mantinieci.
Valsts simtgade, kura uzņēmīgu cilvēku prātos radījusi ne vienu vien ideju par dāvanu Latvijai, iedvesmojusi vēl vienu, šķiet, līdz šim ambiciozāko iniciatīvu – Satversmes pirmā panta grozīšanu, nosakot, ka Latvija ir ne tikai neatkarīga demokrātiska, bet arī zaļa republika.
Bija nepieciešami aptuveni 20 gadi un Saeimas vēlēšanu tuvums, lai parlaments spertu soli tuvāk tam, lai Latvija kļūtu par sesto valsti pasaulē, kurā Ziemassvētki oficiāli tiek svinēti saskaņā gan ar katoļu, gan pareizticīgo tradīcijām. Ukrainai, tuvinoties Rietumiem, šī kompānija gan var kļūt šaurāka.
Negribīgi, sakostiem zobiem Saeima ceturtdien tomēr apstiprināja lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek aicināts atkāpties no augstā amata. Lēmums nav juridiski saistošs, taču politiķi cer, ka to pozitīvi vērtēs starptautiskā sabiedrība.
Pirms šīsdienas Saeimas sēdes, kurā deputāti balsos par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata, viņš tikās ar Saeimas frakcijām, lai atkārtotu daudzkārt jau teikto, ka viņš inkriminētajos noziegumos nav vainīgs. Šīs vizītes nav attaisnojušas uz sevi liktās cerības. I. Rimšēvičam parlaments, visticamāk, izteiks formālu neuzticību
Satraukumam par sociālo tīklu, piemēram, Facebook, bloķēšanu nav pamata – kas tāds nav savienojams ar demokrātisku valsts uzbūvi. To pēc sabiedrību pāršalkušo ziņu, ka iespējama sociālo tīklu bloķēšana, Neatkarīgajai apliecināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume.
Par obligātā iepirkuma ietvaros komersantu pārdoto elektroenerģiju iekasētie 1,5 miljardi eiro iegūti nelegāli, un šo summu valstij un sabiedrībai ir tiesības atprasīt. Ar šādu paziņojumu, atsaucoties uz Eiropas Komisijas Eiropas Savienības līgumu, klajā nācis Saskaņu pārstāvošais deputāts Ivars Zariņš.
Divkopienu sabiedrības vēl lielāka šķelšana un ūdens liešana uz Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu dzirnavām. Šādi tiek vērtēts Nacionālās apvienības priekšlikums ar likumu noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt tikai valsts valodā.
Pēc Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanām 18. martā, kurās, visticamāk, uzvarēs Vladimirs Putins, ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un Eiropu turpināsies, taču lielāks kļūs jaunu Krievijas izraisītu vai atbalstītu konfliktu risks.