Jānis Lasmanis / Autori

Saeimas vēlēšanās vairākkārt labākos rezultātus sasniegusī, bet opozīcijā vienmēr atstātā Saskaņa uz 13. Saeimas vēlēšanām varētu piesaistīt reģionālos partnerus. Šādu vēlmi paudis partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Partijas līderi Nilu Ušakovu šī iniciatīva nesajūsmina, un tas nav vienīgais jautājums, kas Saskaņā rada iekšēju spriedzi.

Četrus gadus pēc Visu Latvijai! un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienošanās vienā partijā organizācija beidzot atteikusies no divvaldības un par vienīgo priekšsēdētāju ievēlējusi Raivi Dzintaru. Partijas mērķus un ideālus šīs nominālās izmaiņas tās vadībā neietekmēs.

Jau nākamgad personas, kurām Satversmes aizsardzības birojs nebūs atļāvis iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, šo lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā. Saskaņas deputāts Jānis Tutins, kam birojs liedza kļūt par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekli, izmantot šo normu, visticamāk, varēs, un viņš nolēmis izmantot visus likuma sniegtos instrumentus lēmuma apstrīdēšanai.

Partijām Saeimas vēlēšanās arī turpmāk būs jāpārvar piecu procentu barjera. Līdz ar citiem vēlēšanu kārtību mainīt rosinošiem priekšlikumiem likumdevējs noraidīja No sirds Latvijai pārstāvošā Gunāra Kūtra ierosinājumu samazināt šo barjeru līdz trim procentiem.

Bijušās valsts kontrolieres dibinātās partijas No sirds Latvijai Saeimas frakcija balansē uz iznīcības sliekšņa, jo, to pametot kaut vienam deputātam, tā vairs nebūs tiesīga pastāvēt. Tas savukārt nozīmētu ierobežotāku pieeju informācijai, kā arī mazāku Saeimas budžeta apmaksātu tehnisko atbalstu.

Tuvojoties tā dēvēto oligarhu lietu vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas mandāta termiņa beigām, līdz šim relatīvi mierīgais komisijas darbs nu radījis piemērotu augsni kādreizējo un esošo politiķu publiskam strīdam, kurā cienījamie kungi apmainās ar apsūdzībām melošanā.

Tā dēvētās čekas arhīvu pētnieku 750 tūkstošu eiro vērtais līdzšinējais darbs tiem uzticētā pamatuzdevuma veikšanā bijis nepietiekams, taču to līdz likumā noteiktajam termiņam, saspringti strādājot, pabeigt var. Šādu vērtējumu, izvairoties no tiešas kritikas, Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas darbam dod izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Gan kritizētā, gan slavētā, bet kopumā kopš neatkarības atgūšanas sabiedrībā visaugstāk vērtētā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien svin 80. dzimšanas dienu.

Tā dēvēto oligarhu lietu vētījošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam atvēlētais laiks strauji tuvojas beigām, bet Ingunas Sudrabas vadītajā komisijā dzimusi ideja, ka tās mandātu vajadzētu pagarināt. Ne visi piekrīt šai iniciatīvai.

Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima joprojām ievēlē aizklātā balsojumā. Rūkot sabiedrības uzticībai Saeimai, aizvien biežāk izskan doma par atklātā balsojumā ievēlētu prezidentu. Rīt šādu 11,4 tūkstošu valsts pilsoņu parakstītu iniciatīvu skatīs Saeimas juridiskā komisija, taču valdošajā koalīcijā tai nav vienbalsīga atbalsta.

Trešdien, noslēdzot darba dienu īsi pirms pieciem pēcpusdienā, Saeima beidza pirmo cēlienu darbam pie nākamā gada budžeta un to pavadošo likumprojektu apstiprināšanas. Pie atlikušajiem astoņiem likumprojektiem darbu turpinās šodien, bet, līdz šim balsojot, deputāti cenšas pretoties kārdinājumam atturēties. Jautājums par to, ka Saeimas deputātam neklājas slēpt savu attieksmi pret apspriežamo likumprojektu, balsojumā atturoties, vairākkārt nonācis parlamenta dienaskārtībā. Pēc tam, kad ar šādu iniciatīvu Saeimā vērsās vairāk nekā 11 tūkstoši valsts pilsoņu, tā nodota izvērtēšanai Juridiskajā komisijā, bet vairākums deputātu uzskata, ka atturēšanās iespēja balsojumā jāsaglabā.

Ingunas Sudrabas vadītās partijas No sirds Latvijai Saeimas frakcijā uzvirmojušais nemiera gars norimis. Deputāti, kuri pauda gatavību pamest frakciju, šķiet, mainījuši savas domas un turpina darbu partijā, bet partija apsver iespēju uz Saeimas vēlēšanām meklēt sabiedrotos.

Vienotības jaunās valdes mēģinājums, zibenīgi atbrīvoties no partijas avangardu jau sen pametušās Solvitas Āboltiņas ēnas, atdūries pret iepriekš neparedzētiem šķēršļiem. Tikai šādi var izskaidrot dīvaino lēmumu ļaut no partijas nule izslēgtajai politiķei līdz pat Saeimas rudens sesijas beigām turpināt vadīt Vienotības Saeimas frakciju.

Zinātnieku spītības dēļ tā dēvēto čekas maisu atvēršana, visticamāk, nebūs iespējama, jo nebūs radīta metodoloģija, kā droši un sabiedrību bez pamatota iemesla netracinot to izdarīt. Paši zinātnieki gan uzskata, ka maisu atvēršanai šķēršļu nav. Saskaņā ar likumu Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu speciāli čekas dokumentu pētniecībai radītajai VDK zinātniskās izpētes komisijai darbs jābeidz nākamā gada 31. maijā. Taču Saeimas Nacionālajā drošības komisijā strādājošajiem deputātiem ir aizdomas, ka, beidzoties termiņam, šis darbs pabeigts nebūs.

Jebkurš lēmums par sejas aizsegšanu nes potenciālus riskus valsts drošībai, tāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu, nododot izskatīšanai Saeimā ievēlētajām politisko partiju frakcijām, iesaldējusi.

Kopš neatkarīgajā Latvijā izveidota Valsts prezidenta institūcija, pagājuši 95 gadi. Šajā laikā šo augstāko amatu Saeima uzticējusi astoņiem politiķiem – četriem pirms Otrā pasaules kara un pieciem pēc neatkarības atgūšanas. Pēdējie šo institūciju tautas acīs noturējuši gana augstā godā, bet lielākos nopelnus tajā eksperti piedēvē Vairai Vīķei-Freibergai.

Iespējams, ka Vienotība, atbrīvojoties no Solvitas Āboltiņas, ilgtermiņā patiešām būs ieguvēja. Tiesa, līdz tam partijas valdei būs jāspēj savaldīt procesus Saeimas frakcijā, un tie solās būt dramatiski. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu patriektā politiķe negrasās atdot bez cīņas.

Rīgā valdošajā koalīcijā strādājošā partija Gods kalpot Rīgai sabiedrotos 13. Saeimas vēlēšanām meklēs starp reģionālajām partijām. Mandātu rast jaunus sabiedrotos politiskā spēka valdei sestdien deva kongress.

Vienotības priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam šodien jānosauc ekonomikas ministra kandidāts. Šis uzdevums nebūs vienkāršs, jo izdabāt visai partijai un tās sadrumstalotajai frakcijai Saeimā ir neiespējami.

Turpmāk Krievijas un citu valstu maigās varas izpausmes Latvijā varēs ierobežot efektīvāk. Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz ierobežot biedrību un nodibinājumu publisko darbību, ja tā rada potenciālus draudus valsts vai sabiedriskajai drošībai un kārtībai.

Rīgā valdošā, bet Saeimā gadiem ilgi opozīcijā strādājošā Saskaņa, kas nesen pārtrauca sadarbības līgumu ar Krievijas varas partiju Vienotā Krievija, pavisam drīz kļūs par pilntiesīgu Eiropas Sociālistu partijas biedru. Taču partijas līderim Nilam Ušakovam ceļā uz nākamajām vēlēšanām ar to ir par maz. Viņš centies panākt bezprecedenta vienošanos par pašvaldības sadarbību ar NATO.

Optimizējot valsts pārvaldes birokrātisko aparātu, Valsts kanceleja ieplānojusi valsts aparātā likvidēt trīs tūkstošus reālu darba vietu un šādi ievērojami palielināt algas darbu saglabājušajiem. Tiesa, kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis skeptiski vērtē iespēju, ka pie varas esošās partijas būs gatavas reformu sākt pirms 13. Saeimas vēlēšanām.