Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Vucāns stingri norādījis, ka valdībā apstiprinātajā nākamā gada budžetā iespējamas tikai nelielas izmaiņas un komisija stingri turas pie šī solījuma. Taču tas var nozīmēt, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būs grūtības izveidot vēlēšanu iecirkņus, bet komerctelevīzijās nebūs vērojamas priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Tikai ar neglītiem, bet nepamatotiem plankumiem Ingunas Sudrabas reputācijā un biedru pasivitāti iespējams izskaidrot partijas No sirds Latvijai zemos reitingus. Šādus secinājumus izdarījuši partijas biedri, kas gan negrasās mest plinti krūmos un ir gatavi turpināt cīņu par saviem ideāliem I. Sudrabas nestā karoga ēnā. Arī dumpīgākie šīs partijas biedri pagaidām nesteidz pamest organizāciju.
Eiropas Parlamenta deputātam Artim Pabrikam, kas mudinājis Vienotību pirms 13. Saeimas vēlēšanām apvienoties ar citiem centriskajiem politiskajiem spēkiem, pievienojusies arī Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Pēdējo astoņu gadu laikā Drošības policija ik gadu ierosinājusi ne mazāk par sešām krimināllietām par naida kurināšanu. Ne visām krimināllietām lemts operatīvi nonākt tiesā, taču šonedēļ tiesas priekšā par nacionālā naida kurināšanu stājās Nepilsoņu kongresa līderis Aleksandrs Gapoņenko.
Ja koalīcijas partneri sekos Vienotības diktētajiem noteikumiem, pēc trim nedēļām Saeimai jāapstiprina jaunais ekonomikas ministrs. Partijas valde par ministra kandidāta lēmusi nav, taču ir zināms, ka organizācijas vadītājs Arvils Ašeradens apņēmies šim amatam virzīt Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi.
Pēc vairāk nekā gadu ilguša pārtraukuma Saeima atkal pieķērusies likumprojektam, ar kuru iecerēts sabiedrībā veicināt vienotu izpratni par Otro pasaules karu un vienlīdzīgu attieksmi pret tā dalībniekiem. Vienlīdzīgā attieksme rezervēta gan tikai noteiktai Latvijas pilsoņu grupai.
Valsts ekonomikai augot ātrākos tempos par iepriekš plānotajiem, budžetu ar pārpalikumu varētu veidot jau uz nākamo gadu, taču valdība nosliekusies par labu stabilam finansējuma pieaugumam veselības aprūpes sistēmā. Par to, kad ieviest bezdeficīta budžetu, valdība varētu spriest nākamgad.
Satversmes tiesa atzinusi, ka lielo algu saņēmējiem maksājamais solidaritātes nodoklis piemērots likumīgi, taču Saeimas noteiktā likme ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Neraugoties uz to, līdz šim nodoklī samaksātais valstij nav jākompensē.
Kaļot plānus nākamajām Saeimas vēlēšanām un cīnoties par savu taisnību Rīgas domē, Latvijas attīstībai nepilnu 24 stundu laikā piedzīvojusi divus zaudējumus.
Sākot deputāta gaitas, Artuss Kaimiņš īsā laikā divas reizes stājās Saeimas Ētikas komisijas priekšā, lai atbildētu par deputātam neatbilstošu rīcību. Tagad politiķis kolēģu dusmas izpelnījās ar nedaudz konstruktīvāku rīcību un veiksmīgi izvairījās no smagākā iespējamā soda.
Tiecoties pēc ātrākas datu apstrādes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs gandrīz panāca, ka likumā tiek iekļauta norma, kas liedz ārvalstīs dzīvojošiem, bet Latvijas politikā ieinteresētiem pilsoņiem ziedot partijām.
Valsts profesionāli augstu vērtētajai bijušajai Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei nespēj piedāvāt līdzvērtīgu amatu, tāpēc, ļoti iespējams, viņa līdzīgi citiem bijušajiem politiķiem un ierēdņiem atradīs darbu ar Latvijas gāzi saistītos uzņēmumos.
Četrus gadus pēc tam, kad Visu Latvijai! un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apvienība oficiāli kļuva par vienotu partiju, organizācija nolēmusi atteikties no divu līdzpriekšsēdētāju ievēlēšanas. Paredzams, ka pēc partijas kongresa decembrī par tās vienīgo vadītāju kļūs Raivis Dzintars.
Par spīti Vienotības sākotnēji stingri paustajai apņēmībai aizejošā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēcteci atrast un apstiprināt amatā divu nedēļu laikā, šis lēmums atlikts uz mēnesi. A. Ašeradens, neiedziļinoties paskaidrojumos, saka – viņš šādi sekojot koalīcijas partneru lūgumam.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk par gadu, taču Zaļo un zemnieku savienība lēnām sākusi kaldināt plānus par Latgales iekarošanu. Vērojot partijai paustā atbalsta pieaugumu Latgalē, organizācija šajā vēlēšanu apgabalā par līderi apsver virzīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
Arvila Ašeradena atstādināšanās no ministra amata ne valdībā, ne Saeimā būtisku satricinājumu nav radījusi. Koalīcijas partneri pauž uzticību Vienotības lēmumiem un tās amatus nekāro.
Kopējā saraksta relatīvi veiksmīgie pašvaldību vēlēšanu rezultāti Rīgā Latvijas Reģionu apvienībai un Latvijas attīstībai viesusi cerību, ka veiksme šai savienībai uzsmaidīs arī Saeimas vēlēšanās nākamgad. Politiskie spēki konceptuāli vienojušies par kopīga saraksta veidošanu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis cīņā par latviešu valodas ieviešanu krievvalodīgajās skolās jau guvis rūdījumu un iesauku Melnais Kārlis. Arī turpinot pirms 13 gadiem aizsākto, pretstāve ministram būs, un tā solās būs rafinētāka, taču ne tik demonstratīvi spīva kā 2003. un 2004. gadā.
Pateicoties tā dēvētajām Rīdzenes sarunām, kļūs skaidrs, cik kvalitatīvi daudzus gadus iekšējo konfliktu plosītajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) organizēta valsts noslēpumu saturošas informācijas glabāšana
No opozīcijas izrausties nekādi nespējošā Saskaņa likvidējusi vienu no biežāk piesauktajiem šķēršļiem šā mērķa sasniegšanai – lauzts sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju Vienotā Krievija. Līgumu savulaik parakstījušais Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs gan teic, ka nekādas politiskās dividendes no šā lēmuma negaida. Tādas nesola arī sevi par labēji centriskām dēvējošās koalīcijas partijas, bet Saskaņa ir gatava, ka to var pamest ar šādu lēmumu neapmierinātie partijas biedri.
Uzsākot darbu Rīgas domē, Nilu Ušakovu un Andri Ameriku no galvaspilsētas troņa tā arī negāzušie spēki solīja, ka valdošajai partiju savienībai mierīgas dienas nebūs. Šis solījums ir godam pildīts, taču arī koalīcija netur rokas klēpī un, iespējams, ķērusies pie metodēm, kas diskreditē to.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām jāgaida nedaudz vairāk par gadu, taču Saeimas deputāti, šķiet, jau tagad gatavojas priekšvēlēšanu maratonam un ar šķietami neviltotu izpratni izturas pret tautas iniciatīvām likumu jaunradē. Proti, parlamentārieši tālākai izpētei virza priekšlikumu, kas paredz jaunas un lielākas pievienotā vērtības nodokļa bāzes likmes ieviešanu, kas saskaņā ar koalīcijas vienošanos nav iespējama.