Ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā līdz ar ārlietu ministra ieskicētajiem globālajiem izaicinājumiem valsts ārpolitikā nepārprotami cauri vijās gatavošanās šoruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
Ar nelielu farsu un atzinumu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savu darbu veicis nekvalitatīvi, pēc sešus mēnešus ilgušās izmeklēšanas noslēdzies tā dēvētās oligarhu lietas vētīšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs.
Pret varas pārstāvjiem, kas atbalsta vai pietiekami nepretojās valdības nule atbalstītajam plānam vispārējās izglītības iestādēs Latvijā pakāpeniski pāriet uz mācībām latviešu valodā, jāievieš personīgās sankcijas. Uz šādu rīcību, kas būtu attiecināma arī uz Rīgas mēru Nilu Ušakovu, aicināts Krievijas Valsts domes NVS, Eirāzijas integrācijas un attiecību ar tautiešiem komitejā.
No frakcijām neatkarīgo deputātu Artusu Kaimiņu Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītā gada nogalē administratīvā kārtā sodījis par valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītu aizņēmumu.
Kaut arī pārsteidzošā kārtā Artuss Kaimiņš nav tas Saeimas deputāts, kuram šajā parlamenta sasaukumā ir lielākās problēmas ar deputāta ētikas ievērošanu, taču viņš ir pirmais deputāts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pastāvēšanas laikā, kura nodarījums atzīts par pietiekami smagu, lai rosinātu viņam liegt piedalīties Saeimas darbā.
Bijušajam Latvijas Krājbankas valdes loceklim, Rīgas domes deputātam Mārtiņam Bondaram apķīlāti visi īpašumi. Šādu lēmumu tiesa pieņēmusi, lai no viņa un vēl sešiem bankas valdes locekļiem varētu piedzīt 15 miljonus eiro. Ar apķīlājumu nodrošināt prasību lūdzis bankas administrators KPMG Baltics.
Nonākot Lielbritānijas bērnu tiesību aizsargāšanas instanču redzeslokā, vienīgā pareizā rīcība, lai nepieļautu bērna ilgstošu izņemšanu no ģimenes, ir sadarbošanās ar varas iestādēm, uzsver Latvijas vēstniece Lielbritānija Baiba Braže. Vienlaikus viņa atzina, ka aizvadītā gada statistika liecina, ka mūsu valstspiederīgajiem problēmu ar varas iestādēm bērnu dēļ kļūst mazāk.
Līdz ar Ringolda Baloža paziņojumu, ka viņš pamet partijas No sirds Latvijai Saeimas frakciju, aktualizējies jautājums, vai pie frakcijām nepiederošam deputātam ir vieta Saeimas prezidijā. Saeimā viedokļi atšķiras, taču Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka tā vietu prezidijā bija pelnījusi jau pirms trim gadiem, kad vieta tika skaitliski mazākajai No sirds Latvijai frakcijai.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka savu enerģiju nolēmusi pilnībā veltīt priekšvēlēšanu kampaņai. Šādi viņa skaidro to, kāpēc jau tuvākajā laikā atteiksies no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta. Politikas eksperti lēš, ka T. Ždanokai ir reāla iespēja pie sevis pārvilināt daļu līdzšinējā Saskaņas elektorāta.
Premjerministrs Māris Kučinskis, vērtējot savas valdības ministru sniegumu, atsakās kādu no viņiem publiski uzslavēt vai pelt. Taču valsts iedzīvotāji ar šādu politkorektumu nesirgst. Viņiem ir gatavs vērtējums katra ministra sniegumam, turklāt iedzīvotāju vērtējumā M. Kučinskim ir vēl daudz darāmā, lai kļūtu par augstāk vērtēto valdības locekli, bet viņa ministriem – lai sabiedrība viņus vispār pazītu.
Neatkarīgi no etniskās piederības Latvijas iedzīvotāji vienlīdz gatavi atbalstīt vismaz vienu politisko spēku – Zaļo un zemnieku savienību (Neatkarīgā, 10.01.18.), taču, vērtējot katru politiķi atsevišķi, katrai etniskajai grupai ir savi favorīti un latviskās sabiedrības noskaņojums ir daudz svārstīgāks.
Izmeklējot tā dēvēto oligarhu lietu, nepilnības bijušas gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, gan prokuratūras darbā. Pie šāda secinājuma, tuvojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba beigām, nonākuši nesamierināmie ideoloģiskie pretinieki – komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba un aktīvākais no komisijā strādājošajiem deputātiem Andrejs Judins.
Līdz 13. Saeimas vēlēšanām jāgaida vēl deviņi mēneši, taču reģionālās partijas, kuras ar Vienotības karogu iekļuva 12. Saeimā, jau cītīgi meklē tā aizvietotāju – mazāk noputējušu un cīņās nesadriskātu. Pirmā jaunu sabiedroto atradusi Valmierai un Vidzemei, kuras pārstāvis rudenī kandidēs no Zaļo un zemnieku savienības.
Solvita Āboltiņa šonedēļ novadīs pēdējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdi, noliks mandātu un atstās komisijas priekšsēdētāja amatu vakantu. Vienotība to vēlas saglabāt, taču sastapusies ar šķēršļiem, kuru pārvarēšana lielā mērā atkarīga no Saskaņas.
Latvijas iedzīvotāji valsts varas institūcijām vienmēr uzticējušies nelabprāt, taču aizvadītajā gadā valdībai, Saeimai un partijām izdevies šo situāciju kaut nedaudz uzlabot. Ar to gan nevar lepoties Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kura vadītajai prezidentūrai otro gadu pēc kārtas sarucis uzticību paudošo iedzīvotāju īpatsvars.
Pērnā gada nogalē aktīvo politiku pameta viena no spilgtākajām politiķēm – Solvita Āboltiņa. Līdzīgam solim, šķiet, gatava arī cita Latvijas politikā ikoniska persona – ilggadējais Saskaņas līderis un organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, kurš noskatījis pēcteci savam amatam Saeimā.
Aizvadāmā gada centrālais notikums politikā, protams, bija pašvaldību vēlēšanas ar to epicentru Rīgā un tām sekojošais skandāls ap tā dēvētajām Rīdzenes sarunām, par kurām noteikti tiks atgādināts arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām nākamgad. Tomēr arī it kā mazāk nozīmīgie notikumi radījuši augsni procesiem, kas mūsu dzīvi var ietekmēt vairāk par pašvaldību vēlēšanām.
«Latvijai jābūt Eiropas Savienības kodolā, nevis tās perifērijā,» savā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Skan pietiekami ambiciozi, taču nav īsti skaidrs, kas ir šis kodols un vai mēs tajā jau esam. Vienota redzējuma par šo kodolu nav arī tiem, kam bijusi vai joprojām ir teikšana valsts ārpolitikas veidošanā.
Vienotības Saeimas frakcija šodien vēlēs sev jaunu priekšsēdētāju. Partijas valde amatam nominējusi Hosamu Abu Meri, un viņam ir nepieciešamais atbalsts. Taču par pārējo tā dēvētā frakcijas prezidija sastāvu lauzti šķēpi, un grīļoties sācis Vienotībai esošais amats Saeimas Nacionālās drošības komisijā.
Gandrīz piecus mēnešus pēc tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanu pētošās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas atkal aktualizējies jautājums par publiskajā telpā nonākušajām tā dēvētajām Rīdzenes sarunām. Pastāv iespēja, ka publicētās sarunas saturiski atšķiras no izmeklēšanas gaitā veiktajos ierakstos dzirdamajām.
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir vīlies partijā Saskaņa, kas viņam deva iespēju nokļūt Briselē, un cīņā par krievvalodīgo interesēm ir gatavs pat nolikt eiroparlamentārieša mandātu, lai startētu Saeimas vēlēšanās nākamā gada oktobrī.